Viss notiek — kopš vairāki mobilie operatori uzstādīja 5G stacijas, Latvijas iedzīvotāji aktīvi uztraucas par 5G interneta ietekmi uz veselību. Pat viena vietēja mēroga dziedātāja tā vietā, lai virinātu muti dziesmai, virina muti dezinformācijai. 

Piektās paaudzes mobilā tīkla priekšrocība ir tā, ka tas nodrošina lielāku datu pārraides ātrumu, lielāku pārklājumu un diapazonu, kā arī zemāku latentumu (laika intervāls starp pieprasījuma brīdi un brīdi, kad sākas pieprasītais process).

Kas vispār ir 5G?

Superātrās piektās paaudzes mobilās tehnoloģijas 5G, tām attīstoties, ļoti lielā mērā ietekmēs mūsu dzīves – paredzams, ka tās plaši izmantos dažādu sistēmu darbību nodrošināšanā, automašīnās, rūpnīcu darbības nodrošināšanā kā arī satiksmes infrastruktūrā.

“Būt vai nebūt – tāds ir jautājums”– frāze, kura liek katram aizdomāties un apsvērt šo vārdu nozīmi paša un apkārtējās esošās sabiedrības dzīvē.

0G – ir mobilais radio telefons jeb mobilā telefona opītis.
1G – ir analogas telekomunikācijas — tādas, kas nepiedāvā datu apmaiņu un ļauj tikai piezvanīt vai uzpīkstināt savai simpātijai.
2G – iepriecināja ar SMS un MMS un bija patiess prieks visiem, kas gribēja sūtīt savus kailfoto pa telefonu.
3G un 4G – piedāvāja jau ātrāku un vēl ātrāku internetu telefonā.
5G – tavā telefonā nodrošina to, ka kaķu un pliko meiteņu bildes un video ielādējas vēl ātrāk un efektīvāk. Un tas vēl nav viss — šis ir liels un straujš solis mākslīgā intelekta attīstībā. Attālinātas operācijas, medicīnas roboti, bezpilota auto, sensori, kas fiksē industriālo iekārtu darbību, satiksmes plūsmas un vēl visādas absolūti fantastiskas lietas.
6G – tīkls, salīdzinot ar 5G, būs ātrāks, jaudīgāks un būtiski uzlabots latentuma ziņā. Šie uzlabojumi sniegtu virkni iespēju, piemēram, paplašinātu mobilo ierīču apstrādes spējas. Izklaides ziņā lietotāji varētu pilnībā atslēgties no ikdienas un visā pilnībā ļauties paplašinātās realitātes burvībai. Daži no jaunumiem, ko piedāvātu 6G tehnoloģija – iespēja radīt cilvēka auguma hologrammas un izveidot digitālos dvīņus.

Ilgtermiņā 5G tehnoloģijas pat būtiski ietekmēs valstu ekonomiku un iekšzemes kopproduktu.

Šķiet, varētu doties tālāk dzert aliņu, ja vien nebūtu cilvēku, kas apgalvo, ka 5G viļņi izraisa vēzi, iznīcina cilvēka šūnas un vibrē tik nepareizi, ka mēs visi drīz kļūsim par mutantiem.

Vai tiešām 5G izstaro RADIĀCIJU?

Jēdziens “radiācija” nudien rada daudz apmulsuma un nepatikas (Černobiļa), un tas notiek tāpēc, ka tam tiek piešķirtas dažādas nozīmes. Patiesībā ar šo vārdu apzīmē neko citu kā “starojumu” (no angļu valodasradiation), un visiem, kas vēlas runāt skaistā latviešu valodā, ir jāizmanto tikai un vienīgi “starojuma” jēdziens.

Par starojumu sauc daudz un dažādas fizikālas parādības, kuru izplatīšanos var aprakstīt ar “stariem” — gan elektromagnētisko viļņu izplatīšanos (gaisma, siltumstarojums, radio viļņi), gan skaņas viļņu izplatīšanos, gan daļiņu plūsmu (alfa un beta starojums).

Tagad, kad esam noskaidrojuši, ka ar šausmīgo vārdu RADIĀCIJA apzīmē visu kas patīk un nepatīk — gan tetovēto divdesmitgadnieku repa grupas skaņas no automašīnas loga, gan Černobiļas kodolreaktora avārijas izdalītās daļiņu plūsmas — mums jāsaprot, par ko īsti runājam tieši 5G apraides kontekstā.

Un te runa ir tieši par elektromagnētisko starojumu — viļņiem, kas rodas elektriskā un magnētiskā lauka svārstību rezultātā, un pateicoties kuriem mums ir pieejams radio, dators, internets, mikroviļņu krāsns un citi tehnoloģiski sarežģīti risinājumi.

Elektromagnētiskais starojums sastopams daudz un dažādos veidos. Tie atšķiras tikai ar viļņa garumu — radioviļņu garums ir vairāki kilometri, bet Rentgena un gamma starojumam viļņa garums ir mazāks par atoma izmēru. Kaut arī šo atšķirību ir tik vienkārši raksturot, ir apbrīnojami, cik dažāda ir starojuma mijiedarbība ar vielām un ķermeņiem!

Siltuma starojums sasilda, ultravioletais starojums izbalina drēbes, redzamā gaisma (kā jau nosaukums saka) rada mūsu acīm redzes sajūtu un tā tālāk.

Elektromagnētisko starojumu var iedalīt jonizējošajā un nejonizējošajā starojumā. Radio, mobilais telefons, mikroviļņi ir nejonizējošais starojums, kas pie adekvātas ierīču lietošanas nav spējīgs bojāt organisma šūnas un izraisīt pārmaiņas DNS struktūrā.

Taču ultravioletā gaisma, rentgena stari un gamma starojums ir jonizējošais starojums. Tas spēj izjaukt ķīmiskās saites dažādās vielās, tādā veidā bojājot šūnu uzbūvi un darbību. Tieši tāpēc saules stari var izraisīt ādas vēzi. Tieši tāpēc rentgenu nedrīkst taisīt bez vajadzības. Tieši tāpēc Černobiļā pie atvērtā atomreaktora (sirsnīgi sveicieni seriāla faniem!) tika sabojātas ne tikai cilvēku dzīvības, bet pat vācu policijas robota elektronika.

Apskaties attēlu (iepriekš)! Dažādie starojumu veidi sakārtoti pēc frekvences. Lielāka frekvence nozīmē lielāku enerģiju, un tikai viļņi ar augstāko frekvenci ir spējīgi lietas jonizēt. Tieši tāpēc šajā attēlā ir svarīgi, ka 5G ir ar zemāku frekvenci nekā… dienas gaisma. Vai kādam ir bail no dienas gaismas? Vai klausoties mašīnā Radio Skonto, arī bail no vēža? Un Wi-Fi — vai jau esi paguvis izmest ārā rūteri?

Secinājums tāds — 5G torņi tik tiešām izstaro elektromagnētisko starojumu, taču tas nav jonizējošs, tātad, 5G stacijas nav nekādas miničernobiļas.

Vai 5G uzvārīs mums smadzenes?

Vērīgāks lasītājs būs pamanījis, ka 5G dzīvojas turpat, kur radio un mikroviļņu krāsns, un visus tos draudziņus mēs varam nosaukt par radioviļņiem. Līdz ar to var rasties loģisks jautājums — ja mikroviļņu krāsns var uzsildīt produktus, vai to pašu nevar izdarīt 5G ar mūsu ķermeni?

Nav pamata bažām, ka 5G uzvārīs cilvēka ķermeni, jo tas gluži vienkārši nav iespējams pie tām starojuma intensitātēm, kādas tiek lietotas mobilo sakaru apraidē. 5G neuzsildīs mūs, lai apēstu pusdienās. Vai zināji, ka satelīti mums visu laiku staro virsū mikroviļņus, lai mērītu laika apstākļus? Nudien neredzu, ka mēs esam kļuvši par staigājošām karbonādēm.

Vienīgais veids kā šis starojums mijiedarbojas ar mums — tas tiek absorbēts ādā un rada īslaicīgu, neizmērāmi mazu un neievērojamu šo audu temperatūras paaugstināšanos. Līdz šim brīdim vienīgā novērotā lieljaudas radio starojuma avotu ietekme uz cilvēka ķermeni ir neliela ķermeņa temperatūras paaugstināšanās (apmēram viena celsija grāda robežās).

Taču šādu efektu iespējams iegūt atrodoties ļoti tuvu īpaši augstas intensitātes antenām, izlaužoties cauri visiem norobežojumiem un uzrāpjoties pie pašas antenas! Tikai šo antenu apkalpojošajam personālam šī varētu būt problēma. Pat daudzdzīvokļu māju augšējo stāvu iedzīvotāji, virs kuru galvām ir uzstādītas šīs antenas, var nesatraukties. Vēl jo vairāk tādēļ, ka uzstādītās iekārtas ir virziena antenas — tās apraida uz sāniem, nevis uz leju.

Es redzēju pētījumus par mobilo ierīču kaitīgumu! Ko man tagad domāt?

Lai arī daži eksperimenti ar žurkām izraisīja bažas par telefonu starojuma ietekmi, cilvēks nav žurka. Pētījumus ar žurkām nekad nedrīkst attiecināt uz cilvēkiem — tie kalpo tikai kā virziena radītāji tālākai izpētei, nevis kā gatavi rezultāti, uz ko balstīt savus secinājumus.

Pētījumi par radioviļņu ietekmi uz cilvēka organismu arī ir veikti, un tie nedod gana daudz informācijas, lai apliecinātu to bīstamību. 5G iespēja izraisīt, piemēram, vēzi, ir tāda pati kā kafijai. Reālāks risks ir apdegumi, kas rodas, nepareizi ekspluatējot tehniku.

Bieži vien, lasot par 5G internetā, var saskarties ar pētījumiem, kas šķietami apliecina radioviļņu kaitīgo ietekmi. Pret šādiem pētījumiem jāizturas ar skepsi, rūpīgi izpētot, vai tas ir īsts pētījums, kas ir tā autors, ko tieši un kā viņš izpētīja un kādus secinājumus autors dara.

Nedrīkst neko “izraut” no kopainas, un kopaina liecina — radioviļņi ir droši cilvēka veselībai.

Nav pamata bažām, ka tie uzsildīs cilvēka organismu. Taču tas nenozīmē, ka var bāzt galvu mikroviļņu krāsnī vai iet laizīt 5G staciju.

Vai 100% drošs?

Runājot par tehnoloģiju drošību, publika vienmēr pieprasa “100% drošs” atbildi. Taču dzīvē viss nebūt nav tik vienkārši. Absolūti drošs nav nekas — ne brauciens ar auto, ne gājiens pa ielu (var uzkrist ķieģelis), ne gaiss, ko elpojam. Taču pētījumu tehnoloģijas attīstās un neesam gluži akli kucēni, kas bakstās ap jaunumu, nezinot, ko no tā sagaidīt. Ja Marija Kirī eksperimentēja ar rentgena stariem nenojaušot, ko tie nodara veselībai, mums ir pieejams izcils risku izvērtējums, kas apliecina, ka 5G izteiktu un nepārprotamu risku nav.

Un, kas ir svarīgi, jautājums ir ļoti, ļoti karsts. Pasaules Veselības Organizācija tur roku uz pulsa, jo sabiedrības bažas ir lielas, ko veiksmīgi uzkurina sazvērestību teoriju piekritēji.

Kas veicina dezinformāciju?

Kamēr vadošās veselības organizācijas nesteidzas kliegt par radioviļņu kaitīgumu, sazvērestības teoriju piekritēji un informācijas kara karavīri darbojas pilnā sparā. Te ir vērts iepazīties ar diviem gadījumiem, kas veicināja 5G demonizēšanu.

Pētnieks Bill Curry, kurš savos spriedumos par mobilo ierīču ietekmi uz veselību pieļāva acīmredzamas kļūdas, izraisot sabiedrībā daudz panikas, un par spīti tam joprojām tiek citēts.

Otrs gadījums ir vesela dezinformācijas kampaņa no Krievijas — RT America (bijušie Russia Today) veidojusi veselu sižetu sēriju par 5G kaitīgumu, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu veselību un nāvēm. Tas, protams, veicināja to, ka šo viltus ziņu kā karstus pīradziņus paķēra blogi un dabiskās veselības mājaslapas. Sižetiem tika izvēlēti arī eksperti – sensacionālisti, kuri bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem dalījās ar absolūti nezinātniskajiem skatījumiem uz mobilo telefonu ietekmi uz veselību. Viens no tiem ir Dr. Carpenter, ko šobrīd arī aktīvi citē kā zinātnieku, kas iestājas pret 5G.

Modernā sabiedrībā pastāvošā kārtība un likumdošana ļoti cieši regulē patērētājiem pieejamo preču, pārtikas produktu tīrību un drošību. Arī ieviestie infrastruktūras risinājumi (elektrolīnijas, sakaru iekārtas) ir pakļauti tikpat skrupulozai uzraudzībai.

Tādēļ iespēja, ka mums apkārt esošie produkti un iekārtas varētu radīt kādu bīstamību (ja tos pielieto paredzētajā veidā), ir nenozīmīgi maza. Tai pat laikā ir vesela virkne cilvēku, kas ļaunprātīgi izmanto sabiedrības neziņu un labo gribu, baidot līdzcilvēkus ar nez kādu ezotērisku, mistisku, nepierādītu tehnoloģijas kaitīgumu lai:

1) Reklamētu savu produktu un veiksmīgāk pārdotu savus elektromagnētiskā starojuma attīrīšanas vitamīnus un citas muļķības,

2) Reklamētu paši sevi un kārtīgi izbļaustītos publiskajā telpā,

3) Iegūtu sirdsmieru, ka atraduši kaut kādu izskaidrojumu savām ikdienas problēmām (teiksim, “Mani pameta sieva, jo viņu apstaroja mobilais telefons!”). Lūdzu neuzķerties uz šādām tenkām, esiet izglītoti un loģiski domājoši!

Lai izbūvētu 5G tīklu, katrai bāzes stacijai ir jāpievelk optiskais internets.

Lai izbūvētu 5G tīklu, katrai bāzes stacijai ir jāpievelk optiskais internets, līdz ar to jaunās paaudzes tīkla ieviešana bez vadiem nenotiks. Lai izveidotu 5G interneta pārklājumu, bāzes stacijas būs jāliek praktiski uz katras mājas. Līdz ar to bez vadiem nekas nenotiek.

Tāpat jāsaprot, ka fizikas likumus neviens nav atcēlis, attiecīgi internets caur optisko kabeli vienmēr būs ātrāks nekā mobilais internets. Ja jums ir nepieciešamība pēc ātra un stabila pieslēguma, vienmēr izvēlēsieties optiku, nevis mobilo internetu. Vēl nav pienācis laiks apglabāt vadus.

Eiropā ir 27 valstis, kurā katrā ir sava frekvenču sadales politika un milzīga fragmentācija, investīcijas nenotiek, jo līdz galam frekvences nav sadalītas. Zināma loma ir arī tam, ka ir mazinājusies vēlme un iespēja izmantot dažādu valstu ražotāju iekārtas (Huawei). Lai ko neteiktu, bet tie ražotāji, uz kuriem patlaban mazliet šķībi skatās, ir divus gadus priekšā citiem ražotājiem 5G tehnoloģiju attīstībā.

Eiropas valstis nonākušas sava vieda dzirnakmeņos starp divām lielvarām – ASV un Ķīnu – jautājumā par to, vai ļaut ķīniešu tehnoloģiju gigantam “Huawei” iesaistīties jaunākās paaudzes mobilo tehnoloģiju 5G tīkla attīstīšanā. ASV brīdina par kiberdrošības un nacionālās drošības draudiem, “Huawei” aizdomas kategoriski noraida.

Starp divām lielvarām

Var teikt, ka jautājumā par 5G tīkla izvēršanu Eiropas valstis nokļuvušas dzirnakmeņos starp divām pasaules lielvarām – ASV un Ķīnu.

Nav nekāda iemesla apšaubīt, ka 5G mainīs pasauli vēl vairāk, nekā to izdarīja 3G un 4G. 5G būs revolucionārs,” sprieda “Huawei Technologies” vadītājs Baltijā.

Daudzas pret “Huawei” vērstās aizdomas nav balstītas ne uz kādiem pierādījumiem. Daudzas no tām ir balstītas uz pieņēmumiem un “Huawei” identitāti kā Ķīnas kompānijai. Mūsu uzņēmuma vairāk nekā 30 gadus ilgajā pastāvēšanas vēsturē nav bijis nekādu liecību, ka “Huawei” būtu izdarījis kādu kiberdrošības pārkāpumu.

“Huawei” ir ļoti atklāts, un mēs aicinām visas valdības un institūcijas pašām pārbaudīt mūsu programmatūru, lai novērstu jebkādas bažas, sacīja  “Huawei” vadītājs Baltijā.

ES vadošie telekomunikāciju operatori, kas visi ir “Huawei” klienti, ir aktīvi lobējuši pret pilnīgu šīs kompānijas izslēgšanu no 5G tīkliem.

Tādi operatori kā “Deutsche Telekom”, “Vodafone” un “Telefonica” ir “Huawei” klienti. Šīs kompānijas brīdina, ka “Huawei” tehnoloģiju aizstāšana izmaksās miljardiem eiro. Ķīnas firmas turpmāka dalība arī stiprinātu konkurenci. “Huawei” izslēgšanas gadījumā par galvenajiem spēlētājiem Eiropā kļūtu Somijas “Nokia” un Zviedrijas “Ericsson”, kas pēdējos gados pārdzīvo finanšu grūtības, bet tādā gadījumā varētu pacelt cenas.

Aicina vienoties par kopēju pieeju

Vācijai šajā jautājumā pirms pāris nedēļām pat izcēlās vārdu apmaiņa ar ASV. Diskusijās par “Huawei” un kiberdrošību Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers atminējās 2013. gada spiegošanas skandālu, kad atklājās, ka ASV Nacionālās drošības aģentūra izspiegojusi sabiedrotos un pat Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Altmaiers teica, ka, neskatoties uz skandālu, “Vācija neieviesa jebkādu boikotu” pret ASV. Viņš piebilda, ka arī ASV saviem uzņēmumiem pieprasa nodot noteiktu informāciju, kas nepieciešama terorisma apkarošanai.

Savienotās Valstis uz šiem komentāriem atcirta, ka “starp Ķīnu un ASV nav nekādas morālas ekvivalences”, un ikviens, kurš uzskata, ka tāda ir, ignorē vēsturi.

Vēlāk kanclere Merkele, uzrunājot Bundestāgu, aicināja Eiropas valsts vienoties par kopīgu pieeju 5G kiberdrošībai un Ķīnai.

5G interneta ieviešana

Nākamās paaudzes jeb 5G interneta ieviešana Latvijā varētu būt nākamo divu līdz trīs gadu jautājums, bet nepieciešamo lietotņu un citu digitālo risinājumu izstrādei – līdz desmit, vēsta TV3 ziņas.

Attiecīgie aprēķini izskanējuši 5G attīstībai, kas ir arī Eiropas Savienības dienaskārtībā, veltītā konferencē. Laikā, kad šī konference tika plānota, bija paredzēts, ka dalībnieki pulcēsies klātienē Latvijā, Rīgā. Taču Covid-19 un ierobežojumu dēļ klātienē piedalās tikai vietējie eksperti, pārējie – no savām mītnes zemēm attālināti. Un arī šīs fakts parāda stabila un spēcīga interneta pārklājuma nepieciešamību mūsdienu pasaulē. Darbs no mājām, nemitīgas online sapulces un tiešsaistes pasākumi pamatīgi noslogo esošos tīklus. Raugoties globāli, 80 operatori jau patlaban spēj darboties 5G tīklā. Drīzumā to spēs vēl 300.

“Ķīna, Dienvidaustrumāzija, Tuvie Austrumi. Ziemeļamerika, Dienvidamerika. Kopumā, jāsaka, ka uz kopējā fona Eiropa izskatās ļoti labi,” pauda ASV uzņēmuma ”Qualcomm” pārstāvis Neils Kalniņš.

Vienlaikus eksperts uzsvēra, ka 5G tīkls nav domāts cilvēku savstarpējai sarunai mobilajā telefonā (tā savulaik arī par 4G izteicās ļoti promenentas personas, bet dzīve darīja savas korekcijas). Tas ir mašīnu savstarpējai saziņai. Lai lietu intrenets reālā laikā varētu sazināties ar lietu internetu. Citiem vārdiem 5G būs tīkls rūpnīcām, lidostām, ceļu satiksmei – visur, kur nepieciešama liela datu apmaiņa reālā laikā.

Skan futūristiski, taču VAS “Elektroniskie sakari” jau saplānojuši tīklam nepieciešamās frekvences, savukārt, operatori gatavi pieslēgties divu trīs gadu laikā. Reāli pienesums gan būs jūtams vēlāk.

Tāds tīkls, pēc būtības, ir kā tukša māja.

Kura nav ne mēbeļu, ne iekšējās infarstruktūras. Tāpēc mūsu uzdevums ir izveidot visas tās lietotnes, kurus var izmantot uzņēmumi, organizācijas sabiedrība, lai attīstību savas tehnoloģijas, produktivitāti konkurētspēju, atzina mobilo sakaru operatora SIA “Latvijas mobilais telefons” prezidents Juris Binde.

Tieši ekonomiskais aspekts ir iemesls, kādēļ 5G tīkla attīstībā ir ieinteresēta Eiropas Komisija un dod “zaļo gaismu” Investīcijām šajā jomā. Vienlaikus par 5G ir daudz skandālu. Bažās par spiegošanu, virkne valstu atsakās no Ķīnas kompānijas “Huawei” tehnoloģijām. Kā TV3 ziņām sacīja LMT vadītājs, Latvijā tās netiek izmantotas. Otrkārt, ar 5G tiek piesaukta slēpta kontrole pār sabiedrību.5G attīstība galvenokārt tiks veikta vietās, kur tam būs patēriņš. Rūpnieciskajās zonās, transporta mezglos, slimnīcās.

Līderi uz šo brīdi ir Ķīna un Dienvidkoreja,

kuras tiek klasificētas kā liela mēroga 5G izplatības valstis (vairāki tūkstoši bāzes staciju), kuras pēdējos gados ir sistemātiski virzījušās, lai kā vienas no pirmajām komercializētu šo tehnoloģisko iespēju.

Pēc tam seko Austrālija, ASV, Šveice un AAE, kuri jau skaitās kā maza mēroga izplatības valstis, jo pieejamas vien pārsimt stacijas tehniskos nolūkos. Latviju pēc šiem analītiskajiem datiem var ielikt “aizkavējušo” valstu grupā, balstoties tīri uz staciju skaita, kaut arī medijos varam dzirdēt, ka tiekam dēvēti par valsti ar lielo potenciālu šo tehnoloģiju izmantošanā. Par to spēsim reālāk spriest pēc pāris gadiem.

Tāpat līdz šim brīdim ir izveidotas 183 dažāda veida ierīces (telefoni, planšetdatori u.c.), kuras spēj pieslēgties un izmantot 5G tīklu, jo kam gan mums tas būtu vajadzīgs, ja mēs to nespētu izmantot. Gan jau būsiet pamanījuši, ka mēs pietiekami daudz runājam par tehnoloģiskajām iespējām, kaut gan patiesībā uz šo brīdī tās būs pietiekami dārgas ierīces un ne pārāk izplatītas. 

Ieskicējot nākotni, tiek prognozēts, ka 5G savienojums ies roku rokā ar lietu internetu, mākslīgo intelektu un mākoņdatošanu, jo tieši savienojot šos visus risinājumus ar ātru un stabilu datu apraidi, tiks sasniegtas maksimālās tehnoloģiskās iespējas. Papildus tam, līdz 2023. gadam 25% no paredzamā 1,7 miljardu viedtālruņu skaita būs ar 5G savienojumu, taču līdz tam mums vēl pašiem būs jāpaciešas un jāiztiek ar, iespējams, jau vecmodīgo 4G.

Ķīna spērusi platu soli pretī 6G tīkla izpētei

Tehnoloģiju lielvalsts Ķīna kosmosā palaidusi, kā pati saka – pirmo 6G satelītu. Ar to plānots izpētīt teraherca (THz) radioviļņu spektra joslas, kas tiks izmantotas nākotnes tīklu, ieskaitot 6G mobilā tīkla darbināšanai.

Tā kā darbs pie 6G tehnoloģijas izveides šobrīd ir tikai pašā sākumā, nekas nav skaidrs par konceptu komerciālai izmantošanai, satelīts satur maz ar 6G saistītu risinājumu. Tomēr katrā ziņā šis ir būtisks solis 6G izpētē un pēc 10 gadiem, iespējams, jau darbināšanai.

Daudzviet pasaulē, tostarp Latvijā, 5G tīkls aizvien šķiet pilnīgs jaunums, un arī tā pielietojums šobrīd kopumā rādās gluži kā (ezītis miglā) miglā tīts.

Tomēr, neskatoties uz to, tehnoloģiju attīstība nestāv uz vietas, un ap 2030. gadu lietošanai tiks piedāvāts jau 6G tīkls. 

Ekspertu vidū jau šobrīd ir vienprātība par to, ka 6G tīkls, salīdzinot ar 5G, būs ātrāks, jaudīgāks un būtiski uzlabots latentuma ziņā. Šie uzlabojumi sniegtu virkni iespēju, piemēram, paplašinātu mobilo ierīču apstrādes spējas. Izklaides ziņā lietotāji varētu pilnībā atslēgties no ikdienas un visā pilnībā ļauties paplašinātās realitātes burvībai.

Daži no jaunumiem, ko piedāvātu 6G tehnoloģija – iespēja radīt cilvēka auguma hologrammas un izveidot digitālos dvīņus (šo, starp citu, jau praktizē RTU).

Pēc pašreizējām aplēsēm, 6G tīkls varētu darboties ar terahercu spektru (5G tīkls darbojas ar gigahercu spektru). Tas tad arī nodrošinās visai ievērojamas ātruma atšķirības – tiek prognozēts, ka 6G būšot pat par simts reizēm ātrāks par 5G.

Tieši šī terahercu spektra darbība kosmosā būs galvenais, ko Ķīna ar palaistā satelīta palīdzību vēlas izpētīt.

Jāpiebilst, ka šobrīd pasaulē ir vairāki projekti, kas fokusējas 6G izpētei.

Piemēram, Somijā uzsākta 251 miljona eiro vērta programma 6Genesis. Tiek prognozēts, ka 6G tehnoloģija būs pieejama no 2028. gada, savukārt komerciālām vajadzībām to visdrīzāk varēs izmantot sākot ar 2030. gadu.

Ķīnas pārstāvji paziņojuši, ka tādējādi vēlas apsteigt ASV, ņemot vērā, cik ļoti pasaulē notiekošo nākotnē noteiks tehnoloģijas un sakaru ātrums, atzīmē medijs.

Pie 6G tehnoloģiju izstrādes ķērusies speciāli izveidota 37 ekspertu komanda, kurā ir pārstāvji gan no universitātēm, gan valsts institūcijām, gan privātajiem tehnoloģiju milžiem. Tehnoloģiju birojs sadarbībā ar speciālistiem sākotnēji izveidošot jauno tehnoloģiju izstrādes plānu un īstenos sākotnējo izpēti.

Visits: 57