Stāstot šodienas bērniem, ka mūsu paaudze izauga bez interneta un tāpat spēja vadīt bērnības dienas aizraujoši, labākajā gadījumā nākas dzirdēt neticīgus vai izbrīna pilnus komentārus vai smieklus.

Patiešām, pa šiem 30. gadiem cilvēce ir tik ļoti pieradusi pie tīmekļa, ka saziņa, informācijas iegūšana un pat iepirkšanās bez tā nav iedomājama. Pat laika ziņu noskaidrošanai drīzāk ielūkosimies viedtelefonā, nekā iesim skatīties termometrā pie loga, ja kādam tāds vēl ir. Tagad jau visa dzīve ir mobilajā telefonā.

Pasapņosim

Taču vai internets patiešām mūs pavadīs turpmākos gadu desmitus un gadsimtus? Vai tas jāuztver kā pašsaprotama dzīves daļa, kas nekad nepazudīs? Un kas notiks, ja tīmeklis kādu dienu vienkārši “izbeigsies”?

Ir visai daudz ar tehnoloģijām saistītu lietu, kuru nosaukumus lieto pat pārlieku bieži, vienlaikus pietiekami neizskaidrojot, kas īsti slēpjas aiz vienas vai otras abreviatūras un – galvenais – vai un kā tas ietekmē vai ietekmēs mūsu biznesu, ikdienu un sadzīvi.

Ja mirkli pasapņojam… mēs pavisam drīz ne vien dzīvosim namos, kuri paši ieslēgs un izslēgs mūsu vajadzībām un komfortam nepieciešamās komunikācijas – apkuri, elektrību, ūdens padevi, bet arī darīs to brīdī, kad konkrētais pakalpojums ir nepieciešams un nopērkams visizdevīgāk.

Internetam pieslēgtais ledusskapis brīdī, kad būsim pārtikas veikalā, atgādinās nopirkt sešas olas un litru piena, viedais televizors būs ierakstījis iemīļoto raidījumu un ne mazāk viedais kafijas automāts būs sagatavojis karstu un aromātisku dzērienu, kuru dzert ierakstītā raidījuma skatīšanās laikā.

Automašīna brīdinās par detaļas salūšanu nedēļu pirms šā notikuma un būs aizsūtījusi atbilstošu pieprasījumu servisam, kurš, laikus pasūtījis vajadzīgo detaļu un rezervējis laiku remontam, būs gatavs to izpildīt visīsākajā un mums izdevīgākajā laikā. Ja kaut kur noklīdīs atslēga, mēs to varēsim atrast tikpat viegli kā tagad meklēt informāciju internetā: pajautāsim mobilajam telefonam Kur ir mana atslēga?  un saņemam atbildi, ka tā ir uz skapīša pa kreisi no durvīm…

Viedie nami būs sarindoti gar viedām ielām, kuras savāks datus par transporta plūsmu un koriģēs to ar sistēmai pieslēgtu luksoforu un vadītājiem sūtītu paziņojumu palīdzību, elektroenerģijas un ūdens padeve pilsētai notiks, rēķinoties ar iedzīvotāju atrašanās vietu un pārvietošanos. Mēs vienmēr zināsim, cik brīvu vietu ir autostāvvietā, koncertzālē, autobusā vai lidmašīnas reisā, mūsu ģimenes ārsts skaidri un savlaicīgi zinās visu nepieciešamo par mūsu veselības stāvokli, tāpat kā mūsu veterinārs zinās, kā jūtas ģimenes mīlulis… 

Kā izskatīsies nākotnes pasaule 

Ir ( un viss pilnveidosies) ierīces, kuras spēj sazināties ar mūsu telefonu, sākot ar viedu, savējo sejas pazīstošu novērošanas kameru un putekļu sūcēju robotu un beidzot ar puķupodā ievietojamu augsnes mitruma mērītāju vai elektrotīklam pieslēdzamu elektrības patēriņa analizatoru. Ierīces var gan ietaupīt laiku, gan paaugstināt komfortu un uzlabot pašsajūtu.

Kāpēc gan šaustīt sevi ar muļķīgiem sadzīviskiem jautājumiem izslēgtā vai tomēr atstātā gludekļa stilā, ja varam ne vien ātri uzzināt, ka esam hrestomātisko gludekli tomēr izslēguši, bet arī attālināti izslēgt vainīgo elektrības rozeti, ja nu tomēr pirmo reizi mūžā esam aizmirsušies?! Turklāt ir virkne viedu, laiku un nervus taupošu risinājumu, ar kuriem jūsu viedtālrunis tiks galā pat bez papildu iegādātas ierīces – ar attiecīgu aplikāciju vien: teiksim, uzzināt, kur ir jūsu ģimenes locekļi, vai saņemt ekrānā notifikāciju, kad bērns iziet no skolas, un vēl vienu, kad viņš ir pārradies mājās.

Saprotams, ir arī uzņēmuma vajadzībām nepieciešami risinājumi autoparka vai personāla monitorēšanai, kuri, tieši tāpat kā gadījumā ar ģimeni, ļaus nekavējoties un bez laika tēriņiem telefona zvaniem noskaidrot, kur atrodas krava vai to pārvadājošā mašīna un kad tā ieradīsies paredzētajā piegādes punktā. Paplašinoties dažādu ierīču piedāvājumam un bagātinoties to funkcionalitātei, mūsu iespējas pieņemt lēmumus, balstoties uz pilnīgu, nekļūdīgi savāktu un zibenīgi izanalizētu datu kopumu, strauji pieaugs.

Un ja nu internets pazūd …

Lai paralizētu internetu vismaz kāda reģiona ietvaros, nāktos vienlaikus neitralizēt visu interneta pakalpojumu sniedzēju serverus. Tie izkaisīti dažādās vietās, un nevienam cilvēkam pasaulē nav informācijas, kur katra iekārta atrodas. Tādēļ fiziska serveru iznīcināšana ir maz ticama.

Atliek vien masveidīga elektrības atvienošana, vadu saraušana vai spējš kiberuzbrukums, kas padara serverus un datorus rīcībnespējīgus, kā arī neļauj iedarboties rezerves iekārtām, kuru uzdevums ir pieslēgties tieši šādos gadījumos. Tikai tad varētu runāt par interneta apstāšanos. Ar viena vada pārgriešanu vai slēdža pabīdīšanu šeit nepietiks.

Būtu ļoti, ļoti grūti nobrucināt visu internetu, ņemot vērā tā atkārtošanās principu. Tajā ir tik daudz rezerves kopiju, tik daudz apvedceļu, lai no punkta A nonāktu punktā B. Un tas viss iedarbojas nekavējoties un automātiski, ja kaut kas noiet greizi.

No tā visa izriet, ka interneta izslēgšanās būtībā iespējama tikai komplektā ar tik lielu katastrofu, ka tobrīd cilvēkiem maz rūpēs informācijas tehnoloģiju sniegtās priekšrocības.

Runa būs par izdzīvošanu, kailas dzīvības glābšanu no plūdiem, meteorīta izraisītiem ugunsgrēkiem, zemes grūšanu zem kājām, ilgām un nāvējošām viesuļvētrām vai ienaidnieka armijas iebrukumu. Maz ticams, ka visa cilvēce bez interneta varētu attapties mierīgā darbdienas rītā, kad nekas iepriekš jau neliecinātu par globālām problēmām.

Visums un ļaunie hakeri

Viens vairāk vai mazāk reāls scenārijs, kad cilvēki neizmirst, bet internets atslēdzas, ir spēcīga saules uzliesmojuma izraisīts elektromagnētiskais impulss. Teorētiski pietiekami jaudīgs uzplaiksnījums varētu “uzcept” visas tīklam pieslēgtās elektroiekārtas.

Līdzīgi kā zibens spēriens sabojā televizoru, rūteri un citas kontaktligzdā iespraustās iekārtas. Protams, cilvēki to pamanītu un justu. Un kāds arī ciestu no šāda trieciena. Lai kā ražotāji apgalvotu, ka viņu sistēmas ir pasargātas no elektromagnētiskajiem spēkiem, cilvēka spējas cīņā ar dabu ir ierobežotas. Saule ir daudz varenāka, un cilvēkam nav pa spēkam pilnībā pasargāt sevi no tās anomālijām.

Otrs “mierīgais” scenārijs ir ļaunā ģēnija teorija. Proti, kādu dienu ģeniāls hakeris vai “urķu” apvienība atradīs veidu, kā atslēgt visu internetu, piemēram, palaižot tīklā jauna veida vīrusu. “Lai arī tas ir maz ticami, tomēr ne neiespējami. Vienmēr ir kādas aizrautīgas hakeru grupas, kas meklē veidus, kā izslēgt internetu un tā rezerves kopiju sistēmas.

Visi pārējie scenāriji varētu notikt tikai lokāli un īslaicīgi. Un tie jau notiek. Visbiežāk bez interneta nākas palikt līdz ar elektrības pazušanu rudens vētrās un ziemas sniegputeņos, vai arī pa jūras dibenu izvilkto optiskās šķiedras kabeļu bojājuma gadījumā. Šie vairāk nekā 400 centrālie kabeļi tiek pārrauti laiku pa laikam – gan zemūdens zemestrīcēs, gan akmeņu nogruvumos, gan citu dabas parādību dēļ.

Citāda, taču iespējama dzīve

Attālinātās dzīves laikmetā vien doma par interneta pazušanu šķiet biedējoša. Tā nestu ļoti daudzas neērtības cilvēkiem, nemaz nerunājot par biznesiem, kas balstīti tīmeklī. Ja situācija jāraksturo maksimāli vienkārši, pēc šāda notikuma cilvēki pamostos pagātnē. Ne jau gluži aizceļotu laikā, bet gan sajustos kā iepriekšējā gadsimtā.

Liela daļa šobrīd dzīvojošo vēl ļoti labi atceras pasauli, kurā nebija ne interneta, ne datoru, ne viedtelefonu. Dzīvot bez tā visa varēja, tiesa, tolaik dzīve bija organizēta citādi. Līdz ar to vairumam cilvēku nāktos saskarties ar daudzām neērtībām.

Piemēram, nedarbotos sakari, televīzijas ekrānā būtu tukšums, informācija no ziņu portāliem nepienāktu un nevarētu noskaidrot, cik daudz naudas ir bankas kontā. Un tas pat vairs nebūtu īpaši svarīgi. No uzkrājumiem kontā lielas jēgas nebūtu, jo norēķināties ar maksājumu karti veikalos nebūtu iespējams.

Ieguvēji būtu tie, kuriem mājās glabājas kāds žūksnītis skaidras naudas.

Tieši naudas nepieejamība varētu radīt lielākās problēmas. Palikuši bez likumīgas iespējas iegādāties pārtiku, agresīvāk noskaņotie cilvēki censtos to iegūt vardarbīgā veidā, proti, izlaupot veikalus vai atņemot banknotes tiem, kuriem tās ir. Tas vienā otrā apdzīvotā vietā novestu pie asiņainiem nemieriem. Jo ilgāk internets nebūtu pieejams, jo vairāk neziņa pieņemtos spēkā un izplatītos vardarbības uzliesmojumi.

Tomēr diez vai tas izsauktu apokaliptiskas filmas cienīgu sižetu vai starpvalstu karus. “Es nedomāju, ka tas novestu pie kara vai kā tamlīdzīga. Tomēr, ja internets pazustu, cilvēce tiktu atsviesta aptuveni 50 gadus tālā pagātnē,” portālam Popular Mechanics stāsta Interneta asociācijas galvenais ekonomists Kristofers Hūtons.

Esi sveicināta, mana jaunība!

Interneta “noklāšanās” galvenokārt būtu ārkārtīgi smags trieciens ekonomikai, kas šodien ir ļoti atkarīga no tīmekļa. Interneta veikali, kas ik dienu apgroza vairākus miljardus eiro, apstātos, uz pakalpojumiem nevarētu pieteikties un norēķināties par tiem. Pat taksometru nāktos ķert uz ielas, nevis caur mobilo lietotni.

“Vairums biznesu negatavojas uz tādu apokalipsi, kas varētu ilgt ilgāk par 30 dienām,” skaidro kiberdrošības firmas Jungle Disk vadītājs Bret Piats. “Ja nu tomēr internets pazustu pavisam, tas uzreiz no ekonomikas izsūktu tādu naudas summu, par ko varētu nopirkt rīsus, pupiņas, dzeramo ūdeni un ūdens atsāļošanas tabletes visiem planētas iedzīvotājiem veselam gadam.”

Ja tīmekli nekādi nevarētu atjaunot, bet pēc garu rindu izstāvēšanas bankas filiālēs pie naudas izdotos tikt, dzīve kopumā ritētu kā pirms pusgadsimta, un priekšrocības būtu tiem iedzīvotājiem, kuri piedzīvojuši šos laikus. Kā arī tiem, kuri spītīgi pretojas tehnoloģiju progresam, neizmanto viedtelefonu un cenšas dzīvot tuvāk dabai un saskaņā ar to.

Sabiedrībai nāktos meklēt alternatīvus informācijas apmaiņas veidus, ko sākotnēji varētu pildīt radio un drukātā prese, televīzijas pārceltos atpakaļ no digitālās vides uz apraidi. Dodoties uz svešu vietu, cilvēki pētītu drukātas kartes un pilsētas plānus un censtos iegaumēt ceļu, nevis paļauties uz navigāciju. Maksājumu veikšanai nāktos doties uz kasi un turpat arī saņemt darba algu.

Vissāpīgākais trieciens tiktu nodarīts izglītībai un informācijas ieguvei.

Tīmeklis atnesa iespēju ikvienam pasaules iedzīvotājam, pat nomaļākajās okeāna salās, piekļūt zinībām, kādas iepriekšējos gadsimtos bija pieejamas tikai izredzētiem aristokrātiem. Pandēmijas laikā attālinātā izglītošanās piedzīvoja vēl spējāku izrāvienu, un šodien būtībā jebkurš interesents jebkādā vecumā var mācīties pasaules prestižākajās augstskolās pie prominentākajiem profesoriem. Neizejot no mājas un nekad nesatiekot dižos cilvēkus.

Visas pasaules literatūras bibliotēka ir dažu klikšķu attālumā, un arī paša radītos darbus cilvēcei var parādīt apbrīnojami viegli, izmantojot sociālos tīklus. Līdz ar interneta sabrukumu tas viss zustu un zinības kļūtu grūtāk sasniedzamas.

Interneta uzņēmumi, kuri nespētu pielāgoties jaunajiem apstākļiem, bankrotētu, kā notika ar tiem, kuri netika līdzi tīmekļa izrāvienam, tā pirmsākumos. Nozīmīgu lomu atkal iegūtu pasta dienesti un klientu apkalpošanas centri.

Citiem vārdiem, cilvēce nokļūtu labi pazīstamā teritorijā. Vienīgi tā pašreizējās sabiedrības acīm izskatītos stipri dīvaina.

Hits: 15