Nu jau palika 32 gadi /2024.g/. Gadi skrien kā “stirnas” un nenāk atpakaļ… bet ai, kā gribētos!
SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) ir Latvijas mobilo sakaru operators. Tas dibināts 1992. gadā un bija pirmais mobilo sakaru operators valstī.
2021. gadā LMT pakalpojumus lietoja 1,33 miljoni klientu Latvijā. 2010. gadā LMT tika atzīts par ceturto vērtīgāko uzņēmumu Latvijā.
LMT ir meitas uzņēmums Santa Monica Networks, kas darbojas ar datu pārraides tīkliem un IT drošības risinājumiem Baltijas valstīs.
Dokumenti par SIA “Latvijas mobilais telefons” dibināšanu parakstīti 1991. gada 29. oktobrī. SIA dibināta kā kopuzņēmums ar Swedish Telecom International AB un Telecom Finland.
Reģistrācijas maksa sākumā bija 40 dolāri, mēneša abonēšanas maksa 20 dolāri, bet maksa par sarunas minūti sistēmā NMT-450 — bija 1,5 līdz 3 dolāri /Latvijā tad figurēja – Lati un minimālā mēneša darba alga tad bija ap 5.lati mēnesī/.

Vēl pavisam nesen svarīgi bija neaizmirst mājās naudas maku ar naudu, kartēm, braukšanas biļetēm un dokumentiem. Tagad ar vienu kāju esam laikā, kur pietiek paņemt līdzi tikai mobilo tālruni.

SIA Latvijas Mobilais Telefons vēsture vienlaikus ir arī ir visas Latvijas mobilo sakaru vēsture, tāpēc šī uzņēmuma 28. dzimšanas dienu, kura būs 2021. gada 2. janvārī, vajadzētu atzīmēt visā valstī.

Taču telefona, kā tāda, vēsture, izrādās, ir daudz, daudz senāka un sarežģītāka. 

Izgudrotājs un zinātnieks no Itālijas 1860. gadā radīja ierīci, kas spēj pārraidīt skaņu caur vadiem. Atklāšanas brīdī viņš dzīvoja ASV. Un atbildot uz jautājumu, kurā gadā tālrunis tika izgudrots, mēs varam droši izsaukt šo gadu, jo Antonio Meucci ir īstais pionieris. Viņš nosauca savu “brainchild” telefoto mikrofonu. 

Bet pirmā telefona saruna notikusi 1876.gada 10.martā Bostonā pa līniju, kas savienoja telefona oficiālā izgudrotāja Aleksandra Bella dzīvokli ar laboratoriju ( 200 metri). „Runā Bells. Vatson, ja Jūs mani dzirdat, pieejiet pie loga un pamājiet ar platmali.” Un Vatsons patiešām, stāvot pie loga, mājis Bellam ar platmali.

Pēc četriem gadiem telefona līniju uzbūvēja Parīzē, vēl pēc gada Berlīnē un Budapeštā. Līgums, kas tika noslēgts ar “Bella” telefona firmu, noteica, ka pirmā telefonu centrāle Rīgā jānodod ekspluatācijā 1882.gada 1.jūlijā.

Tās abonentu skaits sākumā bija neliels – 1888.gadā vien 474, gadu vēlāk – 1070. Šis gausums skaidrojams galvenokārt ar ļoti dārgu pieslēgšanas maksu un augsto abonēšanas cenu.

Taču Rīgas telefona tīkla izveide sekmēja telefona tīklu un atsevišķu līniju tapšanu citviet Latvijā. Tā 1894.gadā izveidots Siguldas telefona tīkls, divus gadus vēlāk Cesvaines pusē, tālāk nāca Cēsis, Valmiera, Valka, Limbaži un citi Latvijas novadi.

To laiku telefoniem bija savdabīga konstrukcija. Mikrofons bija iemontēts aparāta korpusā tā, ka runājot nācās pieliekties, lai tuvinātu muti mikrofonam. Vēlāk telefonizācija attīstījās straujos tempos, un pirms Otrā pasaules kara Latvijā jau bija 81 000 abonentu.

Latvijā pirmos ārzemju sakarus atklāja 1920.gada 1.septembrī starp Liepāju un Klaipēdu.

Vārdu „telefons” joprojām mēdzam uztvert kā fiksēto telefonu līnijas gala iekārtu.

Pagājušā gadsimta 80.gados pasaulē aizsākās mobilo sakaru ēra

1973.gada 3.aprīlī „Motorollas” inženieris Martins Kūpers, piezvanījis uz Ņujorku kādam kolēģim, paziņojot, ka viņš runā pa īstu mobilo tālruni. Šo ideju viņš bija attīstījis kopš 60.gadiem, kad tika izgudrots automašīnas telefons.

M.Kūpera izstrādātā mobilā aparāta izmēri bija 22.5×12.5×3.75, tajā bija 10 gb ciparu taustiņi, bez ekrāna un akumulators turēja 35 min. Tas svēra 1.15 kilogramu, uzlādes laiks bija 10 stundas un tas maksāja vairāk nekā 3000 dolāru…..

Lai īstenotu izgudrojumu, bija nepieciešams tikai to pārbaudīt praksē. Tas notika uz 50 stāvu ēkas jumta viņš sapulcināja pirmo „apmācības” staciju, un Martin Cooper personīgi veica eksperimentu, izsaucot Bell Laboratories galvu un runājot ar viņu savā mobilajā telefonā. Tas bija triumfs, kas kļuva par pirmo soli ātrgaitas mobilo tālruņu izstrādē un uzlabošanā.

Skārienjūtīgo tālruņu izskats sākumā

Tas var likties pārsteidzoši, bet pirmais skārienjutīgais tālrunis lietotājiem netika plaši izmantots, un radošais uzņēmums pat atteicās turpināt darbu mobilo ierīču jomā.

Tas notika 1993. gadā. IBM, kas specializējas datortehnoloģiju ražošanā, iepazīstināja pasaulē pirmo skāriena mobilo tālruni, nosaucot to par “IBM Simon”. Tajā laikā tas bija maksimālais iespējamais raksturlielums, sverot 0,5 kg, un lielākā daļa displejā veikto darbību patiešām tika izdarītas ar pirkstiem.

Tālruņa akumulators pietika 1 stundu nepārtrauktas sarunas laika vai 8 stundas gaidīšanas režīmā. Tā atmiņa bija 1 MB, un izstrādātāji arī nodrošināja e-pasta un faksu saņemšanu tālrunī.

Tomēr, kā jau minēts, IBM Simon netika plaši izmantots. Pirmkārt, tas bija saistīts ar pārspīlēto tālruņa cenu – 1100 ASV dolāru. Otrkārt, ierīce bija neuzticama un bieži bija nepieciešams dārgs remonts. Tā rezultātā uzņēmums vienkārši neattīstījās.

Mobilo tālruņu rašanās. Mūsdienu viedtālruņa vēsture

1969. gadā pasaules līderi telekomunikāciju tirgū sāka domāt par vadu ierīces uzlabošanu. Viņi vēlējās, lai katram abonentam būtu savs numurs, kas būtu svarīgs ne tikai valstī, kurā tas izsniegts, bet arī ārvalstīs. Starp citu Antraktīdai telefona kods ir +682 …

Stokholmas Tehniskās skolas absolvents Esten Myakitolo bija viens no pirmajiem, kas nāca klajā ar šādu ideju. Tomēr koncepcijas praktiskai īstenošanai Myakitolo bija nepieciešamas spēcīgas tehnoloģijas, kas parādījās tikai 1980. gados.

Tāpēc tikai 1983. gadā Motorola varēja parādīt pasaulē pirmo mobilo tālruni. Lai gan eksperimenti un zvani no prototipiem tika veikti 1970. gados.

Rietumeiropā 1951. 60. gados Japānā tika aktīvi strādāts šajā virzienā. Jāatzīmē, ka Japānas attīstītāji atklāja, ka optimālā frekvence mobilo sakaru infrastruktūras ieviešanai ir 400 un 900 MHz. Šodien šīs frekvences ir viena no galvenajām, ko izmanto mobilo sakaru operatori.

Somija ir kļuvusi par vienu no vadošajām valstīm

īstenojot pilnvērtīgu mobilo sakaru tīklu darbības organizēšanas attīstību. 1971. gadā somu iedzīvotāji sāka izvietot komerciālu mobilo tīklu, kura pārklājums līdz 1978. gadam sasniedza visas valsts lielumu. Vai tas nozīmē, ka pirmais mobilais tālrunis pasaulē, kas darbojas saskaņā ar mūsdienu principiem, parādījās Somijā?

Ir daži argumenti, kas atbalsta šo darbu: jo īpaši tika konstatēts, ka Somijas telekomunikāciju korporācijas visā valstī izmantoja atbilstošu infrastruktūru, bet saskaņā ar tradicionālo viedokli līdzīga ierīce parādījās arī Amerikas Savienotajās Valstīs. Galveno lomu šajā procesā spēlēja Motorola.

Šī ir Motorola DynaTAC ierīce. Viņš sver aptuveni 1,15 kg. Tā izmērs bija 22,5 x 12,5 x 3,75 cm, tajā bija iekļauti ciparu taustiņi zvanīšanai, kā arī divas īpašas pogas zvana nosūtīšanai un arī zvana apturēšanai. Ierīcei bija baterija, pateicoties kurai tā varēja darboties gaidīšanas režīmā apmēram 8 stundas un sarunu režīmā – apmēram 1 stundu.Akumulātora uzlāde prasīja vairāk nekā 10 stundas.

Atgriežamies Latvijā.

SIA “Latvijas Mobilais Telefons” un SIA “LMT Retail & Logistics”

Uzņēmums “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) izveidots 1992. gadā, un tas ir pirmais mobilo sakaru sniedzējs valstī.

Šobrīd LMT ir Latvijas telekomunikāciju tirgus un saziņas vides nozīmīgākais spēlētājs. LMT pirmsākumi meklējami 1919. gadā līdz ar inovācijām elektrotehnikā, kad Rīgā darbu uzsāka VEF jeb Valsts elektrotehnikas fabrika.

Viena no LMT pirmajām devīzēm bija Mēs piedāvājam jums brīvības sajūtu, un tās simbols bija gaisa balons. Izpratne par mobilo brīvību ir radikāli mainījusies, izaugusi jauna paaudze, kura nav pieredzējusi mobilā telefona pirmsākumu, kad tas svēra vairākus kilogramus.

Viņiem tas asociējas ar mazu kabatas formāta rotaļlietiņu, ar kuru ir pieejami mobilie sakari, īsziņas, spēles un daudz kas cits. Lielākajai daļai sabiedrības dzīve bez mobilajiem sakariem vairs nav iedomājama.

1992. gadā biznesa laikrakstā publicētam rakstam, kurš bija veltīts pirmā mobilo sakaru operatora ienākšanai Latvijā. Jaunā tehnoloģija tajā raksturota kā nebijis brīnums. Lai tai pievienotos, vienkārši jānopērk pats aparāts, kurš līdzinās čemodānam ar garu antenu. Cena – 1500–3000 ASV dolāru.

1992. gadā par šādu summu varēja nopirkt vienistabas dzīvokli Rīgā.

Gandrīz trīsdesmit gadu laikā mobilo sakaru eksplozīvā attīstība ir būtiski mainījusi ekonomiku, ieradumus un dzīvi kopumā. Tie, kas stāvējuši pie Latvijas “mobilās revolūcijas” šūpuļa, stāsta par to, kā viss sākās, un cenšas prognozēt tālāko notikumu virzību.

Pirmie abonenti

1992. gadā, kad pie mums parādījās pirmās bāzes stacijas, sarunas minūte Latvijā maksāja 50 centus. Saruna ar Eiropu – 1,79 ASV dolārus minūtē,” stāsta “Latvijas Mobilā Telefona” prezidents Juris Binde.

Salīdzinājumam: vidējā vecuma pensija 1993. gadā bija nedaudz mazāka par 21 eiro, minimālā alga – 15 eiro. Šādus izdevumus varēja atļauties jaunizceptie biznesmeņi (prihvatizētāji) un bandīti, kuriem vajadzēja būt mobiliem. Pie mobilo sakaru tīkla pieslēdzās arī valdības iestādes, Ārlietu ministrija.

Reti kurš atceras, ka pašā sākumā mobilie tīkli strādāja “NMT 450” sistēmā un gāja caur Somijas tīklu “Lahti”. Tikai pēc tam mēs uzbūvējām savus torņus Latvijā un mobilo signālu pārvirzījām uz valsts iekšieni.

Kad Rudbāržos cēla LMT mobilo sakaru torni, tad zemes pleķīti atpirka no privātā zemes īpašnieka. Un kā bonusu uzdāvināja mobilo telefonu ar pieslēgumu. Taču …par sarunām bija jāmaksā, tiem gadiem, ārkārtīgi liela nauda. Papriecājies, viņš protams no telefona atteicās.

Kāds tad bija mobilo sakaru tirgus 1992. gadā?

Viens operators, pārklājuma zona – 40 kilometru rādiusā ap Rīgu. Binde atceras, ka pirmā darbības gada beigās LMT bija 1027 abonenti. “Pie tik augstām mobilo pakalpojumu cenām mūsu klientu loks bija diezgan ierobežots.

Viņi pat varēja būt savstarpēji pazīstami,” teic Binde. Par pagrieziena punktu kļuva gads, kad telefona cena nokritās zem 100 latiem. Tikai tad mobilie sakari kļuva par masveida parādību. 

Receptes biznesā nemēdz būt, bet pašreizējā mobilā vide ļauj pietiekami labi attīstīt datu pārraides ātrumu, sākot ar GPRS un EDGE GSM tīklos līdz UMTS un HSDPA (šobrīd līdz 3,6 Mbit/s).

Tas dod iespēju daudziem maziem un vidējiem uzņēmumiem attīstīt biznesu. Veidojot plašāku 3G satura pakalpojumu klāstu, jo vide jau ir radīta.

Jautājums vienīgi, kā šos pakalpojumus padarīt pieejamākus

interesantākus, progresīvākus. Faktiski šajā satura pakalpojumu segmentā ir ļoti liels biznesa potenciāls. Operatori tur nejaucas iekšā – tas ir cits tirgus.

Viens no pirmajiem LMT abonentiem bija Latvijas ekspremjers Vilis Krištopāns. Viņš atklāj, ka pie telefona ticis 1992. gadā. “Toreiz es jau biju sācis nodarboties ar biznesu. Ar mobilo tālruni tas bija daudz vienkāršāk.

Bet kas tas bija par aparātu! Milzīgs klucis ar antenu, ko man visur nācās staipīt līdzi. Es atceros, ka reiz mēs ar draugu aizgājām uz restorānu un uz galda nolikām savus telefonus. Šķīvjiem uz galda vairs nebija vietas.

Tad kāds piezvanīja, draugs pacēla mobilo un sāka runāt. Zālē visi sastinga un skatījās uz mums kā uz marsiešiem.

Telefons palīdzējis Krištopanam nopelnīt pirmo miljonu. “1992. gadā man brieda darījums ar vāciešiem un steidzami vajadzēja nosūtīt viņiem pa faksu līgumu. Taču tolaik Latvijā bija viens starptautiskais fakss uz visu valsti.

Operatīvi nosūtīt līgumu bija teju neiespējami. Tad es izdomāju, kā pieslēgt faksu savam mobilajam telefonam, un kļuvu par pirmo “mobilo faksu”. Es nosūtīju līgumu, tad to parakstījām un nopelnījām pirmo lielo naudu. Šo fantastisko laiku es atceros ar nostalģiju!

Tagad man pat maka nav līdzi – nauda ir viedtālrunī, nemaz nerunājot par visu pārējo…”

Pirmo LMT abonentu skaitā bija arī politiķis, eksministrs Atis Slakteris. Viņš atminas, ka nopircis pirmo milzīgo “Nokia” par 800 ASV dolāriem. “Par sarunām man bija jāmaksā 80–100 dolāri mēnesī. Tad es strādāju par konsultantu ministrijā un saņēmu 60 latu (apmēram 90 dolāri) algu.

Es varēju atļauties šādus izdevumus,

jo man bija privāta zemnieku saimniecība,” viņš saka un atceras, ka 90. gadu sākumā mobilie tālruņi bija tikai politiķiem, uzņēmējiem un bandītiem. ( Tos visus varēja apvienot arī vienā vārdā )

Ja kāds gāja pa ielu ar mobilo telefonu, uzreiz bija skaidrs, ka tas ir ļoti svarīgs cilvēks. Vai bagāts. Tas bija prestiža jautājums. Mans dēls mēdz jokot, ka mobilie sakari ir vienīgais pakalpojums, kas 30 gadu laikā kļuvis krietni lētāks.

Šī pasaule ātri vien pazuda nebūtībā: jau pēc pāris gadiem, pateicoties konkurencei un tehnoloģiskajam progresam, mobilais tālrunis vairs nebija luksusa prece.

Tirgus dalīšana, “cilvēciņu” cīņa un gadsimta darījums 

1997. gadā LMT monopolam pienāca gals: tirgū ienāca operators “Baltcom GSM”. “LMT centās pierādīt, ka otrs operators nav vajadzīgs, ka tarifi nemazināsies, bet tikai pieaugs,” apgalvoja Šmidre.

Spēcīgu konkurenci mums veidoja kompānija “Tele2” (tajā laikā darbojās ar citu nosaukumu), kuras partneris bija “Latvijas dzelzceļš”.

Rezultātā mobilo frekvenču konkursā uzvarēja divi uzņēmumi: Šmidres “Alina” un zviedru “Tele2”. Bija domāts, ka abas kompānijas vienosies par sadarbību. Pēc Šmidres domām, “vienoties neizdevās “Tele2” kosmisko ambīciju dēļ.

Sakaru ministrs tobrīd bija Vilis Krištopans, un “Tele2” mēģināja izdarīt uz viņu spiedienu. Bet Krištopans nav tas cilvēks, kuram var “uzbraukt”,” atceras Šmidre. Rezultātā viņš pasūtīja zviedrus un mēs izsprukām no “Tele2” nagiem. Šodien diez vai kādam būtu drosme tā izrīkoties ar ārvalstu investoriem.

Sākumā “Baltcom GSM” piedāvāja bezmaksas pieslēgumu pirmajiem 15 tūkstošiem klientu.

Pirmie pieci tūkstoši SIM karšu tika pārdoti divu nedēļu laikā. Gadu vēlāk uzņēmums tirgū startēja ar revolucionāru produktu – “Zelta zivtiņas” priekšapmaksas karti.

Šis solis komplektā ar sīvo konkurenci, tarifu pazemināšanu, kā arī telefonu cenu kritumu panāca to, ka 1999. gada vasarā mobilo tālruni izmantoja jau katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs. 2000. gada oktobrī Šmidre pārdeva savu biznesu “Tele2”. 

Tajā laikā uzņēmums jau strādāja Lietuvā un Igaunijā, bet Latvija viņiem sagādāja galvassāpes,” raksta Šmidre. Zviedri ļoti vēlējās ienākt Latvijā, un viņi bija gatavi maksāt ļoti labu naudu.

Darījuma summa bija 277 miljoni ASV dolāru. Latvijas presē to uzreiz nodēvēja par gadsimta darījumu.

Nākamos gadus abi operatori ( LMT un TELE 2 ) aizvadīja sīvā cīņā,

ne reizi vien nokļūstot Konkurences padomes uzmanības lokā. Izvēlētās cīņas metodes ne vienmēr bija ētiskas (piemēram, reklāma ar dzelteniem un zaļiem cilvēciņiem, kuri, salīdzinot operatoru likmes, spēja sajaukt galvu pat vērīgākajiem klientiem).

Konkurence atstāja spēcīgu ietekmi uz tirgu,” atceras Juris Binde. Klīda baumas, ka Latvijā ienāks liels operators un izstums vai pat sagraus visus pārējos uzņēmumus.

Neviens tā arī neparādījās pie apvāršņa, jo mūsu tirgus ir salīdzinoši mazs un tajā pašā laikā ļoti jaudīgs. Bija skaidrs, ka superzemu cenu piedāvājums šajā gadījumā nederēs, jo jauna tīkla izbūve ir dārgs prieks.

“Tele2 Latvija” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs saka, ka cīņa par klientu mobilo sakaru tirgū vienmēr ir bijusi viena no vissmagākajām. Iespējams, tas tādēļ, ka šī nozare sākotnēji netika monopolizēta.

Ja paskatās uz TOP10 uzņēmumiem Latvijā, lielākā daļa no tiem pieder valstij. Šādā situācijā konkurenci var dēvēt par nosacītu faktoru. Mobilo sakaru jomā konkurence jau kopš pirmsākumiem ir ļoti izteikta.

Tirgus ir ierobežots, iedzīvotāju skaits nepārtraukti samazinās, un, lai iegūtu tirgus daļu vai vienkārši saglabātu pozīciju, jāizdomā kaut kas jauns un interesants.

90. gados es lasīju analītiķu pārskatu, kurā tika paredzēts, ka mobilos sakarus Latvijā izmantos ne vairāk kā 25–28 tūkstoši cilvēku. Viņi uzskatīja, ka šis pakalpojums ir paredzēts elitei – tā Valdis Vancovičs.

Tā arī bija – līdz brīdim, kad tirgū parādījās otrs operators

un sākās reāla konkurence. Vēl viens svarīgs pieturas punkts bija pāreja no NMT 450 tehnoloģijas uz GSM. Pēc tam pazuda “čemodāntelefoni”.

Tad tika ieviesta 3G datu pārraides tehnoloģija.

Tas notika 90. gadu beigās. Ar 3G licences iegūšanu negāja tik gludi. Tajā laikā Eiropas mobilo sakaru operatori bija nokļuvuši sarežģītā situācijā.

Lai nopirktu šo licenci, viņiem vajadzēja aizņemties milzīgas naudas summas, kļūstot atkarīgiem no kreditoriem. Pretējā gadījumā akciju cena strauji kristos.

Neskatoties uz to, pēc 3G ieviešanas tirgus piedzīvoja strauju uzplaukumu. Datu pārraide veicināja gan paša tīkla, gan mobilo ierīču attīstību.

4G jeb ceturtās paaudzes (LTE) mobilais internets Latvijā pieejams jau kopš 2013. gada, kad to sāka piedāvāt “Latvijas Mobilais telefons” (“LMT”), vēlāk liekot cīņā iesaistīties arī “Bitei” un “Tele2”. Kaut gan uzņēmumi jau domā par 5G tīkla modernizēšanu un ieviešanu, līdz tam kāds laiks vēl jāpagaida. 

Kas ir LTE un 4G? Kāpēc tev tas ir vajadzīgs?

Trīs galvenās lietas.

• Pie LMT par 4G/LTE izmantošanu nekas papildus nav jāmaksā. Vajag tik ierīci un atsevišķos gadījumos par velti nomainīt SIM karti.
• Telefonam jāsaprot band 3 (1800 MHz). Nākotnē šim klāt nāks band 7 (2600 MHz) un band 20 (800 MHz).
• LTE ir ātrāks ne tikai megabitu sekundē ziņā, bet, kas daudz būtiskāk, savienojuma izveides ātruma ziņā.

Ļoti vienkārši. Ar LTE datu pārraide notiek ātrāk. Un nevis 4G megabiti, kas izdalīti ar 3G megabitiem ātrāk, bet gan daudz ātrāk. Pirmām kārtām – bāzes stacijas var apkalpot stipri vairāk lietotāju nekā 3G režīmā sevišķi nezaudējot kvalitāti.

4G bāzes stacijas spēj paciest līdz pat piecreiz vairāk lietotājiem. Katram dodot daudzkārt lielāku datu pārraides ātrumu. Teorētiskais un praktiskais datu pārraides ātrums ir daudzkārt lielāks par to, ko mēs varam panākt pat ar visadvancētāko 3G.

Bet, ātrums ir nieks. Lieta, kas liek LTE izskatīties zibenīgam ir fakts, ka ātrāka ir arī datu savienojuma izveide. Tas nozīmē, ka pat pie zemiem ātrumiem lapas vērsies vaļā veiklāk, un rudbarznieks.com atjaunināsies zibenīgāk, jo laiks, kurš tiek patērēts savienojuma izveidei ar serveri ir daudz mazāks.

Par piemēru paņemsim mobilo telefonu, interneta pārlūku un kādu lapu. Parasta weblapa sastāv no daudz failiem. Piemēram, atverot mobilo tvnetu, telefona pārlūks šobrīd veic nepilnus astoņdesmit pieprasījumus uz serveri.

Praksē to gan ir daudz mazāk, bet skaits tāpat ir gana liels. Uz katru pieprasījumu tiek gaidīta atbilde. Šis laiks tiek patērēts uz katru no pieprasījumiem un, akumulējoties, var sasniegt vairākas sekundes.

4G tīklā savienojuma izveides laiks ir samazināts līdz iespējamajam minimumam.

LTE tehniski ir milzīgs lēciens. Un tas nestāvēs uz vietas – tehnoloģijas attīstīsies, pieprasījums augs, konkurence spiedīs. Tāpat kā desmit gadu laikā 3G ir attīstījies pārklājuma, ātruma un energoefektivitātes ziņā.

Un tu to pat neesi pamanījis. Pēc desmit gadiem es ar tik pat nostaļgisku smaidu lasīšu pat to, kā tālajā 2013. gadā mēs tikām pie LTE…

2005. gadā viss kļuva vēl sarežģītāk: tirgū parādījās trešais operators “Bite Latvija”. Šie trīs lielie spēlētāji joprojām dala Latvijas mobilo sakaru tirgu.

No mazcenas mobilajiem līdz “iPhone”

“Mazcenas mobilie” bija revolucionārs jaunievedums, kas mainīja tirgu un veidoja ieradumu mainīt vecos aparātus uz jaunākiem. Šādi dēvēja tālruņus, kurus varēja iegādāties par simbolisku summu (1–5 lati), taču abonents uz noteiktu laiku bija piesaistīts konkrētam operatoram.

“Mazcenas mobilie” tirgū parādījās 2001. gadā, radot ne mazumu problēmu uzņēmumiem, kuru peļņas avots bija sadzīves tehnikas tirdzniecība. 2004. gadā “Danlats Baltija” vadītājs Gintars Kavacis presē atklāti sūdzējās, ka viņa biznesu sagrāvuši tieši mobilo sakaru operatori, kuri piedāvājot  telefonus par niecīgu cenu.

Latvijas Mobilo telefonu tirgotāju asociācijas dati liecina, ka 2009. gadā aptuveni 85% no Latvijā izmantotajiem tālruņiem bija tieši mazcenas. Populārākie modeļi bija “Nokia 6300”, “Nokia 3120”, “Nokia 3110”, “Nokia 5310” un “Nokia E51”.

Gan deviņdesmitie gadi, gan 2000. gadu sākums Latvijā aizritēja “Nokia” zīmē.

Visā pasaulē somu kompānijas tālruņi gozējās popularitātes sarakstu augšgalā – uzticamības un inovāciju ziņā “Nokia” nebija konkurentu.

1994. gada kulta produkts bija “Nokia 2110” – ar modinātāju, kalkulatoru, hronometru un SMS ziņu sūtīšanas funkciju. Šī telefona zvana signāls bija leģendārā “Nokia Tune” melodija, ko tolaik varēja dzirdēt atskanam jebkurā vietā un laikā.

Gandrīz visas mums šobrīd ierastās funkcijas telefonos parādījās jau gadu tūkstošu mijā. 2000. gadu mobilie telefoni atskaņoja MP3 melodijas, fotografēja un pat uztvēra GPS satelītu signālus. 2002. gadā “Siemens” prezentēja modeli SL45 ar “Java” tehnoloģiju – šajā tālrunī bija iespējams lejupielādēt lietotnes (galvenokārt spēles).

2000. gadu pirmajā pusē uzplaukumu pieredzēja attēlu, spēļu un melodiju pārdošanas operatori. Šis rūpals nodrošināja finansiālos panākumus tādai sociālo tīklu vietnei kā “One.lv“, kas vēlāk pārtapa par populāro “Odnoklassniki“.

Pirms “iPhone” uznāciena

pasaules mobilo telefonu tirgu dalīja “Nokia”, “Motorola”, “Sony Ericsson”, “Siemens”, “Panasonic”, “Samsung”, “Sony” un citi ražotāji. Nebija arī īsti skaidrs, kurā virzienā attīstīsies aparāti. Tastatūras ar podziņām bija ļoti populāras, dažādu ražotāju operētājsistēmas  – pretrunīgas, bet pirmie skārienjutīgie ekrāni – ne pārāk ērti lietošanai.

Šodien Apple produkti ir ne tikai kompakta ierīce, kuras kvalitāte ir atzīta visā pasaulē, bet arī vismodernākais 21. gadsimta zīmols. Cilvēki burtiski nevar iedomāties savu dzīvi bez „ābola”, un uzņēmuma jauna produkta pārdošanas sākums vienmēr aiziet ar aizrautību.

2007. gadā, kad Stīvs Džobss pasaulei prezentēja pirmo “iPhone”, sākās šo viedtālruņu ēra. Vispār viedtālruņu izveide sākās 2002. gadā, un galvenā ideja bija izveidot ierīci, kas atbilstu patērētāju vajadzībām: stilīgs dizains, iebūvēts atskaņotājs un mini-dators, kā arī augsta tālruņa jauda.

Bet pirmais iPhone neatbilda cerībām, viedtālrunis nebija pietiekama jaudīgs, bet galvenais trūkums bija zems interneta ātrums pieslēgumam. Tāpēc pirmais iPhone modelis nesaņēma tik plašu atbalstu, kā to vēlējās Džobss.

Turpinājās darbs pie produkta modernizācijas, un gadu vēlāk tika ieviests jauns modelis – iPhone 3G. Problēmas ar interneta ātrumu šajā modelī bija gandrīz atrisinātas, dizains tika modernizēts, un operatīvā atmiņa tika nomainīta uz modernāku.

Pēc tam, tika izlaists iPhone 3G S, kas bija deklarēts kā ātrgaitas. Ar jaunām funkcijām, piemēram, balss vadība un personiskās informācijas šifrēšana. Tāpat kā iepriekšējais modelis, jaunais iPhone ātri un ar panākumiem tika izpārdots. Šodien Apple viedtālruņi tiek gaidīti un veiksmīgi pārdoti vairāk nekā 80 pasaules valstīs. 

2018.gada martā “Apple” kļuva par pirmo kompāniju, kuras tirgus vērtība sasniedza triljonu dolāru. Un 2020.gada augustā ASV informācijas tehnoloģiju gigants “Apple” kļuva par pirmo ASV kompāniju, kuras tirgus vērtība pārsniegusi divus triljonus dolāru.

“Apple” pārsteidz analītiķus

“Apple” pārdošanas apjomi sasnieguši 64,7 miljardus ASV dolāru, nedaudz palielinoties salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu – tas pārspēj lielākās daļas analītiķu prognozes un sasniegts, pateicoties klēpjdatoru un “iPad” pārdošanas rādītājiem.

Investorus gan satrieca ieņēmumu kritums no “iPhone” pārdošanas par vairāk nekā 20%.

Toties “Apple” mierina, ka pircēji vienkārši gaidījuši jaunāko versiju, kas pārdošanā laista vēlāk nekā iepriekšējos gados.

Neilgi pēc tam, kad gaismu ieraudzīja iOS bāzētais “iPhone”, “Google” piedāvāja savu operētājsistēmas versiju. Un šobrīd “Android” pieder 80% no pasaules tirgus.

2010. gadā parādījās “AppStore” un “GooglePlay” lietojumprogrammu veikali, iezīmējot mobilo aplikāciju ēras sākumu. Telefonu kameras kļuva arvien jaudīgākas, un tas parakstīja spriedumu digitālajiem “ziepju traukiem”. Gluži tāpat kā MP3 atskaņotājiem, rokas pulksteņiem un daudzām citām ierīcēm.

Runājot par izmēru – pēc pirmajām milzu “nokijām” aparāti vispirms krietnu laiku saruka, bet pēc tam atkal sāka augt. Tagad lielākās Latvijas iedzīvotāju daļas kabatā slēpjas taisnstūra formas “Samsung”, “iPhone” vai “Huawei” ar plānu korpusu.

Viedtālrunis ir kļuvis par neatņemamu mūsu dzīves sastāvdaļu – varbūt pat pārāk neatņemamu.

Digitālā detoksikācija

Ja pirms desmit gadiem kāds man būtu teicis, ka cilvēki kafejnīcā vai ies pa ielu un “iebāzis galvu” savā mobilajā tālrunī, bet mātes baros savus bērnus, ritinot ziņu lenti, es nekad tam nebūtu ticējis,” atzīst Valdis Vancovičs.

Mobilais internets ir pilnībā mainījis cilvēku ieradumus. Nozarē ir noticis ļoti būtisks pavērsiens, mainot mūsu attieksmi pret saziņu, informācijas meklēšanu, laika dalījumu un dzīvi kopumā.

Par atkarību no mobilajiem tālruņiem Juris Binde spriež filozofiskā mierā. “Fakts, ka visa mūsu dzīve būs telefonā, kļuva skaidrs tuvāk 2000. gadu sākumam, kad parādījās datu pārraide, viņš ir pārliecināts.

Jā, cilvēki ir atkarīgi no viedtālruņiem, bet blaknes ir jebkurai tehnoloģijai. Izolācijas laikā, kad bērniem bija jāmācās mājās, viņiem pietrūka klasesbiedru, draugu, fiziskas tikšanās.

Tātad viss nav tik slikti – tas skaidri parāda, ka ar saziņu virtuālajā vidē vien nepietiek.

Kādā brīdī mēs fiksējām,

ka Latvijas iedzīvotāji ( un ne tikai ) pārāk aktīvi lieto savus telefonus. Mums kļuva interesanti, kā tas ietekmē komunikāciju un attiecības. Nolēmām veikt aptauju, un rezultāti bija šokējoši. Gandrīz 90% cilvēku atzina, ka viedtālruni izmanto pārāk daudz.

Vairāk nekā 48 procenti uzskata, ka pārmērīga interneta izmantošana jau traucē viņu attiecībām ar līdzcilvēkiem. Mēs nolēmām, ka par to runāsim, saka Vancovičs.

Uzņēmums konsultējās ar sociologiem, ārstiem, sabiedriskajām organizācijām un uzsāka sociālo kampaņu par saprātīgu viedtālruņu lietošanu. “Mēs neaicinām izmest telefonus, taču nevēlamies, lai cilvēki ar tiem aizstātu savu reālo dzīvi,” viņš apliecina.

Pēc Bindes teiktā, tajā, ka Latvijas iedzīvotāji pārlieku aizrāvušies ar viedtālruņiem, sava loma ir arī bezlimita mobilajam internetam. “Datu pārraides ziņā mēs atrodamies pasaules valstu TOP3.

LMT klienti mēnesī patērē aptuveni 22 GB mobilo datu, savukārt Latvijas iedzīvotāji – apmēram 17 GB mēnesī uz vienu cilvēku. Mūs apsteidz tikai Somijā un Austrijā,” atklāj LMT prezidents.

Viņa ieskatā, bezlimita pakalpojumu parādīšanās ir viens no svarīgākajiem mobilo sakaru attīstības posmiem. “Lielākā daļa operatoru visā pasaulē uzskata, ka megabaitiem un sarunas minūtei ir kaut kādas mainīgas izmaksas. Tā nav taisnība.

Ja bāzes stacijas jau ir uzceltas, tad tās var tikt maksimāli izmantotas. Starp citu, mums tas ļoti palīdzēja pavasarī, kad pandēmijas dēļ daudziem bija jāmācās un jāstrādā no mājām. Itālijā skolēni gaidīja rudeni, lai aizstāvētu savus darbus, jo tīkls vienkārši “nepavilka” to slodzi, kamēr visās Latvijas universitātēs darbu aizstāvēšana notika bez problēmām,” apgalvo Binde.

Telefons kā dzīves kontroles centrs

Gan Binde, gan Vancovičs ir pārliecināts, ka mobilās tehnoloģijas turpinās integrēties visdažādākajās mūsu dzīves jomās. Tagad viedtālrunis pēc savas funkcionalitātes faktiski ir kļuvis par datoru. Tā skaitļošanas jauda ir 60 000 reižu lielāka nekā NASA skaitļošanas kompleksam, kas nosūtīja cilvēku uz Mēnesi.

Tiesa, ja runājam par jaunās paaudzes 5G tīkla iespējām, tad jāatzīst, ka tas nav paredzēts parastā lietotāja vajadzībām, bet ir lieliski piemērots industriāliem un rūpnieciskiem mērķiem, saka Binde.

To pašu teica par mobīlajiem telefoniem, kad tie parādījās. Bet tagad tas ir noderīgs visiem.

Pašlaik LMT piedalās vairākos globālos projektos, kas saistīti ar bezpilota lidaparātiem un satiksmes vadību. Šīs ir ļoti perspektīvas nozares. Tie, kas pirmie izstrādās pakalpojumus biznesam un rūpniecībai, vēlāk varēs nosmelt visu krējumu, Binde ir pārliecināts.

Vēl viens daudzsološs darbības virziens ir datu vākšana, apstrāde un analīze

Pasaulē ir daudz datu, bet, ja mēs nezinām, kā tos izmērīt un izmantot, tas ir tikai bezjēdzīgs troksnis. Sadarbojoties ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti, mēs izstrādājam modeļus, kas ļauj izmantot bāzes stacijās uzkrāto informāciju dažādu procesu modelēšanai.

Tas izskatās šādi: mobilo sakaru operatoram ir dati par to, kā tīkla lietotāji pārvietojas dienas, mēneša vai cita noteikta perioda ietvaros. Te nav runa par konkrēta cilvēka izspiegošanu (jā, jā ticu, ticu) Izmantojot šos datus, ir iespējams saprast, piemēram, to, kāda ir ekonomiskā aktivitāte noteiktos reģionos.

Tas pats modelis var parādīt, kā mainās aktivitāte Covid-19 laikā. Apstrādātie dati galvenokārt ir paredzēti valsts iestādēm, kas nodarbojas ar ilgtermiņa stratēģisko plānošanu. Ar šāda veida datiem mēs nodrošinājām, piemēram, Latvijas administratīvās reformas izstrādātājus. Tā ir ļoti vērtīga informācija – bez politikas un bez emocijām.

Tikai sausi fakti. Personas datu tur nav – tie ir aizsargāti un tos nevar apskatīt. Mēs piedāvājam tikai modeli – lielu kopainu.

Valdis Vancovičs uzskata ka

tehnoloģijas attīstās tik strauji, un nav vairs nekas paredzamas. Nesen lasīju šādu pētījumu: zinātnieki uzskata, ka pasaules struktūru ietekmē tik daudzas nozīmīgas tendences, ka pat gudrākie prāti nespēj prognozēt tālāko notikumu virzību.

Bet ir arī paredzamas lietas, piemēram, mākslīgais intelekts, paplašinātā realitāte, automatizācija, mākoņskaitļošanas tehnoloģijas, tehnoloģiskais progress veselības aprūpes nozarē utt.

Es domāju, ka mobilos sakarus būtiski ietekmēs mākslīgais intelekts un paplašinātā realitāte. Es nebūšu pārsteigts, ja pēc pāris gadiem mēs redzēsim cilvēkus, kuri šķietami nēsā parastas brilles, bet patiesībā caur tām piekļūst informācijai virtuālajā realitātē.

Vēl viens mobilo sakaru attīstības variants ir cieši saistīts ar viedpulksteņiem. Tie var radīt revolūciju veselības aprūpes sistēmā. 

Cilvēks no rīta uzliek pulksteni

kas ar mobilo sakaru palīdzību automātiski pārraida veselības datus uz vienoto informācijas centru. Šie dati tiek uzskaitīti un analizēti, un pie mazākās novirzes cilvēks saņem signālu ( un ko nu? ) Pagaidām tas izklausās pēc fantastikas, bet pirms 30 gadiem arī šodienas mobilie sakari šķita fantastika.

Visits: 256