Latvijā ir aptuveni ( Tāpēc, ka to darbībā ir pārtraukumi. Un pārtraukumi ir plānoti vai neplānoti ) 100 stacionārie fotoradari, kuri fiksē pārkāpumus ceļu satiksmē. Viena stacionārā fotoradara iegāde, izbūve un uzturēšana izmaksā aptuveni 62 tūkstošus eiro. Vietas tiek izvēlētas un saskaņotas, sadarbojoties CSDD un satiksmes drošībā un satiksmes organizācijā iesaistītajām atbildīgajām institūcijām – Valsts policijai, VAS “Latvijas Valsts ceļi” un pašvaldībām.

Par fotoradara fiksētu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu sods jau teju divus gadus jānomaksā tuvāko 30 dienu laikā. Ne gada laikā, kā tas bijis iepriekš. Ja sodu savlaicīgi nenomaksā, policija lietā iesaista zvērinātus tiesu izpildītājus. Un kopš šāda kārtība ir spēkā, to nācies darīt jau gandrīz 20 tūkstošus reižu.

Šogad (uz maiju 2022.g) par fotoradaru fiksētiem pārkāpumiem jau piedzīti ap 600 000 eiro.

Pozitīvi ir tas, ka cilvēkiem vairs nav šis gads iedots un cilvēkiem rodas apziņa par to, ka tas naudassods ir jāmaksā. Tas viņus mudina neizdarīt varbūt nākamos pārkāpumus. Liek viņiem aizdomāties,” norāda Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšnieka pienākumu izpildītājs Arturs Smilga.

Un tā tas arī notiek. Tajā pašā laikā visbiežāk pārkāpumus izdarot vieni un tie paši šoferi. Un gandrīz puse no summas, ko zvērināti tiesu izpildītāji sākuši piedzīt, ir nomaksāta. Liecina Valsts policijas apkopotā informācija. 

Sodi par ātruma pārsniegšanu

Pārvietojoties ar transportlīdzekli, ir virkne dažādu noteikumu, kurus obligāti jāievēro, pretējā gadījumā par to pārkāpšanu saņemot sodu. Taču, kā jau visi zinām, likumi un noteikumi mēdz mainīties, turklāt visu sodu apmērus atcerēties nebūt nav iespējams, tāpēc pie Tevis nonākusi tabuliņa, kurā vari noskaidrot, kādi ir sodi par ātruma pārsniegšanu. Tam vēl plusā ir no 1 līdz 5 soda punkti.

Tā kā pārvietojoties apdzīvotā vietā pastāv lielāka varbūtība izraisīt ceļu satiksmes negadījumu, sodi par ātruma pārkāpšanu šeit ir bargāki. Piemēram, ja persona, kas pārvietojas ar vieglo automobili, mopēdu, motociklu, triciklu, kvadraciklu vai kravas automobili kura pilna masa nepārsniedz 7.5 tonnas un ātrumu pārsniedz:

Savukārt, ja ātrumu pārkāpsi ar kravas automobili, kas sver vairāk nekā 7.5 tonnas, autobusu, traktoru vai transportlīdzekli, kas velk piekabi, sods par ātruma pārsniegšanu praktiski vienmēr tiks reizināts ar divi, un arī tiesības zaudēsi uz ilgāku laiku:

Mobilā telefona lietošana pie stūres

Sods: 25 līdz pat 100 eiro (sods attiecas arī uz laptopa, planšetdatora un citu viedierīču izmantošanu).

Ko darīt, ja bez saziņas pie stūres iztikt nav iespējams nu nekā? Ir risinājums – iegādājies brīvroku sistēmu. Būs ne tikai ērtāk un drošāk, bet, ņemot vērā soda apmēru, arī krietni lētāk!

Pārvietošanās bez piesprādzēšanās

Sods: brīdinājums vai naudas sods 30 līdz 70 eiro.

Tāpat palielināts arī naudas soda apmērs par bērnu pārvadāšanu bez atbilstošas drošības sistēmas – tas sasniedz 30 līdz 70 eiro.

Braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana

Sods: Brīdinājums vai naudas sods no 30 līdz 70 eiro.

Agresīva braukšana

Apzinātu sānslīdi;
Apzināti strauju bremzēšanu, ja tāda nav nepieciešama;
Braukšanu ar mopēdu vai motociklu uz viena riteņa vai arī par braukšanu uz pakaļējiem diviem riteņiem ar triciklu vai kvadraciklu.

Par šāda veida izrādīšanos vari tikt sodīts visai pamatīgi – no 70 līdz pat 280 eiro, tāpēc paraugdemonstrējumus labāk atstāj profesionālai sacīkšu trasei.

Sods par braukšanu bez OCTA polises

Transportlīdzekļa vadītāju par braukšanu bez OCTA polises var sodīt ar 80 – 140 EUR sodu. Savukārt personu, kas ir atbildīga par transportlīdzekļa ekspluatāciju, piemēram, uzņēmuma vadītāju, var sodīt ar 350 – 700 EUR lielu naudas sodu, ja tas devis rīkojumu izmantot neapdrošinātu transportlīdzekli. Ja ar transportlīdzekli bez OCTA polises tiek izraisīts negadījums, tad visi zaudējumi, kas radušies, tiek piedzīti no neapdrošinātā auto vadītāja vai īpašnieka.

Sods par braukšanu bez tehniskās apskates

Ceļu satiksmes likuma (CSL) 71. panta pirmā daļa paredz, ka par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate, piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 55 līdz 120 eiro apmērā.

Sods par braukšanu bez tiesībām

Ja vadītāja apliecība vienkārši ir aizmirsta, piemēram, mājās, jārēķinās, ka transportlīdzekļa vadītājam var izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu 3 eiro apmērā.

Ja persona sēžas pie stūres, kad spēkā ir tiesību izmantošanas aizliegums, izņemot gadījumu, kad tas piemērots pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros, transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu 40 eiro apmērā.

Ja ir spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, kas piemērots pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros, naudas sods transportlīdzekļa vadītājam ir krietni lielāks – no 280 līdz 430 eiro.

Ja tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas, transportlīdzekļa vadītājam var uzlikt naudas sodu no 280 līdz 430 eiro apmērā, savukārt, ja braukšana ar atņemtām vai noteiktā kārtībā neiegūtām tiesībām gada laikā atkārtojas, transportlīdzekļa vadītājam var piemērot administratīvo arestu no 5 līdz 15 diennaktīm un naudas sodu 570 eiro apmērā.

Ja vada transportlīdzekli, kas neatbilst vadītāja apliecībā norādītajam ierobežojuma kodam, transportlīdzekļa vadītājam var uzlikt naudas sodu no 40 līdz 280 eiro apmērā.

Sods par braukšanu bez medicīniskās izziņas

Ja tas ir beidzies, pirmkārt, pienākas sods 40 eiro apmērā un, otrkārt, lielas galvas sāpes, jo mašīna turpat arī jāatstāj.

Sodu izmēri var mainīties ( tikai uz augšu) un mainās bieži. Tādēļ šie sodi, manā rakstā, ir uz 2022. gada sākumu. Satversmē noteikts, ka Valsts prezidents izsludina Saeimā pieņemtos likumus ne agrāk kā desmitā dienā un ne vēlāk kā divdesmit pirmā dienā pēc to pieņemšanas. Likums stājas spēkā četrpadsmit dienas pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits termiņš.

Pašās beigās ir daudz kas, par būtiskākajiem ceļu satiksmes noteikumu sodiem !

Ja pārkāpējs sodu atsakās apmaksāt, parādu piedzinēji naudu var piedzīt no cilvēka darba algas vai bankas konta, kā arī mantas vai nekustamā īpašuma veidā. 

Vienkārši valsts budžetā noteikta naudas summa neienāca gada laikā. Tas nozīmē to, ka faktiski valsts kreditēja šo administratīvi sodīto personu un deva šai personai tiesības nemaksāt veselu gadu, skaidro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (LZTIP) priekšsēdētāja vietnieks Andris Spore.

Un aizvien aptuveni ceturtdaļa sodu netiek apmaksāti 30 dienu laikā, saka Valsts policijā, tad sākas piedziņas process. Un kopā zvērināti tiesu izpildītāji piedzinuši 600 000 eiro, kas gan ir nepilna puse no visas summas.

Fotoradari budžetā ienes mazāk par plānoto

“Jebkurš cilvēks, kurš pērk auto, rēķinās, ka jāveic apkope, jāmaina riepas, jāiziet tehniskā apskate, – tie ir pamatotie objektīvie izdevumi. Tas pats attiecas uz radariem – ja valsts uzskata, ka nepieciešams uzturēt esošos radarus, tad valstij bāzē jāliek summa, kas ir objektīva, adekvāta, nevis, pārmaksājot kādam, un nav jāpaļaujas uz sodiem un potenciāli iekasējamo naudu.”

Stacionārie fotoradari ne vien spēj sevi atpelnīt, bet arī nopelnīt. Tomēr valsts budžetā tie ienes mazāk naudas, nekā sākotnēji cerēts. Fotoradaru apkalpošanai un uzturēšanai nepieciešami aptuveni trīs miljoni eiro gadā. Šajā summā ietilpst atalgojums Valsts policijas darbiniekiem aptuveni pusmiljona eiro apmērā, vēl vairāk par pusmiljonu tiek tērēts informācijas apstrādei un protokolu sūtīšanai. Pārējā summa tiek ieguldīta tehniskās uzturēšanas izmaksām.

Šoferi brauc uzmanīgāk, ar katru gadu sanāk iekasēt arvien mazāk. Kā arī, ienākumi no radariem aiziet kopējā valsts budžetā un vairs nepietiek līdzekļu sistēmas apkalpošanai un uzturēšanai.

Latvijas Televīzijas aptaujātie iedzīvotāji radaru darbību lielākoties vērtē pozitīvi un norāda, ka galvenais nav gūt lielus ienākumus, bet bīstamākajās vietās samazināt auto braukšanas ātrumu.

“Fotoradari disciplinē vadītājus. Te ir diezgan agresīvi vadītāji, tāpēc es domāju, ka nevajadzētu ņemt nost,” saka Igors.

“Paskatoties, kas notiek uz mūsu ceļiem, prasītos vēl daudz un dikti klāt,” uzskata Mārtiņš.

“Ja tie ir visā pasaulē tādi un dod ienākumus valstij, tad gan jau viņi naudu atradīs,” saka Jānis.

“Es domāju, nevajadzētu ņemt nost, jo tas ir uzstādīts, tad vismaz uz to mirkli cenšas piebremzēt, uzmanīgāk brauc. Ņemt nost, tas nebūtu pareizi,” saka Iveta.

Ar katru gadu cer samazināt fotoradaru uzturēšanas izmaksas.

Turpmāk plānots visu šo funkciju veikšanu vairs neuzticēt vienam uzņēmumam, bet sadalīt. Iespējams, daļu uzturēšanas darbu varētu veikt arī CSDD pati. “Tas ir mūsu īpašums, un mēs ar to varam darīt arī turpmāk visas mums nepieciešamās lietas, šobrīd stacionāri fotoradari darbojas, tie ir licencēti un verificēti, ir saņemtas visas nepieciešamās atļaujas, lai radari Latvijā varētu strādāt, un sūtīt operatīvi datus Valsts policijai,” sacīja CSDD pārstāve.

Konkrētie fotoradari uz Latvijas ceļiem darbojušies jau septiņus gadus, un satiksmes ministrs cer un vajag ātrāk pāriet uz citu risinājumu. Tas ieteicamais variants būtu – vidējā ātruma radari. Mūsu kaimiņvalstis jau ir atteikušās no punktveida radaru izmantošanas, un arī mums ir pakāpeniski no tā jāiet prom. Problēma ir tikai līdzekļu trūkums, atzina ministrs

Vidējā ātruma kontroles sistēma

2019. gada aprīlī, darbu uzsāka vidējā ātruma kontroles sistēma, kas kontrolēs transportlīdzekļu vidējo braukšanas ātrumu konkrētā ceļa posmā. Sistēmu, pamatojoties uz Ceļu satiksmes drošības padomē doto uzdevumu, ieviesīs Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Valsts policiju, informēja CSDD.

Ātruma kontroles pilotprojekts ar vidējā ātruma noteikšanas sistēmu paredz, ka transportlīdzekļa ātrums tiek fiksēts, ņemot vērā laiku, ko spēkrats pavada no viena punkta līdz nākamajam.

Pirmā kamera nofotografēs transportlīdzekļa numurzīmi un fiksēs šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt otra kamera posma beigās atkārtoti nofotografēs transportlīdzekli, lai pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju aprēķinātu, ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļā posmā. Ja vidējas braukšanas ātrums būs lielāks par šajā ceļa posmā atļauto ātrumu, tad autovadītājam tiks noformēts administratīvā pārkāpuma protokols. 

Transportlīdzekļa vadītāji tiks brīdināti par vidējā ātruma kontroles sistēmu ar informatīvām ceļa zīmēm, līdzīgi kā tas ir ar stacionārajiem fotoradariem. Tikai šajā gadījumā zem radara zīmes tiks uzstādīta arī papildzīme, uz kuras būs norādīts, cik garā ceļa posmā sistēma darbojas.

Sistēmas mērķis ir samazināt ceļu satiksmes negadījumu, kā arī ātruma pārkāpēju skaitu. Sistēma ir ļoti efektīva, jo tās galvenā priekšrocība – braukšanas ātrums tiek samazināts nevis vienā punktā, kā tas ir stacionāro radaru gadījumā, bet jau konkrētā ceļa posmā.

Līdzīgas sistēmas darbojas arī citās Eiropas valstīs, kur tās jau pierādījušas savu efektivitāti. Var vairāk miljonus iekasēt no nabaga šoferīšiem. Tātad vidējā ātruma kontroles sistēmu Latvijā varam gaidīt ne ātrāk kā no 2022. gada vidū. Un “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) noteikuši 16 prioritāros posmus valsts autoceļu tīklā, kuros tiks ierīkota vidējā ātruma kontroles sistēma.

Latvijā ir arī uzstādītas fotoradaru mulāžas

No 2020. līdz 2022.gadam uz Latvijas ceļiem plānots uzstādīt 50 fotoradaru mulāžas, tādus pašus kā īstie, tikai bez tehnikas pildījuma. Kā arī papildu stacionāros fotoradarus, tos pēc vajadzības vienu ar otru aizvietojot, paredz Iekšlietu ministrijas (IeM) valdībā iesniegtais ziņojums.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ierosinājusi periodiski, analizējot konkrētās vietas rādītājus, nepieciešamības gadījumā veikt fotoradara aizvietošanu ar tā “mulāžu” vai pretēji – “mulāžas” aizvietošanu ar fotoradaru.

Paralēli stacionāro fotoradaru projektam tika realizēts arī pārvietojamo fotoradaru projekts.

Patlaban Valsts policijas rīcībā ir no 12 līdz 14 pārvietojamie fotoradari. Tāpat vienu no Valsts policijas netrafarētajām automašīnām plānots aprīkot ar 360 grādu sistēmu, kas veic automātisku transportlīdzekļu reģistrācijas numura zīmju nolasīšanu. Šīs ierīces ļaus konstatēt tālruņa, piezīmjdatora, planšetdatora vai viedierīces lietošanas pārkāpumus, transportlīdzeklim atrodoties kustībā, to noteikumu pārkāpšanu, kuri reglamentē brīdinājuma signāla došanas kārtību, drošības jostas nelietošanu, luksoforu signālu prasību neievērošanu, kā arī citus ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus.

Rokas radari

Ar rokas radariem, kas autovadītāju vidū tiek saukti par fēniem, ātrumu kontrolē jau gadu desmitiem. Savulaik šo radaru popularitāte mazinājās līdz ar modernām ātruma kontroles ierīcēm trafarētajās un netrafarētajās Ceļu policijas automašīnās, taču tagad policijas rīcībā nonākuši jaunie TruCam II rokas radari. Atšķirībā no vecajiem fēniem, kuros bija redzams tikai fiksētais braukšanas ātrums, jaunajā rokas radarā redzams arī augstas izšķirtspējas video. Tas nozīmē, ka dažkārt autovadītāju izmantotais arguments – tas jau nav mans ātrums – vairs nederēs: ekrānā būs redzams gan auto, gan tā braukšanas ātrums. Ar jauno mērierīci ātrumu kontrolēt var jebkurā diennakts laikā un jebkādos laika apstākļos.

Ceļu policija satiksmes uzraudzībā sākusi izmantot arī dronus

Kārtības nodrošināšana uz ceļiem varētu būt visai pamatīgs izaicinājums situācijā, kad satiksme ir intensīva un pie darba pielikta tikai viena ceļu policijas ekipāža. Kopumā raugoties, šādā veidā noķert visus ātruma pārkāpējus nekad nebūs iespējams. Tieši tāpēc efektīvākai satiksmes uzraudzībai ceļu policija paņēmusi palīgos dronus, kas monitorēs situāciju uz ceļiem no augšas, un pēc tam vainīgo aptur ceļu policists.

Visā visumā lēmums par dronu kā satiksmes uzraugu pieņemts, jo secināts, ka tiekot darīts par maz, lai visi satiksmes dalībnieki ievērotu noteikumus. Un Tas licis N. Krapsim secināt, ka vien ar ceļu policijas iesaisti, 100 stacionārajiem un 14 pārvietojamiem fotoradariem nepietiek un nepieciešams attīstīt tehnoloģijas, lai efektīvāk uzraudzītu satiksmi. Izskatās, ka ar drona parādīšanos pirmais solītis šajā virzienā jau sperts.

Ātruma kontrole ir galvenais fotoradaru uzdevums, ar kuru, spriežot pēc statistikas, ierīces veiksmīgi tiek galā. Iekšlietu ministrijas ziņojumā secināts – pirms fotoradaru uzstādīšanas konkrētajos ceļa posmos negadījumos bojā gājuši 32 cilvēki, pēc tam – avārijas tur prasījušas četru cilvēku dzīvības. Atsevišķos “melnajos punktos”, kuros uzstādīti fotoradari, vairs nav fiksēts neviens satiksmes negadījums ar cietušajiem. Tas viss liek secināt – 100 esošajiem fotoradariem ir jāpaliek un to skaits ir jāpalielina.

Ap 3% autovadītāju brauc ar auto, kuram nav obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas jeb OCTA

1997. gadā Latvijā tika ieviesta OCTA sistēma, bet komerctransportam pārbauda arī autoceļu lietošanas nodevu jeb vinjeti. Tiesības veikt OCTA apdrošināšanu Latvijā ir AAS “Balta”, AAS “Baltijas Apdrošināšanas Nams”, AAS “BTA Baltic Insurance Company”, “Compensa Vienna Insurance Group” ADB Latvijas filiāle, “ERGO Insurance” SE Latvijas filiāle, ADB “Gjensidige” Latvijas filiāle, “If P&C Insurance” AS Latvijas filiāle, “Swedbank P&C Insurance” AS Latvijas filiāle un “Balcia Insurance” SE.

Tiek analizēti dažādi dati un “vidējā temperatūra” varētu būt, ka 3% Latvijā brauc bez OCTA. Vienlaikus ap 200–300 transportlīdzekļu bez OCTA gadā iekļūst avārijās. Tāpat arī bez tehniskās apskates vairāki simti ik gadu iekļūst avārijās.

LTAB veiktajā aptaujā secināts, ka ļoti liels skaits (40,4%) autovadītāju nezina, ka par piedalīšanos ceļu satiksmē bez derīgas OCTA un tehniskās apskates fotoradari un policijas ekipāžas vienas diennakts laikā var sodīt vairākkārtīgi. Tāpat salīdzinoši daudz ir to autovadītāju, kas vispār nav informēti, ka fotoradari un policijas ekipāžas spēj pārbaudīt ne vien braukšanas ātrumu, bet arī to, vai automašīnai ir derīga OCTA (20,2% respondentu) un tehniskā apskate (22,4% respondentu).

OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte, ko valsts uzspiedusi autovadītājiem, bet gan drošības garants pašam autovadītājam, pasažieriem un citiem satiksmes dalībniekiem. Vispār jau ir iespējams pieteikties atgādinājumiem par OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņa tuvošanos.

 Vairāki fotoradari visā Latvijā var veikt OCTA un tehniskās apskates kontroli ārpuskārtas režīmā – neatkarīgi no transportlīdzekļu braukšanas ātruma. Savukārt īpaši aprīkota automašīna, kuru kampaņas vajadzībām nodrošinās uzņēmums SIA “JARVA”, veiks transportlīdzekļu pārbaudi ar speciālas programmatūras “Eunomia” palīdzību, aktīvi piedaloties ceļu satiksmē.

Latvijas Televīzijas raidījuma “4. studija” skatītājai ir jautājumi:

Vai dienas laikā var saņemt pat piecus un desmit sodus par vienu un to pašu pārkāpumu – ja automašīnai nav derīgas obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas polises (OCTA) vai izietas apskates un fotoradars šo faktu piefiksē?

VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcijā” (CSDD) skaidroja – teorētiski šāda iespēja pastāv, taču jābūt ļoti bravūrīgam, lai dzīvē tas tā arī notiktu.

CSDD pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters raidījumam sacīja: “Uz Latvijas autoceļiem ir izvietoti 100 stacionārie fotoradari, un katrs no tiem strādā vienlīdz vienādi kā visi. Respektīvi, ja fotoradars fiksē ātruma pārkāpumu, tad tajā brīdī arī tiek skatīts, vai attiecīgajam transportlīdzeklim ir derīga tehniskā apskate un iegādāta OCTA apdrošināšana.”

Tas nozīmē, ka par vienu un to pašu pārkāpumu var saņemt vairākus sodus dienas laikā. Tas var notikt tad, ja pārkāpumu fiksē vairāki fotoradari.

Līdz ar to katrreiz pienāksies sods ar citu protokola numuru un arī atsevišķi tiks skatīts, vai transportlīdzeklim ir iegādāta OCTA un ir veikta tehniskā apskate, neskatoties uz to, ka pārkāpumi fiksēti vienā dienā. Salīdzinājumam – par neatļauti novietotu transportlīdzekli vairākas reizes dienā sods netiks piemērots, taču jāņem vērā, ka bez OCTA polises vai bez tehniskās apskates, pabraucot garām vairākiem fotoradariem, jūs piedalāties ceļu satiksmē.

Bet vai tiešām fotoradari fiksē un pārbauda katru garām pabraukušo transportlīdzekli?

CSDD pārstāvis skaidroja: “Ikdienas režīmā tas tā nav un tiek fiksēts tikai šis pārkāpums, ja atļautais braukšanas ātrums ir par lielu, bet kampaņveidīgi, kad Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs organizēja aprīļa mēnesī šo kampaņu par OCTA un tehniskās apskates esamību transportlīdzekļiem, tad atsevišķos ceļu posmos, saskaņojot to ar Valsts policijas kolēģiem, attiecīgie fotoradari fiksēja katru automašīnu, bet ikdienas režīmā tas tā nav.”

Ap 1% līdz 2% autovadītāju brauc bez OCTA polises, un katru gadu ceļu satiksmes negadījumos iekļūst 200 līdz 300 šādu transportlīdzekļu. Ir garantiju fonds, kas otrai negadījumā iesaistītajai pusei atlīdzinās zaudējumus, taču pēc tam vērsīsies pret to transportlīdzekļa vadītāju, kura spēkratam nebija OCTA polises, rezultātā var nākties atlīdzināt pat vairākus desmitus tūkstošus eiro.

Sods par braukšanu bez OCTA polises ir atkarīgs no transportlīdzekļa veida – mopēda vadītāju var sodīt ar naudas sodu no 30 līdz 55 eiro, cita transportlīdzekļa veida vadītāju – no 85 līdz 120 eiro, bet kravas transportlīdzekļa vai autobusa vadītāju – no 400 līdz 700 eiro. Savukārt sods par braukšanu bez tehniskās apskates ir no 55 līdz 120 eiro.

Kāpēc CSDD mājaslapā, kur var redzēt fotoradaru izvietojumu, nav informācijas par to, kuri fotoradari fiksē visus transportlīdzekļus?

CSDD pārstāvis to skaidroja šādi: “Nekur pasaulē fotoradari vai organizācija, kas apkalpo fotoradaru esamību, nebrīdina transportlīdzekļu vadītājus, kurš attiecīgais fotoradars kurā ceļa posmā dara kādu konkrētu darbu vai fiksē kādas konkrētas OCTA vai tehniskās apskates derīguma termiņus.”

“Bet tie ir ļoti, ļoti reti gadījumi. Lai uzķertos piecas reizes vienā dienā uz fotoradariem, kas ir uz Latvijas autoceļiem… nu  tad ir jābūt ļoti bravūrīgam braucējam, lai šādu statistiku saņemtu,” teica Mālmeisters.

Tātad sodīt vairākkārt par braukšanu bez OCTA polises vai bez tehniskās apskates var un sodi nav mazi. Teorētiski, ja ātrumu nepārkāpsiet, fotoradars nefiksēs jūsu auto, taču kampaņas veidā, autovadītājus par to nebrīdinot, pārbaudes var tikt veiktas.

2021.gadā līdz septembra beigām par fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem uzlikti sodi 9 942 415 eiro apmērā, liecina Valsts policijas informācija. ( 2018. gadā protokolos piespriestā kopējā naudas summa sasniedza 11 939 045 eiro. )

Ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārziņā esošajiem stacionārajiem fotoradariem fiksēti sodi 7 723 450 eiro kopsummā, bet ar VP pārziņā esošajiem pārvietojamiem fotoradariem – 2 218 965 eiro.

Informācija liecina, ka mēs ļoti daudzi – pārkāpjam un tādēļ, apgrozās šausmīgas soda naudas!

3 padomi, kā izvairīties no soda par ātruma pārkāpšanu

Protams, pamatpadoms ir tikai viens: ja negribi maksāt sodu – nepārkāp ātrumu! Tomēr ir vēl daži ieteikumi, ko vērts ievērot.

. Izpēti, kur atrodas stacionārie radari! Stacionāro radaru izvietojumu var aplūkot CSDD mājaslapas sadaļas Ceļu satiksme iedaļā Stacionāro fotoradaru karte. Te var redzēt ne tikai precīzu katra radara atrašanās vietu, bet arī paskaidrojumu, kādēļ ātruma uzraugs atrodas tieši tur. Piemēram, fotoradars Rīgā uz Krasta ielas: Rīga, Krasta iela pie ēkas Nr. 47. Augstas satiksmes intensitātes un biežas pārkārtošanās posms. Ātruma pārsniegšana šajā posmā būtiski traucē veikt pārkārtošanās manevrus, kas bieži noved pie ceļu satiksmes negadījumiem.

. Uzzini pārvietojamo radaru iespējamo izvietojumu! To var noskaidrot Valsts policijas mājaslapas www.vp.gov.lv sadaļā Ceļu satiksme. Kopumā Latvijas teritorijā ir 172 potenciālie ātruma mērierīču atrašanās punkti. Visas vietas iegaumēt būs grūti, taču pietiek izpētīt savu ikdienas maršrutu, un situācija būs zināma daudz labāk.

. Izmanto aplikāciju! Viedtālrunī var izmantot braucēju vidū iecienīto Waze aplikāciju. Papildus iestatītajam maršrutam tajā varēs redzēt arī informatīvus paziņojumus par radariem, ceļa remontiem, dzīvniekiem uz ceļa un policijas slēpņiem. Te nu jāatceras: policijas automašīnas ir mobilas, ir arī netrafarētas ekipāžas, turklāt jauno radaru mērījuma distance sniedzas aptuveni viena kilometra attālumā. Tādēļ nevajadzētu cerēt, ka telefona navigācija paglābs no soda. Tāpēc ātrums ir jāievēro!

Kā sodus nosaka fotoradars un kā – policists?

Fotoradara fiksēto pārkāpumu nekādā veidā nevar izdzēst vai izmainīt. Tiklīdz pārkāpums tiek reģistrēts, informācija kodētā veidā tiek nosūtīta uz CSDD. Tālāk informāciju apstrādā un nogādā policijai, bet vēlāk adresē pārkāpējam. Fotoradars vienmēr piemēro mazāko iespējamo sodu.

Piemēram, ja apdzīvotā vietā pārkāpts ātrums par 41–50 km/h virs atļautā limita, par ko būtu piemērojams 240–320 eiro sods, fotoradars uzliks mazāko – 240 eiro – sodu. Ja sodu nosaka policists, tas par tādu pašu pārkāpumu var sasniegt arī 320 eiro atkarībā no konkrētā autovadītāja pārkāpumu vēstures.

Būtiskākā nianse būs lielāka pārkāpuma gadījumā. Piemēram, ja pilsētas robežās braucat 60 km/h virs atļautā ātruma un to fiksējusi Ceļu policija, pienāktos naudas sods no 540 līdz 680 eiro, pieci soda punkti un visam bonusā vēl tiesību atņemšana uz 12 mēnešiem. Ja šādu ātrumu fiksē fotoradars, soda punkti piemēroti netiek un tiesības paliek šofera kabatā. Tas tāpēc, ka, neapturot transportlīdzekli, sodu var piemērot tikai auto īpašniekam, nevis vadītājam.

No 2020.g.1.jūlija stājas spēkā jaunais Administratīvās atbildības likums

un tā grozījumi Ceļu satiksmes likumā. Tas nozīmē, ka sākot ar 1.jūliju ir jārēķinās ar lielākiem naudas sodiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanas gadījumos. Būtiskākais par ceļu satiksmes noteikumu sodiem turpmāk:

Valsts policija aicina vadītājus nebūt pārgalvīgiem un atcerēties, ka atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana, kā arī citu ceļu satiksmes noteikumu prasību neievērošana apdraud ne tikai paša transportlīdzekļa vadītāja, bet arī citu ceļu satiksmes dalībnieku drošību un veselību.

Papildināts 2023.g 25.jūlijā

Saeimas “Jaunās vienotības” (JV) deputāti rosinājuši piemērot lielākus sodus par ātruma pārsniegšanu!

JV rosina par ātruma pārsniegšanu no 61 līdz 70 km/h piemērot naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 720 līdz 960 eiro pašreizējo 240 līdz 460 eiro vietā, kā arī atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 12 pašreizējo sešu mēnešu vietā.

Savukārt par tikpat būtiska ātruma pārsniegšanu apdzīvotā vietā sods pieaugtu no 360 līdz 460 eiro uz 1040 līdz 1400 eiro un tiktu atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 24 esošo 12 mēnešu vietā.

Gadījumā, ja ātrums pārsniegts par vairāk nekā 70 km/h neatkarīgi no pārkāpuma izdarīšanas vietas un no transportlīdzekļa veida grozījumi paredzētu sodu 2000 eiro apmērā un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz 36 mēnešiem.

Kā norāda JV, balstoties uz Ceļu satiksmes drošības padomes publiskoto informāciju, katru gadu vairāk nekā 500 transportlīdzekļu vadītāju sauc pie atbildības par ātruma pārsniegšanu par 60 un vairāk kilometriem stundā.

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 2023. gada 27. septembrī, pirmajam lasījumam lēma virzīt grozījumus Ceļu satiksmes likumā, ar kuriem iecerēts palielināt sodus par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem.
Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl trīs lasījumos jāatbalsta Saeimai.

Papildināts 2024.g 26.februārī

Piecreiz vairāk darba, lai soda naudās iekasētu apmēram tikpat, cik iepriekš. Šāds īsumā ir galvenais secinājums, vētot, cik sekmīgi iekasē naudas sodus pēc Administratīvās atbildības likuma stāšanās spēkā 2020. gada vasarā. Lielāko daļu sodu veido pārkāpumi ceļu satiksmē. Ja agrāk sodu varēja nomaksāt līdz kārtējam CSDD apmeklējumam, tad tagad tas jāizdara mēneša laikā.

Visits: 2387