Braukšana ziemā autovadītājiem ir izaicinājums. Ziemas ceļš ir pilns ar briesmām. Slideni ceļi ziemā ir ikdienišķa parādība. Braukšana pa ceļu ziemā nav viegls uzdevums, it sevišķi, iesācējiem autovadītājiem.

Lielas temperatūras svārstības, tumsa no rītiem un vakaros, kad ir intensīvākā satiksme, nokritušās lapas, kas rada slīdēšanas riskus, un liela daļa autovadītāju, kuri vēl joprojām domā un brauc kā vasarā. Visi šie aspekti nozīmē, ka uz ceļiem sācies gada bīstamākais laiks, tāpēc šoferiem ir laiks pāriet uz “ziemas domāšanu”, būt uzmanīgākiem, papildus rūpēties par redzamību un mierīgāku braukšanas stilu.

Kopš sala iestāšanās, autobraucēju skaits uz ceļiem ir samazinājies. Tas labi, bet tūlīt atkal temperatūra pāries plusos un brauks atkal visi, kam nav slinkums. Un tā līdz pavasarim.

Visintensīvākā rītu un vakaru satiksme notiek tumsā, turklāt redzamību var apgrūtināt arī lietus, migla un sniegs. Savukārt mainīgos laika apstākļos, kas ir raksturīgi tumšai starpsezonai, no rītiem ceļi var apledot, tāpēc jau arī auto vajag aprīkot ar ziemas riepām.

Ko saka auto apdrošinātāji?

Ziemas riepas kā obligātas vajadzētu noteikt no 15. novembra, uzskata apdrošinātājs. Neseno gadu pieredze rāda, ka viena pēkšņi ziemīga diena, negaidīts sniegs un slidenas brauktuves Latvijas autovadītājiem kopumā var izmaksāt pusmiljonu eiro, norāda apdrošināšanas sabiedrība “Balta”, tāpēc ieteicams ziemas riepas savam auto uzlikt jau novembrī.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumi liecina, ka temperatūra, kas rada ledus veidošanos, novembrī nav retums. Novembra otrajā pusē pēdējo četru gadu laikā katru gadu ir bijušas dienas, kad gaisa temperatūra ir zemāka par nulli, kas nozīmē arī paaugstinātas bīstamības braukšanas apstākļus.

Iestājoties mainīgiem laikapstākļiem un uzsniegot pirmajam sniegam, pēdējos gados vairākas reizes fiksētas situācijas, kad ceļu satiksmes negadījumu skaits dienas laikā divkāršojas, liecina “Balta” dati.

Protams, apdrošināšana vismaz daļēji pasargā autovadītāju no finansiāliem zaudējumiem, taču vēl lielāka nozīme ir prevencijai. Nav jau tā, ka ziema mūs pārsteigtu kā liels brīnums, katru gadu tā atkal atnāk, tikai cilvēkiem pašiem nav vēlmes mācīties no savām kļūdām.

Riepu gumija paliek cietāka

Tāpat jāņem vērā krasās temperatūras svārstības, piemēram, nakts laikā un no rīta var veidoties melnais ledus, bet dienas vidū temperatūra atkal var sasniegt pat +10 ºC. Ja automašīnai vēl nav ziemas riepu, (ir zināms, ka gadās arī tādi) jāatceras, ka aptuveni +5 ºC temperatūrā vasaras riepu gumija paliek cietāka un saķere ar segumu vairāk nav tāda, kā nepieciešams. Savukārt, ja automašīnai jau ir ziemas riepas, vadītājam jāatceras, ka liels riepu protektora atlikums nozīmē arī atšķirīgu auto vadāmību, piemēram, ilgāku bremzēšanas ceļu, aizturi stūres darbībai u.tml.

Ziemas riepas šādos apstākļos būs daudz efektīvākas un nodrošinās arī labāku saķeri lietus laikā. Mainot vasaras riepas uz ziemas riepām, jāņem vērā, ka normatīvajos aktos noteiktajam minimālajam protektora dziļumam ziemas riepām vieglajiem auto – 4 mm –  ir jābūt nevis tad, kad jūs uzmontējat ziemas riepas, bet pavasarī, kad tās ņemat nost!!!

Tāpat jāpārliecinās, vai riepu stāvoklis ir piemērots ceļa apstākļiem, vai tās nav nodilušas, jo biežāk tiek pārdurtas riepas, kas ir jau nolietotas. Dodoties ceļā, jābūt līdzi instrumentu komplektam riepas nomaiņai, neparedzētiem gadījumiem uz ceļa tumsā noderēs atstarojoša drošības veste, kas noderēs, lai citi autovadītāji jau no liela attāluma var jūs pamanīt.

Gaismas un logi

Auto gaismām jābūt pareizi noregulētām un pietiekami spilgtām, jo pārāk augstu noregulētas gaismas apžilbinās pretī braucošos, bet pārāk zemu – samazinās izgaismoto redzamības zonu.

Lukturiem jābūt tīriem, pielipušās lapas un dubļi var ievērojami samazināt apgaismojumu. Jāpārliecinās arī, vai lukturu virsma nav noskrāpēta, gan plastikāta, gan stikla lukturi vides ietekmē laika gaitā nolietojas – smiltis, akmentiņi darbojas kā abrazīvi, lukturu virsma kļūst matēta un starmeši vairs tik labi neizgaismo ceļu.

Ārpus apdzīvotām vietā ieteicams braukt ar tālajām gaismām,  protams tā, lai neapžilbinātu pretī braucošās mašīnas. Braucot ar tālajām gaismām, jāmēģina “nolasīt” maksimāli daudz informācijas par ceļu, ko paturēt atmiņā pēc pārslēgšanās uz tuvajām gaismām.

Ja jūs apdzen, pārslēdziet gaismas uz tuvajām, kamēr priekšā braucošā automašīna ir vēl tuvu priekšā, pretējā gadījumā jūs apžilbināsiet tās vadītāju spoguļos. Savukārt, ja aizmugurē braucošais auto apžilbina jūs spoguļos, pārslēdziet atpakaļskata spoguli pretžilbināšanas pozīcijā.

Jaunākie automašīnu modeļi ir aprīkoti ar automātiskās pielāgošanās apgaismojuma sistēmām, kas regulē mašīnas gaismas, vadoties pēc attāluma līdz citiem auto un citiem faktoriem.

Miglas lukturus autovadītāji nereti mēdz lietot nepareizi – tos ieslēdz, lai it kā uzlabotu redzamību, bet tā nav miglas lukturu funkcija: tos lieto, lai auto miglā būtu labāk saredzams. Šādam mērķim kalpo arī sarkanais miglas lukturis aizmugurē. Bieži vien autovadītāji grēko, aizmirstot to izslēgt, kad izbrauc  no miglas zonas, tādējādi apžilbinot aizmugurē braucošos.

Ļoti svarīgs aspekts ir arī auto sagatavošana braukšanai un maksimālas redzamības nodrošināšana – nepieciešams atbilstošs ziemas logu šķidrums un kvalitatīvas slotiņas. Jārēķinās, ka šajā gadalaikā priekšā braucošie auto var iemest vējstiklā dubļus un netīru lietus ūdeni. Ja auto salonā ātri aizsvīst logi, iespējams, vērts pārbaudīt salona gaisa filtrus, jo labai redzamībai jābūt arī caur sānu logiem.

Noteikti jāpārbauda, vai priekšējais vējstikls nav pārāk bojāts, un jāparūpējas, lai visi lukturi būtu darba kārtībā. Tā noteikti nav lieta, uz ko jāmēģina ietaupīt. Lukturu aizsargstikliem jābūt caurspīdīgiem – ja gaisma tiek slāpēta, lukturus var nopulēt, tie nav uzreiz jāmaina.

Tumsa un nogurums

Nogurums pie stūres ir bīstams gan diennakts gaišajā laikā, gan tumšajā laikā. Braukšana tumsā ir daudz vienmuļāka, īpaši ja nav blakussēdētāju, jo redzamības zona ir neliela. Ja autovadītājs jūtas noguris, nevar koncentrēties braukšanai nepieciešams apstāties, izkāpt ārā un izkustēties, dažreiz palīdz 15 minūšu miegs. Nekādā gadījumā nedrīkst domāt – līdz mērķim palicis ļoti maz, tāpēc braukšu. Sajūtot nogurumu ir obligāti jāapstājas, pat ja kavēsiet nokļūšanu galamērķi. Riskējot ar savu un citu autobraucēju dzīvību nokavēt var daudz vairāk!

Braukšanas stils

Gada tumšajā sezonā izvēlieties drošu braukšanas ātrumu un distanci.  Jārēķinās, ka redzamība ir slikta  un var nākties negaidīti strauji bremzēt, pamanot šķērsli vai meža dzīvnieku. Atcerieties – jo lielāks ātrums, jo garāks būs bremzēšanas ceļš.

Ko nozīmē pāriet uz ziemas domāšanu braukšanā? Tas nozīmē dot vairāk laika gan sev, gan automašīnai, gan citiem satiksmes dalībniekiem. Vairāk laika automašīnai nozīmē ieturēt atbilstošu distanci, izvairīties no sasteigtas bremzēšanas u.tml.

Vairāk laika citiem satiksmes dalībniekiem nozīmē savlaicīgu pagrieziena rādītāju un citas lietas, savukārt dot vairāk laiku sev nozīmē rūpīgi plānot maršrutu, ierēķinot ne tikai braukšanas laiku, bet arī desmit, divdesmit minūtes, kas paiet, sagatavojoties braukšanai, piemēram, skrāpējot stiklus vai sasildot auto. Neierēķinot šo laiku, mēs nereti attopamies, ka kavējam, sākam steigties, izvēlamies neatbilstošu ātrumu un radām paaugstinātus riskus sev un citiem.

Apdzīvotu vietu tuvumā jārēķinās, ka pa neapgaismotu ceļa nomali tuvu brauktuvei var pārvietoties gājēji, kurus bez atstarojošiem vai spīdošiem elementiem būs grūti pamanīt.

Pārvietojoties ar auto tumsā, ir svarīgi just savas mašīnas gabarītus un ieņemt pareizo pozīciju uz brauktuves, šo sajūtu var trenēt arī gaišajā diennakts laikā, jo ceļš naktī ir tas pats, bet tumsa ierobežo redzamību.

Neredzamie gājēji

Pirms sniega uzsnigšanas, vai arī kad tas nokusis, būtiskus riskus rada arī neredzamie gājēji, kas nelieto atstarotājus. Autovadītājus aicinu būt īpaši uzmanīgus un atcerēties, ka arī pie labi apgaismotām pārejām gājējs var iznirt no tumsas, parādoties ļoti pēkšņi. Pats gājējs domā, ka ir labi redzams, jo pāreja ir apgaismota, tāpēc šoferīšiem jābūt piesardzīgiem arī tad, ja no attāluma uz pārejas nevienu neredzat. Tāpat ir vērts atcerēties, ka arī šajā gada laikā uz ceļiem joprojām ir arī motobraucēji un velosipēdisti (ar vienu vārdu sakot-dullie).

Kam obligāti ziemas laikā jābūt auto bagāžniekā

Ziema automobiļiem ir nelāgs laiks. Kaut kas bojājas, kaut kas nestrādā. Katru rītu jānoņemas, lai varētu braukt. Ziemu var padarīt patīkamāku, izvēloties īstos aksesuārus un ķīmiju. Ziemas sākums ir īstais brīdis bagāžnieka inventarizācijai.

Automobiļa sagatavošana ziemai sākas pirms ziemas iestāšanās. Ar sīkām lietām, piemēram, silikona zīmulīti vai WD 40, lai pirmajā salā durvis nepiesaltu un jūs nenoplēstu gumiju. Citi saka, ka aerosolu esot ērtāk, bet tad var nejauši nopūst logus un sēdekļus.

Mūsdienās auto durvis slēdz ar atslēgu, bet gadīties var visādi,  piemēram, pultij nosēsties baterija. Tad izrādās, ka slēdzene aizsalusi. Ja mašīnā nav sniega slotiņa (piemēram lai notīrītu numuru no sniega – ja nē, sods 55€), tad vispār nekur nedrīkstam braukt.

Visu iepriekš apskatīto varam nosacīti iekļaut minimālajā ziemas komplektā. Turpinājumā piemeklēsim sastāvdaļas paplašinātajam un pat eksperta līmeņa autobraukšanas komplektam!

Ja ziemā braucat kur tālāk, tad mašīnā, obligāti, jābūt trosei. Labāk elastīgā trose. Tā  nevelkas pa zemi abām automašīnām satuvinoties, tātad pie sarkanās gaismas velkamais vāģis neuzripos tai virsū. Ar elastīgo trosi dažkārt var izraut no sniega pat diezgan bezcerīgi iestigušus auto. Nestundā var arī noderēt palaišanas vadi. Noteikti vajag kabatas bateriju, jo visas nelaimes parasti notiek tumsā. Piepumpēts rezerves ritenis, domkrats, trīsstūris, atstarojoša veste, metāla lāpstiņa, cimdi, nazis un t. t. Pašam jābūt apģērbtam tā lai, jebkurā brīdi, varētu ceļu turpināt ar autobusu!!!

Kā tikt atpakaļ uz ceļa, ja gadījies ieslīdēt grāvī

Braucot ziemā var gadīties visādi. Ieslīdēšana grāvī nav nekāds negods. Tā var gadīties ikvienam, sevišķi mazāk pieredzējušiem braucējiem. Šoreiz sniegsim pāris padomu, kā atbrīvoties no sniega gūsta, izmantojot savus spēkus, bet, ja tas nelīdz – kā pareizi veikt mašīnas vilkšanu?

Pirms uzsākt jebkādas darbības, jāparūpējas par drošību. Būs īstā reizes atcerēties, cik tālu no automašīnas jāizvieto avārijas trijstūris. Noteikti vajag uzvilkt arī vesti, sevišķi jau diennakts tumšajā laikā. Protams, tajā vestē jūs neizbēgami izskatīsities smieklīgi. Bet labāk uz stundu smieklīgs nekā uz visiem laikiem beigts.

Ja auto nesēž uz vēdera vai sevišķi dziļā bedrē var gadīties, ka varat tikt laukā pašu spēkiem. Galvenais – nesasteigt! 

Ieteiktu uzreiz nespolēt. Ja mašīna iestigusi, spolēšana padarīs pasākumu ļaunāku, ieraksieties dziļāk. Lai izkustinātu mašīnu, nepieciešams uzlabot riepu saķeri. Ja mašīna nekustas, varam kaut ko palikt zem riepām, piemēram, paklājiņus, Labāk ne gumijas, jo tie slīd, bet auduma, jo tiem otra puse bieži ir abrazīva. Vēl viens variants – veca drēbe, zari, koki, kaut kas ko palikt apakšā. Liekot apakšā paklājiņus, jāatceras, ka buksē riepa ar vājāko saķeri. Tāpēc vajag palikt zem abiem velkošajiem riteņiem.

Tomēr, ja visas pūles un stumšana ir veltas, un spēkrats spītīgi aizsper palīglīdzekļus pa gaisu, nāksies meklēt striķi – un vietu, kur to piesiet.

Atrast velkamo āķu vietas

Vispār būtu ļoti noderīgi zināt, kur jūsu automašīnai ir velkamie āķi un vietas. Vai tie ir stacionāri, vai tās ir vietas, kur nepieciešams ieskrūvējamais āķis. Ja automašīnas bamperos ir tādi vāciņi, kantaini vai apaļi, tā ir droša zīme, ka tur ieskrūvējama “austiņa”. 

Obligātais komplekts

Kā jau minēju, automašīnā tomēr vajag trosi, lāpstu un cimdus. Varbūt arī lukturīti, jo visas ziepes jau parasti atgadās tumsā. Runājot par lāpstām, labāk lai tā ir metāla. Ar to var paskaldīt ledu un tāda nesalūzīs tik ātri kā šī, kas ir vairāk tāda suvenīru lāpstiņa.”

Kārtīga lāpsta maksās tāpat kā kārtīga trose, maksās vairāk par pāris eiro, un ziemā noteikti vajag kārtīgu trosi.

Automašīnas vilkšana sākas vēl pirms pašas vilkšanas. Ja esat palīga lomā, svarīgi novērtēt situāciju. Ja automašīna izskatās stipri bojāta un tai apkārt klīst padomdevēji ar alus bundžām rokās, labāk piedāvājieties izsaukt tehnisko palīdzību un brauciet prom (tādiem labāk nelīdzēt-iekulsities nepatikšanās)

Kad caurums ir atrasts , nepieciešams ieskrūvēt cilpu. Tas var nebūt tik vienkārši, jo vāciņš sargā vītni no netīrumiem, bet ne no mitruma un rūsas. Tad jāņem talkā palīglīdzekļi, un paturiet prātā ka daudzu automašīnu cilpām ir kreisā vītne – ieskrūvējot tās jāgriež pretējā virzienā. Svarīgi cilpu ieskrūvēt līdz galam, citādi pastāv risks to saliekt.

Pat ja velkošais auto ir varens pilnpiedziņas džips, tā vadītājam arī noderēs daži padomi.

Tad kad velkam svarīgi ar velkošo mašīnu taisīt mazus rāvieniņus. Vienu otru, tad lielāku, kamēr velkamais ir uz ceļa. Tas svarīgi tāpēc, ka , ja šī mašīna startēs bez rāviena, tad tā var pati iebuksēt, un tad mums būs jau divi velkamie. Izteikti nepatīkama situācija var būt tad, ja mašīna ieslīd grāvī perpendikulāri, bet ceļš ir tik šaurs, ka nav vietas velkošajai mašīnai. Tad var improvizēt un izmēģināt kokus kas ir tuvumā un izmantot tos, kā trīsi. Salikt lāpstas vai ko citu, lai nebojā mizu. Bet principā tā ir tikai teorija, jo nebūs ne tik garu striķu, ne arī tuvumā augs kāds noderīgs koks.

Līdz ar to šis paņēmiens faktiski der tikai tad, ja palīgos ir automašīna ar vinču vai analoģiski aprīkots evakuators. Iztēlosimies citu situāciju. Zilais auto atrodas nevis ieplakā, bet uz deguna dziļā grāvī. Lielākais risks, kas var notikt, ir, ja te būtu dziļš grāvis, mašīnai var apgāzties. Pareizāk būtu to visu darīt pēc iespējas tuvāk pretējai ceļa malai, lai vilkšanas leņķis būtu platāks.

Secinājums

Nu vispār tā automašīnu izvilkšana ir tāda ķēpīga padarīšana, tāpēc paturiet prātā, ka pirmajā vietā ir drošība, un otrajā un trešajā arī. Vajadzētu mazliet atcerēties fizikas likumus, un darīt to visu ar prātu un kaut vai bez pīpēšanas. Vislabākais būtu braukt tā, lai šādā situācijā, protams, vispār nenonāktu.

Drošai braukšanai ziemā brauc trenēties uz autopoligonu!

Var arī tā, ja nav žēl benzīna. Speciāli sagatavotos auto poligonos drošos ap­stākļos vari tuvoties slīdes robežai, netīši vai tīši to pārkāpt – vēl un vēlreiz, līdz tavas pareizās reakcijas kļūst automātiskas.

Labākais avots trašu kontaktinformācijai ir internetā – www.iauto.lv/trase Tur redzam, ka pirmās šogad vārtus vērušas tās trases, kurās straujā un bagātīgā snigšana klājās uz cieta un līdzena pamata. “Biķernieki”, “333”, “Mūsa”. Profesionāla personāla pieskatīti un apkalpoti objekti. Tiem gan ir viens kopīgs trūkums – ātra sporta sacensību drošībai veidotas barjeras. Kuras tavam auto var kļūt bīstamas.

Ja ceļš ir apledojis vai iebrauktas melnas sliedes, tas ir bīstams ceļa posms! Automašīnas saslīdēšana uz ziemas ceļa ir bīstama situācija. Ne katrs autovadītājs spēj izkļūt no slīdēšanas bez sekām. Lielākajai daļai autovadītāju slīdēšana beidzas grāvī! Ziemā vispirms ir jāieslēdz “pašsaglabāšanās instinkts”, nevis “skatieties, kā es to varu izdarīt”. Kuros ceļa posmos jābrauc uzmanīgi? Vienīgā pareizā atbilde ir VISOS! Lēnāk brauksi, tālāk tiksi! Autovadītāju kļūdas, uz ziemas ceļiem, daudziem var maksāt pārāk dārgi.

Laimīgu ceļu!

Visits: 35