Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs ir viens no valsts simboliem, ar kura izmantošanu liela daļa valsts iedzīvotāju saskaras vairākas reizes gadā un biežāk. Likums nosaka 10 datumus, kuros karogs jāizkar pie ēkām, fiziskas personas par šī pienākuma neveikšanu sodīt nedrīkst.
2025. gadā Latvijas valsts karogs, pie mājām, ir jāizliek šādos datumos:
25. marts – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena – sēru noformējumā
1. maijs – Darba svētki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena
4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena
14. jūnijs – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena – sēru noformējumā
17. jūnijs – Latvijas Republikas okupācijas diena – sēru noformējumā
4. jūlijs – Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena – sēru noformējumā
21. augusts – Konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas tiesisko statusu” pieņemšanas diena
11. novembris – Lāčplēša diena
18. novembris – Latvijas Republikas proklamēšanas diena
Decembra pirmā svētdiena [ 7. decembrī ] – Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena – sēru noformējumā.
Piebilde.
Sēru noformējums – virs karoga pie kāta piestiprina melnu lenti, kuras platums ir 1/20 no karoga platuma un garums atbilst karoga platumam, vai mastā uzvilktu Latvijas valsts karogu nolaiž pusmastā bez sēru lentes.
Mans kaimiņš regulāri valsts svētkos pie privātmājas neizkar valsts karogu. Vai viņu par to var sodīt? Vai par to kaut kur jāziņo?
Tāda nu ir tā cilvēka daba – bāzt savu degunu citu cilvēku dzīvē!
Kā skaidro Toms Sadovskis, Rīgas Pašvaldības policijas galvenais speciālists sabiedrisko attiecību jautājumos, Latvijas valsts karoga likums paredz pienākumu izkārt karogu, taču neparedz sodu par šī pienākuma nepildīšanu.
Līdz 2015. gadam par karoga neizkāršanu noteiktajās dienās varēja piemērot sodu, taču pēc konstitucionālās sūdzības Satversmes tiesā šī norma zaudēja spēku.
Izskatot sūdzību, Satversmes tiesa atzina, ka valsts karoga novietošana pie fiziskajai personai piederošas dzīvojamās ēkas ir viena no vārda brīvības izpausmēm, proti, vārda brīvība līdzās, piemērām, runām, dalībai demonstrācijās u.tml., ietver arī citas kombinētas vārda brīvības izpausmes, tostarp simbolu lietošanu.
Tāpat tiesa norādīja, ka indivīds var paust viedokli ar noteiktas attieksmes paušanu vai uzvedību.
Attieksmes izrādīšana var izpausties arī kā viedokļa nepaušana.
Tādējādi Latvijas valsts karoga novietošana vai atturēšanās novietot karogu pie fiziskajai personai piederošas dzīvojamās ēkas arī ir viena no vārda brīvības izpausmēm!
Arī saplēstu, izbalējušu, netīru karogu nedrīkst izkārt!
Ja tiek konstatēta necieņa pret karogu (par pārkāpumiem, kad neatbilstīgi mērķim un/vai noteiktai kārtībai tiek lietots Latvijas valsts simbols), atbildība par to ir noteikta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.43 un 201.44 pantā.
Par klajas necieņas izrādīšanu Latvijas valsts karogam (arī valsts ģerbonim, valsts himnai, Brīvības piemineklim, Vidzemes, Latgales, Kurzemes vai Zemgales ģerbonim) uzliek naudassodu līdz pat 700 eiro.
• Pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamajām ēkām Latvijas valsts karogu novieto 1. maijā, 4. maijā, 21. augustā, 11. novembrī un 18. novembrī.
• Latvijas valsts karogu sēru noformējumā pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību, kā arī dzīvojamajām ēkām novieto 25. martā, 14. jūnijā, 17. jūnijā, 4. jūlijā un decembra pirmajā svētdienā.
• Latvijas valsts karogu var lietot tautas, reliģiskajos un ģimenes svētkos, atceres dienās un citos gadījumos, garantējot tam pienācīgu cieņu.
• Aizliegts valsts karogu lietot pie ēkām, kas ir avārijas stāvoklī, kuru fasāde tiek remontēta, citās nepiemērotās vietās un apstākļos.
Ja konstatējat, ka kādā tirdzniecības vietā pārdod nekvalitatīvus Latvijas valsts karogus, ziņojiet PTAC – tālrunis 65452554; e-pasts: ptac@ptac.gov.lv.
Taču karoga lietošanas uzraudzība pagaidām ir katras pašvaldības pārziņā. Ja redzat kādu pārkāpumu, ziņojiet konkrētajai pašvaldībai.
Ko darīt ar lietošanai vairs nederīgu Latvijas karogu?
Ja visiem redzamā veidā lietošanai nederīgo valsts karogu publiski dedzinās, saplēsīs vai izmetīs atkritumos, var iedzīvoties pamatīgās nepatikšanās. Par necieņas izrādīšanu valsts simbolam var piemērot līdz pat 700 eiro lielu administratīvo naudas sodu.
Lietošanai nederīgu Latvijas valsts karogu jāiznīcina diskrētā veidā, to sadalot pa krāsām.
Arī Rīgā, AB dambī, pār Daugavu plīvojošais lielais Latvijas karogs laika apstākļu dēļ nolietojas un atkarībā no nolietojuma pakāpes regulāri tiek mainīts vidēji sešas reizes gadā, bet nolietotais – tiek sadalīts pa krāsu lentēm, neidentificējot to ar valsts simbolu, un utilizēts.
Likumā teikts, ka lietošanai nederīgu Latvijas valsts karogu jāiznīcina diskrētā veidā, un karoga izmešana atkritumos vai sadedzināšana uzskatāma par noziegumu! Savukārt, par valsts simbolu zaimošanu Krimināllikumā paredzēta pat brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem.

Views: 9