Pauls Jonass noslēdzis līgumu par dalību nākamai sezonai MXGP 2021
Pauls Jonass ir latviešu motosportists. Pirmais latviešu motosportists, kurš ir kļuvis par pasaules čempionu motokrosā MX2 klasē. To viņš paveica 2017. gadā. Vairākkārtējs Baltijas čempions, divkārtējs pasaules junioru čempions 85 un 125 cm3 klasē un 2013. gada Eiropas čempions 125 cm3 klasē.
Dzimis 1997. gada 13. janvārī Aizputē. Augums 177 cm, svars 74 kg, iesauka Bonis, startē ar Nr. 41 un pasaules čempionāta karjēru uzsāka 2014. gadā.
Astoņpadsmit gadu vecumā Pauls Jonass uz pieciem gadiem noslēdza līgumu ar KTM rūpnīcas komandu, startējot MX2 pasaules čempionātā. 2015. gada Pasaules čempionāta kopvērtējumā MX2 klasē izcīnīja 2. vietu un daļu sezonas bija arī sacensību līderis.
2016. gada sezonā Pauls smadzeņu satricinājuma dēl izlaida vairākus pēdējos posmus un kopvērtējumā palika 5. vietā. Savukārt 2017. gada Pasaules čempionātā viņš šajā klasē izcīnīja pirmo vietu.
Līdz šim pasaules čempionātos motokrosā latvieši titulus bija izcīnījuši vien blakusvāģu sacensībās, kur savulaik dominēja Kristers Serģis un Artis Rasmanis, kuriem izdevās piecas reizes kāpt uz pjedestāla augstākā pakāpiena. Tāpat blakusvāģu sacensībās trīskārtējs planētas čempions ir kantētājs Kaspars Stupelis, bet reizi pie zelta tika arī Kaspars Liepiņš.
Latvijas vadošais motobraucējs Pauls Jonass, kurš turpina atgūties no šovasar gūtajiem savainojumiem, noslēdzis līgumu par nākamo sezonu ar “GasGas” rūpnīcas komandu, kuras sastāvā piedalīsies 2021. gada pasaules čempionātā MXGP klasē.
Par to, ka viņš neturpinās sadarbību ar “Husqvarna”, Jonass bija atklājis jau iepriekš, bet tagad viņš pieteikts jaunās komandas sastāvā.
Jonass kādu laiku bija spiests pavadīt gultas režīmā,
jo vienā no treniņiem guva smagus ribu un mugurkaula savainojumus. Kā sociālajos tīklos rakstīja pats sportists, vienā no treniņiem pirms gaidāmā sezonas turpinājuma viņš piedzīvoja kritienu, kā rezultātā tika lauztas trīs ribas, bet vēl pieci lūzumi konstatēti arī mugurkaula smailajos izaugumos.
Serģis stāsta, ka Jonass traumu guva iesildošajos apļos. Saniķojās tehnika un krita, trase bija ļoti cieta – motobraucēju valodā tādas sauc par betoniem. Ja tāds kritiens būtu smilšainā trasē, sekas būtu mazākas.
Kritiens bija ļoti smags un traumas sāpīgas. Runāju ar viņu sestdien, lēnām kļūst labāk. Kopumā situācija nav patīkama, spēj pārvietoties, bet pārsvarā guļ – tā Serģis.
Lauztās ribas ir sīkums, tās sadzija jau slimnīcā, kur nogulēju divas nedēļas. Diemžēl vēlāk atklājās, ka ir arī četri kompresijas lūzumi mugurkaula skriemeļiem un pamatīgi sastiepta, gandrīz sarauta mugurkaula saite.
Lai savilktos skriemeļi un saite pie muguras, nēsāju kakla sargu. Tik saulainās dienās kā šī ar to ir ļoti karsti. Zem apģērba man ir arī speciāla korsete, kas satur kopā muguru un pasargā no liekām rotācijām – tā Pauls.
Guļot korseti varu novilkt, bet kakla sargs jānēsā 24 stundas diennaktī – arī pa nakti. Noņemu tikai uz brīdi, kamēr esmu dušā. Pirmās nedēļas bija tiešām smagas, bet nu jūtos daudz labāk, PDz stāsta Pauls.
Notikušo uztver kā mācību
«Pirmajā brīdī par to visu baigi nedomāju, taču pēc tam analizēju,» par iegūtajām traumām saka Pauls. «Šobrīd uz to raugos tā: varbūt man bija jāatpūšas un mani vienkārši nolika pie vietas,» spriež motosportists.
«Atgriezties trasē man nav bail. Motosports man ir tik dziļi asinīs, ka šādi kritieni nespēj apstādināt. Jā, katru kritienu rūpīgi pārdomāju, bet pēc tam aizmirstu.
Kad pēc ilgāka pārtraukuma uzkāpju uz motocikla, galva vēl nav pieradusi pie ātruma un netiek līdzi visam, kas notiek trasē. Arī ķermenis vēl nav tik ātrs, bet tā ir tikai pirmās divas trīs nedēļas – pēc tam atkal esmu zirgā,» skaidro viņš.
Vaicāts, vai vispār no kaut kā baidās, motosportists atzīstas: «Man nepatīk augstums, bet, ja vajadzētu, gan jau saņemtos izlēkt arī no gaisa vagoniņa Siguldā.
Īsto meiteni jau atradis
Paulu ļoti atbalsta viņa mīļotā meitene. «Esam pazīstami aptuveni četrus gadus. Iepazināmies nejauši un pēdējo pusotru gadu draudzējamies tā nopietni,» par Eviku Papardi saka motosportisrts.
Pagājušajā nedēļā Evika bija līdzās Paulam arī motokrosa sacensībām veltītajā preses konferencē, neuzkrītoši atbalstot mīļoto puisi – te paturot viņa jaku, te veltot uzmundrinošu smaidu.
No fotografēšanās kopā ar Paulu gan atteicās, atrunājoties: «Man vienkārši ļoti nepatīk fotografēties.» Patiešām – Evikas bildes nav redzamas arī Paula albumos sociālajos tīklos.
Taču Pauls atzīst – radīt iespaidu, ka ir atvērts jaunām iepazīšanām ar citām meitenēm, viņš gan netīko.
Jau pirms pagājušās sezonas sākuma Jonass labu laiku pavadīja rehabilitācijā, jo iepriekš tika veikta ceļgala operācija.
Šovasar, tuvojoties noslēgumam divu gadu līgumam, “Husqvarna” piedāvāja latvietim palikt un turpināt sadarbību, Pauls pateica striktu – nē.
Un šobrīd pieņēmis finansiālā ziņā krietni neizdevīgāku piedāvājumu, izvēloties atgriezties zem KTM koncerna jumta un turpmāk pārstāvēt spāņu komandas “GasGas” krāsas.
Kas šo divu gadu laikā risinājās aizkadrā? Liekot tik kardināli mainīt domas par iecerēto gaišo nākotni uz baltā zirga, tas ir “Husqvarna” moča – pastāstīja Kristers Serģis. Kurš joprojām pārrauga un gādā par Jonasa profesionālajām gaitām.
Ar pātagu, bet bez loģikas
Sākumā tā arī bija – sarunās viss skaisti, no malas skatoties – tieši tāpat. Taču… Kā jau katrā laulībā – no sākuma satiekas, iemīlas, rozā brilles, bet, kad jāsāk mazgāt trauki un iznest miskaste, sāk viens uz otru skatīties un raukt pieri.
Serģis apliecina, ka sākotnējās noskaņas bijušas patiesas, bet zemūdens akmeņi sākuši atklāties tikai laika gaitā. Viņš gan uzsver: šajā “ģimenes” šķiršanās stāstā nav vainīgās puses. Lasi, turpinot līdzībās – runa ir par raksturu nesaderību, nevis situāciju, kurā kāds kādu būtu krāpis. Par ko tādu vispār nav runas.
No “Husqvarna” puses viss bija nodrošināts, tehnika sagatavota, viss precīzi un atbildīgi, bet… Bija jādara viss, kā liek komandas vadītājs. Ne soli pa labi, ne soli pa kreisi.
Disciplīna nav nekas slikts vai nosodāms, drīzāk pretēji, taču formas, kādā tas izpaudās, pārāk bieži veicināja pretējo efektu. Attālinot no labiem rezultātiem, nevis tuvinot tiem, stāsta Kristers. Izkarināt uz balkona netīro veļu nebūtu korekti, taču ilustrācijai
pietiek arī ar dažiem piemēriem.
Teiksim, Lommelas posms Beļģijā. Plkst. 9.00 nākamajā rītā pēc mačiem – jābūt trasē, jātestē motora startus. Esot atbraukuši speciālisti no Austrijas, un tagad visu dienu līdz vakaram būs jāsmirģelē. Kaut gan džeki tikko divas dienas nomaukuši pasaules smagākajā trasē, mēle pār plecu…
Cits piemērs: Paulam gribas nobraukt treniņu vienam pašam, bet – nē, jābrauc kopā ar [komandas biedru Armīnu] Jasikoni, tikos un tikos. Vai pēdējais stāsts: 15. jūnijā visiem jābūt Beļģijā. Būs vai nebūs sacensības, neviens nezina, bet – jābūt!
Un, lai gan Paulam te Latvijā viss ir – iespēja strādāt, trenēties, būt ar ģimeni, justies komfortā – nē, jābrauc. Un nekādas divas nedēļas vēlāk… Šādas situācijas bija regulāri. Un tā tas dzīvē sakrājas. Un, visbiežāk, piegriežas.
Šādas situācijas bija regulāri. Un sakrājās.
Un šajā gadījumā nav runa par augstprātību vai zvaigžņu slimību, bet gan loģiku un vienotu izpratni par līdzekļiem, ar kādiem iespējams sasniegt rezultātu.
Pauls man tobrīd vasarā pateica: cik gadus jau esmu nodzīvojis tajā Beļģijā, lai tagad turp skrietu tāpat vien – tikai tāpēc, ka pavēle… MX2 komandā tā vēl varētu – visus ar pātagu.
Bet MXGP – tie tomēr jau ir pakāpi augstāki džeki. Es neticu, ka Kairoli vai Hērlingsu kāds piespiež no rīta deviņos maukt treniņu…” spriež Serģis. Un tas nav pārmetums, tā ir tikai fakta konstatācija, viņš piebilst.
Es pilnībā saprotu arī komandas šefu [Anti Pironenu] – tā ir viņa komanda, viņa vīzija, kuru viņš veido tā, kā uzskata par pareizu. Skaidri nosprauž vadlīnijas, un, ja neesi gatavs tām pakļauties, tad.. Šādi turpināt Jonass nebija gatavs.
Latvijas motokrosists Pauls Jonass 2021.gadā pārstāvēs “Gas Gas Factory Racing” komandu no Spānijas, ceturtdien sportists publicēja paziņojumu savā “Twitter” kontā.
Šī ir laba rūpnīcas komanda, kurā šogad startēja Glens Koldenhofs un Ivo Montečelli. Šai rūpnīcas vienībai būs iespēja tikt pie visa labākā, tāpēc par to nebūs jāuztraucas.
Motocikls un viss nodrošinājums būs visaugstākajā līmenī, tā sarunā ar portālu ”Sportacentrs.com” atzina “GasGas” rūpnīcas komandas braucējs Pauls Jonass.
Gas Gas” komanda Jonasam nodrošinās nepieciešamo tehniku,
savukārt Jonasam būs jāatrod līdzekļi nokļūšanai uz sacensībām (jo vairāk posmu ārpus Eiropas – jo dārgāk) un treniņnometnēm, kā arī algas treneru darba apmaksai.
Jonasa braukšanas treneris arī turpmāk būs Harijs Everts, par fizisko sagatavotību jau kādu laiku rūpējas Intars Berkulis, tāpat uzsākta sadarbība ar fizioterapeitu Oskaru Muižnieku.
Lai nodrošinātu pilnvērtīgu sezonu, būs nepieciešami apmēram 50 000 eiro, esam atbalstītāju meklējumos, par nākamā gada finansiālajiem nosacījumiem Jauns.lv pastāstīja Jonasa menedžeris Kristers Serģis.
Kā zināms, Jonass jūnijā treniņā piedzīvoja smagu kritienu un vēl turpina atveselošanās procesu. Tikai rudenī Pauls varēja atsākt vingrot un braukt ar velosipēdu.
Nonākot biatlonistu Berkuļa un Muižnieka aprūpē, nav pārsteigums, ka savu pirmo treniņnometni Pauls pašlaik aizvada uz slēpēm Norvēģijā. Tā kalvenietim ir jauna pieredze fiziskās bāzes ielikšanā.
Uz motocikla Jonass atkal varētu kāpt novembrī Beļģijā,
kur tad arī būs pirmā iespēja iepazīt “Gas Gas” nākamās sezonas kaujas zirgu.Ja pāris gadu atpakaļ par “Gas Gas” un konkurētspējīgu tehniku pasaules čempionātā varētu atklāti pasmīnēt. Tad tagad ir visi priekšnoteikumi, lai šī komanda piedāvātu visaugstākā līmeņa motociklu.
“Gas Gas” vēsturi sāka rakstīt tālajā 1973. gadā Spānijā. Ilgu laiku kompānijas prioritāte bija triāla un enduro motociklu ražošana, bet pēdējos sešos gadus finansiāli ne pārāk veiksmīgajai kompānijai īpašnieki mainījušies trīs reizes.
2019. gadā “Gas Gas” iegādājās KTM koncerns, kurā augstākā līmeņa motosportam tiek pievērsta liela uzmanība un drīz vien tika pieņemts lēmums par “Gas Gas” rūpnīcas komandas izveidi startam pasaules čempionātā motokrosā. Šī komandai ir debijas sezona augstākajā līmenī.
Jonasam šī būs trešā komanda
un interesanti, ka Pauls joprojām ir turpat nosacītā KTM paspārnē. Kā zināms, pasaules motokrosa elitē Pauls ielauzās kā “KTM Red Bull” braucējs. Arī viņa iepriekšējā “Husqvarna” komanda ir KTM koncerna īpašumā. Faktiski, “KTM Redbull”, “Rockstar Energy Husqvarna” un “Gas Gas” komandas ir “VP Motorsport Offroad” koncerna paspārnē un par kopīgu motosporta vīziju rūpējas Roberts Jonass.
Viņš gan nav kāds Paula radinieks, bet gan kādreiz pats motokrosā braucis (divreiz savas valsts čempions) austrietis. Kurš jau vairāk nekā 15 gadus līdzās vācietim Pitam Beieram veido KTM koncerna motosporta attīstības programmu.
Precīzākais salīdzinājums par šīs sezonas “Gas Gas” motocikliem tika publicēts kādā amerikāņu motosporta vietnē – tas ir tas pats KTM, tikai sarkanā krāsā. Nav noslēpums, ka arī “Gas Gas” komandai būs pieejamas Austrijas rūpnīcas jaunākās tehnoloģijas un tas nozīmē, ka šī tehnika patiešām varētu būt visaugstākajā līmenī.
Faktiski to apliecināja jau šī sezona, kad “Gas Gas” komandas rīcībā jūlijā nonāca jaunais MC450F motocikls. Un jau pirmajā sacīkstē Ķegumā nīderlandietis Glens Koldenhofs izcīnīja “Gas Gas” komandai vēsturē pirmo uzvaru pasaules čempionātā.
Sezonas turpinājumā vairs tik labi nav veicies, taču tik un tā Koldenhofs izcīnījis vēl divas otrās vietas atsevišķos braucienos. Nākamajā sezonā Koldenhofs plāno pārcelties uz “Yamaha” komandu, “Gas Gas” vairs nebrauks arī itālis Ivo Montičelli.
Viņu vietā būs Jonass un Braiens Bogers no Nīderlandes.
“Gas Gas” par nākamās sezonas sastāva komplektāciju sāka domāt jau laicīgi un pirmās sarunas ar Jonasu tika sāktas jau augustā. Bet septembrī abas puses bija panākušas vienošanos. Šo sadarbību noteikti veicināja arī fakts, ka Kristers Serģis ir “Gas Gas” oficiālais motociklu izplatītājs Latvijā.
Jonasam svarīgākais jaunums ir iespēja turpināt karjeru rūpnīcas komandā, kas patiešām var nodrošināt ar augstvērtīgu tehniku.
Pauls intervijās nav slēpis, ka viņa lielais mērķis ir MXGP pasaules čempiona tituls.
“Par maniem mērķiem labāk vaicā Kristeram. Domāju, viņam viss ir konkrēti saplānots pa gadiem līdz pat manas karjeras beigām,” tovakar pirms diviem gadiem pateica pats braucējs. Pa šo laiku daudz kas mainījies, tāpēc pavaicāt patiešām der – jo labāku “barometru” par pieckārtēja čempiona intuīciju joprojām diez vai atrast.
“Jā, es joprojām ticu, ka viņš var uzvarēt pasaules čempionātā. Tas ir viņa spēkos. Ja Pauls šobrīd brauktu pa 15. vietu Eiropas čempionātā, es teiktu: nu, laikam nē – sapņot var, bet neticu.
Taču viņš nav tik tālu no tā mērķa – viņš jau ir elitē,” teic Serģis. “Tomēr tas no viņa vienalga prasīs ļoti daudz. Patiesībā visu. Ja Pauls būs gatavs sevi ziedot līdz galam – ticu, ka var to sasniegt. Ja nebūs, tad… nebūs.
Kā pokera spēlē – “all in”. Visus žetonus galdā… Šobrīd redzu, ka viņš par to joprojām deg, un tas ir labi. Jo citādi nevar. Kā es saku, ir tikai divi varianti: asinis vai ziedi.”
Pat ar savilktu jostu un daļēju līdzfinansējumu tas sportiskā ziņā ir cerīgāks variants nekā nonākšanā kādā mazākā komandā. Tomēr vēl svarīgāk, lai Pauls trasē atgrieztos labā kondīcijā un beidzot nobrauktu pilnu sezonu bez savainojumiem!
Visits: 76