Ja cilvēkam uzdod jautājumu: Kā Jums šķiet, kas cilvēkam vajadzīgs lai dzīvotu?, var saņemt pilnīgi dažādas atbildes. Māja, mašīna, jahta, darbs un t.t. Un tās visas būs pareizas, jo katram cilvēkam pilnvērtīgai dzīvei ir nepieciešams ļoti daudz.

Taču ir dažas lietas, bez kurām nav iespējama pilnvērtīga cilvēka organisma dzīvība! Un tās ir GAISS, ŪDENS un ĒDIENS. Mūsu organisms divas trešdaļas sastāv no ūdens:

smadzenes – līdz 90% ūdens
asinis – līdz 85% ūdens
plaušas – līdz 83% ūdens
nieres – līdz 79% ūdens
sirds – līdz 73% ūdens
muskuļi – līdz 72% ūdens

Ūdens – pēc svarīguma pakāpes ir otrā viela uz Zemes pēc skābekļa. Bez ūdens cilvēks var nodzīvot, apmēram, trīs dienas. Vairums gadījumu, tieši organisma atūdeņošanās(ja ir ūdens deficīts organismā) ir galvenais cilvēka novecošanas iemesls.

Tādēļ ūdens nozīme mūsu eksistencei nav pat apspriežama.

Pilnvērtīgai organisma funkcionēšanai, attiecībā uz ūdeni ir tikai divas prasības: dzeramā ūdens daudzums un kvalitāte. Ikdienā izdzeramā ūdens daudzumu nosaka pēc vienkāršas formulas:

jūsu svars kg x 0,30ml (vai pat 0,40ml). Un Jūs iegūsiet individuālo jums nepieciešamo ūdens daudzumu diennaktī.

Kāds ūdens mums ir nepieciešams?

Lai nodrošinātu organisma nepieciešamību pēc ūdens, tiek izvirzītas sekojošas prasības:

Ūdens fizioloģiskā pilnvērtība.
Fizioloģiski pilnvērtīgs ūdens – tas ir dzeramais ūdens, kas satur optimālu mikro-makro elementu daudzumu un sniedz cilvēka organismam labvēlīgu fizioloģisku iedarbību.
Tikai tāds ūdens nodrošinanepieciešamo ūdens un sāļu, skābju un sārmu līdzsvaru. Attīrīts dzeramais ūdens (krāna,pudeļu) ļoti bieži nav fizioloģiski pilnvērtīgs.

Minerālu līdzsvars.
Minerāli – tās ir atslēgas. Strādājot no iekšas un ārpus šūnām, tie atver “durvis”, kas ved uz veselību un ilgmūžību.
Noteikts mikro-makro elementu daudzums ir nepieciešams visa organisma normālam stāvoklim. Tajā pat laikā, ūdens pilnībā
bez mikro-makro elementiem (destilēts) var kaitēt organismam.

Garšas īpašības.
Ūdens garša un smarža ir atkarīga no ķīmiskā sastāva, ko nosaka vielas, kas atrodas dabas avotu ūdeņos vai kuras pievieno apstrādes procesā.
Ūdens kvalitāti ietekmē arī hlora pievienošana (PSRS laikos) un citas ūdens dezinfekcijas metodes.

Faktori, kas ietekmē ūdens mikrobioloģisko kvalitāti

Tā var būt gan lauksaimniecība, gan arī decentralizētās kanalizācijas sistēmas, gruntsūdeņi un citi faktori.

Lūk, citi faktori, kas var ietekmēt ūdens kvalitāti:

• saimnieciskās darbības aktivitātes tuvākajā apkārtnē;
• iespējama notekūdeņu noplūde;
• sauso tualešu un mājlopu novietnes tuvums;
• netālu esošas kapu vietas;
• atkritumu izgāztuves;
• dzīvnieku novietnes;
• citas būves, no kurām tiek novadīti notekūdeņi.

Kāda Latvijā ir aku ūdens kvalitāte

Veselības inspekcija veic plānveida kontroles ūdens apgādes sistēmās katru gadu. Izskata iedzīvotāju iesniegumus, kontrolē publiskos dzeramā ūdens apgādes objektus, uzrauga normatīvo aktu ievērošanu dzeramā ūdens nekaitīguma jomā.

Bet viņu kompetencē nav dzeramais ūdens, ko mājsaimniecību vajadzībām iegūst no privātām akām, spicēm vai artēziskajiem urbumiem, uzraudzība un kontrole. Par šādu dzeramo ūdeni ir atbildīgs pats akas īpašnieks un ūdens lietotājs.

Kopējo ainu par to, kāda Latvijā ir ūdens kvalitāte akās, varēs noskaidrot 2021. gada rudenī. Latvijas vides aizsardzības fonds (LVAF) ir piešķīris 28 850,00 eiro finansējumu Latvijas Universitātes (LU) pētniekiem, kuri īstenos projektu “Dzeramā ūdens kvalitātes novērtējums akās Latvijā”.

Netīrīta aka – ceļš uz saslimšanu

Akas nepieciešams regulāri tīrīt, jo tajās var nokļūt virszemes, arī kanalizācijas ūdeņi, kas var kļūt par akūtu zarnu infekciju – holeras, vēdertīfa, dizentērijas –, kā arī poliomielīta un vīrusa hepatīta A izraisītājiem. Tikpat bīstamas, ir peļu, žurku un citu grauzēju izplatītās infekcijas slimības, piemēram, leptospiroze un jersinioze. Dzeramais ūdens nedrīkst saturēt patogēnos mikroorganismus, tajā skaitā zarnu patogēnus, kas izraisa saslimšanas.

Vislielākais saslimšanas risks rodas, iedzerot ūdeni, kas piesārņots ar cilvēku vai dzīvnieku, tajā skaitā putnu, izkārnījumiem.

Kur iespējams veikt ūdens testēšanu?

Objektīvu informāciju par ūdens kvalitāti un nekaitīgumu var iegūt, veicot laboratoriskus izmeklējumus laboratorijā, kura ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā. Katrai laboratorijai ir savs ūdens testēšanas cenrādis. Savukārt speciālista slēdzienu par dzeramā ūdens atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem iespējams iegūt jebkurā Veselības inspekcijas reģionālajā kontroles nodaļā.

Dzeramā ūdens paraugiem jāņem sterili trauki, 0,5 vai 1,5 litru, bet, ja to nav, sterilu pudeli var saņemt laboratorijā par atsevišķu samaksu. Katrā no laboratorijām var uzzināt detalizētu izklāstu soli pa solim par to, kā pareizi noņemt dzeramā ūdens paraugu.

Arī paši iedzīvotāji var novērtēt ūdeni pēc smaržas, garšas, krāsas un duļķainības. Ja kaut kas šķiet nepieņemami, ir jāveic ūdens testēšana laboratorijā.

Vai ikdienā aizdomājamies par to, cik tīrs ir dzeramais ūdens?

Dzeramajā ūdenī ir baktērijas, no kurām dažas var izraisīt slimības. Teorētiski krāna ūdens būtu jāceļ teju debesīs, jo gandrīz visur Latvijā to iegūst no pazemes ūdens resursiem un bieži vien jau pirms nonākšanas attīrīšanas jeb sagatavošanas iekārtās tas ir piemērots lietošanai. Kā noskaidrojām šajā rakstā. “Tajā brīdī, kad tu kādam maksā par ūdeni, kāds atbild par tā kvalitāti,” toreiz atklāja Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas vadošais pētnieks Sandis Dejus.

It kā loģiski, tomēr gribas pārbaudīt, kā tur īsti ir. Tādēļ izvēlējos laboratoriski pārbaudīt krāna ūdeni “Delfi” birojā – tā žurnāliste Andra Čudare. Un avota ūdeni no lielās pudeles, kas uzstādīta virtuvē. Lai būtu interesantāk, sagādāju arī populāru veikalā nopērkamu minerālūdeni un devos uz iecienītu rīdzinieku ūdens ņemšanas vietu Imantā.

Ūdens ķīmiskās un mikrobioloģiskās analīzes izvēlējos veikt E. Gulbja laboratorijā, viena parauga analīzes maksā 47 eiro. Sāku ar telefona zvanu, un likās, ka klausulē saklausu tādu kā atvieglojumu, ka beidzot kāds grib runāt nevis par Covid-19 analīzēm, bet kaut ko citu. Noskaidroju, ka jebkurā filiālē var saņemt sterilu trauku mikrobioloģiskajām analīzēm, sacīts, darīts, devos uz tuvāko un tiku pie četriem trauciņiem.

Tā kā izvēlējos veikt arī ķīmiskās analīzes,

pašai bija jāsarūpē arī 1–1,5 litru plastmasas ūdens pudele, kurā iepriekš bijis ūdens, saldinātu dzērienu pudeles izmantot nedrīkst. Kad visi trauki ķešā, var ķerties pie to piepildīšanas. Par katru paraugu jāaizpilda veidlapa, tajā jānorāda, no kurienes un cikos šis ūdens ņemts. Otrā pusē sīki un smalki aprakstīta kārtība, kā jāpaņem paraugi, tādēļ aicinu fotogrāfu iemūžināt notiekošo un deviņos no rīta ķeros pie darba, jo paraugi pēc iespējas ātrāk jānogādā laboratorijā, turklāt tie jānodod līdz pulksten 12.00.

. Krāna ūdens

“Delfi” birojs atrodas Pārdaugavā, Mūkusalas birojos, tādēļ mēs no krāna saņemam attīrītu Daugavas ūdeni. Tieši ar krāna ūdens paraugiem gāja vispiņķerīgāk, jo stingri jāievēro ūdens paraugu ņemšanas kārtība. Lai mazākajā pudelē iepildītu ūdeni mikrobioloģiskajām analīzēm, vispirms noskrūvēju no krāna sietiņu un dezinficēju krānu, apdedzinot ar šķiltavas liesmu. Tad desmit minūtes neļāvu kolēģiem tuvoties izlietnei, jo ūdens jānotecina.

Rūpīgi nomazgāju rokas un piepildīju trauciņu. Pēc tam piepildīju lielo pudeli, pirms tam vairākas reizes to kārtīgi izskalojot ar to pašu krāna ūdeni.

Pēc trim dienām savā e-pastā saņēmu analīžu rezultātus un lūdzu, lai Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas vadošais pētnieks Sandis Dejus palīdz man tos izpētīt.

Vispirms Sandis izskaidro, ka elektrovadītspēja ir atkarīga no ūdenī izšķīdušo sāļu daudzuma, tajā skaitā no ūdens cietības jeb kalcija un magnija klātbūtnes ūdenī, – jo cietāks ūdens, jo labāk tas vadīs elektrību.

Nekur pasaulē netiek reglamentēta maksimālā pieļaujamā kalcija un magnija koncentrācija dzeramajā ūdenī, jo sāļiem bagāts ūdens cilvēka veselībai tikai nāk par labu. Kalcijs kauliem, magnijs muskuļiem un smadzenēm, vienīgais cietāka ūdens mīnuss – tējkannas vai boileri var ātrāk aizkaļķoties, tas arī viss. Līdz ar to uz svaru kausiem tiek likta tava vai tējkannas veselība, pamāca Sandis.

Savukārt paaugstināts amonija, nitrāta un nitrītu jonu līmenis brīdina par iespējamu notekūdeņu vai lauksaimniecībā izmantotā mēslojuma klātbūtni dzeramajā ūdenī. Ja ir daudz amonija jonu, tas ir pirmais signāls, ka tavā akā vai ūdensapgādes sistēmā kaut kas nāk no ķemertiņa, bet nitrāti un nitrīti var liecināt par iespējamu mēslošanas līdzekļu nonākšanu ūdensapgādes sistēmā. Šajās analīzēs redzam, ka visas vērtības ir ļoti zemas, te viss ir kārtībā, skaidro Sandis.

. Veikalā nopērkamais pudelēs pildītais ūdens

Visvienkāršāk bija ar šo ūdens paraugu – veikalā nopirku divas pudeles ūdens, vienu neatvērtu nodevu laboratorijā, mazo piepildīju no otras pudeles, pirms tam, protams, rūpīgi nomazgājot rokas – tā Andra.

Telefonsarunas laikā Sandis pievērš manu uzmanību tam, ka elektrovadītspēja ir lielāka nekā citos paraugos, jo tas, iespējams, ir minerālūdens un tajā ir vairāk izšķīdušu sāļu un minerālu.

Par veļas mazgāšanas piebildi var neraizēties, jo gan jau neviens minerālūdenī drēbes nemazgā. Kopumā ķīmiskās analīzes parāda, ka ar šo ūdeni viss ir kārtībā un to droši var dzert. Diemžēl rūpīgi neizpētīju ūdens etiķeti, kur varētu būt norādīts, kad ūdens pudelē iepildīts, jo mikrobioloģiskajās analīzēs redzams, ka mikroorganismi tur nav ievērojuši distancēšanos un ir čakli vairojušies.

Tā kā mūsu organismā ir miljoniem mikroorganismu, nedomāju, ka šis ūdens nodarītu kādu skādi, sliktākais – varbūt nedaudz sagrieztos vēders, bet ļoti šaubos. Ir skaidrs, ka pudele kādu laiku stāvējusi mikroorganismiem pateicīgā vidē – ir bijis siltums un daudz sāļu, ar ko baroties, paskaidro Sandis.

. Ūdens no birojā uzstādītās lielās pudeles

“Delfi” birojā uzstādīta iekārta, kurā iesēdināta lielā pudele, un varam izvēlēties dzert aukstu, karstu vai gāzētu ūdeni. Tajā iebūvēts ozona ģenerators, kas automātiski attīra iekārtu, ozona plūsmai nesaskaroties ar ūdeni.

Tomēr reizi gadā biroju apmeklē ūdens piegādes uzņēmuma pārstāvji un veic aparātu apkopi un tīrīšanu. Eksperimenta brīdī kolēģi bija pieveikuši pusi no lielās pudeles, tādēļ traukus piepildīju bez ieteiktās piecu minūšu notecināšanas. Vispirms gan iepildīšanas vietu dezinficēju ar 70% spirtā samērcētu salveti.

Mikrobioloģiskajās analīzēs redzams, ka mikroorganismu koloniju skaits ir palielināts. Sandis to skaidro tā: “Paraugu noteikti neņēmi tajā dienā, kad “bundulis” iepildīts un atvests, šie rādītāji liecina, ka ūdens kādu laiku ir pastāvējis.

Tas ir tikai normāli – ja krāna ūdeni divas nedēļas turētu uz galda glāzē, arī tur pieaugtu mikroorganismu skaits. Tas notiek 22 grādu temperatūrā, pieļauju, ka jums birojā gaisa temperatūra varētu būt līdzīga. Līdz ar to ūdens pudelē mikroorganismi lēnā garā vairojas. Tas nav nekas slikts, tas neapdraud veselību, var tikai nedaudz mainīties ūdens smarža vai garša. Cauruļvados pazemē noteikti ir vēsāk, tur vairoties negribas, to redzējām krāna ūdens analīzēs,” skaidro Sandis. Novietojot ūdens pudeli saulainā vietā, ar laiku ūdens pat varētu kļūt zaļgans, kas arī ir normāla parādība, jo ūdens ir dabīgs un satur mikroorganismus.

. Publiskā ūdens ņemšanas vieta

Iebraucot Rīgā no Babītes puses, uzreiz aiz zīmes “Rīga” ceļa labajā pusē ir neliela “kabatiņa”, kur piestāj ļaudis un lielas ūdens pudeles piepilda ar ledainu ūdeni, kas plūst no spilgti zila krāna. Piestājot malā, sastopam kādu kungu, kurš atzīst, ka ūdens no mājās esošās spices esot nedzerams, bet šeit, ceļmalā, ūdens esot ļoti labs. Taujāts, no kurienes šis ūdens nāk, viņš atbild, ka tas ir parastais pilsētas ūdens.

Sarunā ar “Rīgas Ūdens” sabiedrisko attiecību speciālistu Artūru Mucenieku noskaidroju, ka šis krāns Imantā atrodas jau vismaz 30 gadus. “Apkārtnē ir mazdārziņi, kur nav izbūvēts ūdensvads, bet tā joprojām ir Rīgas pilsētas teritorija, tādēļ uzstādīts publiskais ūdens krāns, lai cilvēkiem būtu pieejams drošs dzeramais ūdens.

No šī krāna tek tieši tāds pats ūdens kā jebkurā Zolitūdes, Imantas un Āgenskalna ēkā, un tas nāk no ūdens sagatavošanas stacijas “Daugava”,” pastāsta Mucenieks. Sagaidām savu kārtu un piepildām abus traukus, šeit notecināt īsti neizdodas, jo pumpis ir smags, rokas salst, turklāt piestāj cita mašīna, kas tīko piepildīt savus līdzpaņemtos traukus.

Jums birojā ir Daugavas ūdens, bet šajā paraugā elektrovadītspēja ir lielāka, tādēļ te noteikti sajaucas kopā Daugavas un dziļurbumu ūdens – tā kā sāļu ir vairāk, arī cietība ir lielāka. Jonu līmenis ir zems, ūdeni droši var dzert, analizē Sandis. Lai gan sākotnēji biju skeptiska – kas gan labs var būt starp asfaltētu ceļu un dzelzceļa sliedēm –, redz, viss kārtībā! Arī mikrobioloģiskajās analīzēs nekādas atkāpes no normas nav novērojamas, ir skaidrs, kāpēc cilvēki iecienījuši šo ūdens ņemšanas punktu.

Secinājumi par ūdeni Rīgā.

Nevienā no paraugiem nav escherichia coli, koliformu un enterokoku, kas ziņotu par fekāliju klātbūtni ūdenī, amonija, nitrāta un nitrīta jonu līmenis ir zems, tādēļ ūdens ir kvalitatīvs un drošs lietošanai uzturā. Pudelēs pildītajā ūdenī gan ir palielināts mikroorganismu koloniju skaits, kas ir normāla parādība un lielu skādi organismam nenodarīs.

Kārtējo reizi ir pierādījies, ka krāna ūdens ir drošs lietošanai uzturā, tas ir ne tikai svaigāks, bet bieži vien arī sāļiem bagātāks nekā pudelēs pildītais ūdens. Kāpēc gan to nelietot? rezumē Sandis.

Ja cilvēks grib un var atļauties ūdeni, kas tecējis Alpu kalnos gar akmeņiem un sūnām un ietecējis glāzē, lai pērk, bet, ja vienkārši gribi padzerties, var atgriezt krānu un droši remdēt slāpes.

Skrundas pašvaldība lūdz uzturā nelietot Rudbāržu avota ūdeni (2018 un 2019.gadā)

SIA “Skrundas komunālā saimniecība” organizēja ūdens kvalitātes analīzes Cieceres, Ventas kalna un Rudbāržu avotos, lai noteiktu, vai šo avotu ūdeni var lietot uzturā. Lūk pārbaudes rezultāti:

Atbilstoši pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR veiktajiem testiem, Cieceres un Ventas kalna avotu ūdens pilnībā atbilst dzeramā ūdens kvalitātes prasībām, kādas nosaka normatīvie akti.

Savukārt Rudbāržu avota ūdenī konstatētas koliforma baktērijas, tādēļ “Skrundas komunālā saimniecība” aicina iedzīvotājus uz laiku uzturā neizmantot šī avota ūdeni.

Avotu ūdens tīrības pārbaude un kvalitātes atbilstība dzeramā ūdens prasībām pēdējo gadu laikā kļuvusi aktuāla visā Latvijā. Uzraudzību par publiskiem dzeramā ūdens avotiem uzņēmušās pašvaldības, avotu kontrole valstiskā līmenī nenotiek.

Visits: 112