Šodien, Černobiļas katastrofas atceres diena
pasaulē

Šodien, Černobiļas katastrofas atceres diena

Černobiļas katastrofai – 36

Ja kāds to vēl nezina tad, katastrofa notika 1986. gada 26. aprīlī plkst. 1:23:45 Čornobiļas AES ceturtajā reaktorā blakus Pripjatas pilsētai, (pilsēta AES strādniekiem) Ukrainas PSR, veicot eksperimentu. Eksperimenta mērķis bija izstrādāt metodi, kā ātrāk nodrošināt strāvas padevi reaktora dzesēšanas sistēmai ārkārtas izslēgšanas gadījumā. Un tad arī izstrādāja …

Šodien, Černobiļas katastrofas atceres diena Černobiļas AES tika uzbūvēti četri (to skaits bija paredzēt palielināt) Padomju Savienībā izstrādāti kodolreaktori «RBMK-1000» – to dizains mūsdienās tiek uzskatīts par nepilnīgu un potenciāli bīstamu ( kā jau visa krievu tehnika). RBMK ir lielas jaudas kanālu tipa reaktors, kas izmanto bagātinātu urānu u-235, lai uzkarsētu ūdeni, tādējādi radot tvaiku, kas darbina reaktora turbīnas un ražo elektroenerģiju.


Katastrofa

Bija paredzēts, ka eksperimentu veiks dienas maiņa, taču to nācās pārtraukt, jo sakarā ar problēmām citā spēkstacijā bija nepieciešams, lai reaktors turpinātu ražot elektrību. Eksperimentu turpināja nakts maiņa, kas nebija sagatavojusies tā veikšanai — pēc sākotnējā plāna tai būtu vajadzējis tikai uzraudzīt jau izslēgtu reaktoru. Bija plānots, ka reaktora jauda tiks samazināta līdz 700—1000 MW, taču kļūdas pēc tā tika samazināta līdz 30 MW. Pārāk lielais jaudas samazinājums padarīja reaktoru nestabilu un, veicot eksperimentu, notika straujš jaudas pieaugums.

Nezināmu iemeslu dēļ tika uzsākta reaktora ārkārtas izslēgšana, taču reaktors bija veidots tā, ka šīs procedūras sākumā jauda palielinājās vēl vairāk, kā rezultātā reaktors pārkarsa, kas izraisīja tvaika eksploziju, kurai pēc pāris sekundēm sekoja spēcīgāks sprādziens. Pēc sprādziena sākās ugunsgrēks, kas ievērojami palielināja radioaktīvo piesārņojumu.

Šodien, Černobiļas katastrofas atceres diena Sprādziena rezultātā no reaktora tika izmesta kodoldegviela, kodolu dalīšanās reakciju produkti, radioaktīvi piesārņoti grafīta (neitronu palēninātāja) gabali, kas piesārņoja reaktora apkārtni. Mākonis, kas izveidojās no degošā reaktora, aiznesa dažādus radioaktīvos materiālus, pārsvarā joda-131, cēzija-137 un stroncija-90 radionuklīdus, uz lielāko daļu Eiropas.

Glābšanas darbi

Sprādziens no reaktora izsvieda kodoldegvielu un grafīta kontrolstieņu fragmentus, kas nokrita ap reaktora ēku, kā arī uz turbīnu halles un trešā reaktora ēkas jumta. Saskaroties ar gaisu, sakarsētais grafīts aizdegās. Ugunsdzēsējiem, kas ieradās dažas minūtes pēc avārijas, līdz pusseptiņiem rītā izdevās apdzēst ugunsgrēku, izņemot liesmas, kas plosījās uzsprāgušajā reaktorā.

Šodien, Černobiļas katastrofas atceres diena Pirmajā sprādzienā atvienojās aptuveni 1000 tonnu smagais pārsegs, kura mērķis bija aizsargāt reaktora kodolu. Sprādziena rezultātā notika radiācijas noplūde un tika pārtraukta dzesēšanas šķidruma ieplūšana reaktorā.

sagrautais 4-tais reaktors Černobiļā
sagrautais reaktors

Šodien, Černobiļas katastrofas atceres diena Otrais sprādziens bija krietni jaudīgāks – tas daļēji saspridzināja reaktora ēku un izkaisīja grafīta un reaktora kodola detaļas reaktora ēkā un tās tuvumā, izraisot vairākus ugunsgrēkus.

Šodien, Černobiļas katastrofas atceres diena Uzreiz pēc avārijas ceturtajā reaktorā tika mēģināts izmērīt radiāciju, taču lielākā daļa mērierīču bija paredzētas neliela starojuma izmērīšanai. No divām mērierīcēm, kas spēja izmērīt lielāku radiācijas līmeni, viena pēc sprādziena nebija pieejama, bet otra bija salūzusi. Ceturtā reaktora nakts maiņas priekšnieks pieņēma, ka reaktors sprādzienā nav skarts un turpināja darbu pie ūdens sūknēšanas reaktorā.

Ēkas apkārtnē izmētātie kodoldegvielas un grafīta fragmenti netika ievēroti, un, kad puspiecos no rīta tika piegādāta jauna mērierīce, tika pieņemts, ka tās rādījumi ir kļūdaini. Trešā reaktora nakts maiņas vadītājs gribēja šo reaktoru nekavējoties izslēgt, bet galvenais inženieris iebilda.

Darbiniekiem izsniedza respiratorus un kālija jodīda tabletes (lai novērstu radioaktīvā joda uzkrāšanos vairogdziedzerī), un lika turpināt darbu. Tikai ap pieciem no rīta nakts maiņas vadītājs tomēr izšķīrās par reaktora izslēgšanu, atstājot tikai tos darbiniekus, kam bija jāuzrauga reaktora dzesēšanas sistēma.

Šodien, Černobiļas katastrofas atceres dienaPSRS valdība uz Černobiļu nosūtīja izmeklēšanas komisiju, kas tur ieradās 26. aprīļa vakarā, konstatēja augstu radiācijas līmeni un ieteica evakuēt tuvējās apkārtnes iedzīvotājus. Evakuācija sākās 27. aprīlī divos dienā, iedzīvotāji tika informēti, ka līdzi jāņem tikai pats nepieciešamākais un viņi pēc pāris dienām varēs atgriezties mājās. (Vēl šodien viņi nav atgriezušies, un nedrīkstēja neko ņemt līdzi, jo viss ir radioaktīvs) PSRS valdība centās slēpt notikušo un atzina, ka noticis negadījums tikai tad, kad paskaidrojumus pieprasīja Zviedrija, kur 28. aprīlī Forsmarkas AES tika konstatēts radioaktīvais piesārņojums un tika noteikts, ka tas nācis no PSRS rietumiem.

Tikmēr ceturtajā reaktorā turpinājās ugunsgrēks. Tā apakšējos stāvos atradās ūdenstvertnes, kas bija pārplūdušas, jo tajās uzkrājās ūdens no ugunsdzēšanas un plīsušajām dzesēšanas sistēmas caurulēm. Augstākajos stāvos grafīts, kodoldegviela un citi materiāli sasniedza 1200 grādu temperatūru un veidoja lavai līdzīgu masu, kas draudēja izkausēt grīdu un iekrist ūdenī, radot tvaika eksploziju.

Tāpēc reaktorā tika iesūtīti trīs brīvprātīgie, (šoreiz nemelo, tie arī bija brīvprātīgie) lai atvērtu slūžas un varētu nosusināt ūdeni. Tomēr pastāvēja risks, ka, turpinot degt, izkusušās vielas varētu sasniegt gruntsūdens līmeni, radot tvaika eksploziju un piesārņojot gruntsūdeņus. Tika izlemts ar šķidrā slāpekļa palīdzību sasaldēt zemi zem reaktora, tomēr šī ideja drīz tika atmesta, bet šim nolūkam izraktā telpa tika aizpildīta ar cementu.

Šodien, Černobiļas katastrofas atceres diena Ceturtais reaktors turpināja degt līdz 10. maijam, lai to nodzēstu, helikopteri pār to izgāza 5000 tonnu smilšu, mālu, svina un bora. Avārijas seku likvidēšanai tika mobilizēti PSRS armijas rezervisti, kam bija jāsavāc bīstamākie atkritumi reaktora iekšienē un jāpiedalās sarkofāga celtniecībā.

1986. gada decembrī tika pabeigts cementa sarkofāgs, kas sedz ceturto reaktoru, neļaujot no tā izkļūt kaitīgajām vielām. Tomēr tas tika uzcelts steigā kā pagaidu risinājums un laika gaitā sāka brukt, tāpēc līdz 2013. gadam bija iecerēts izveidot jaunu sarkofāgu, kas samazinātu apdraudējumu videi un ļautu nojaukt nedrošās struktūras.

Šodien, Černobiļas katastrofas atceres diena Naudas trūkuma dēļ (2,1 miljardu eiro) jaunā sarkofāga būvi pabeidza tikai 2016. gada novembra beigās. Par sarkofāgu dēvētās būves augstums ir 108 metri, un tā ir augstāka par Ņujorkas Brīvības statuju. Milzīgā velve sver 36 000 tonnu, un tas ir trīs reizes vairāk nekā Parīzes Eifeļa torņa svars. 2,1 miljardu eiro vērtā konstrukcija, kuras būvniecību sponsorēja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, uzstādīta virs vecā pārsega, kuru padomju dienesti uzbūvēja lielā steigā uzreiz pēc katastrofas.

Černobiļas AES sarkofāgs
jaunais sarkofāgs

Piesārņojums un ietekme

Radioaktīvie izmeši ar vēju un nokrišņiem piesārņoja lielāko daļu Eiropas, 60% radioaktīvo izmešu izkrita Baltkrievijā. Lielās platībās Ukrainā, Baltkrievijā un Krievijā tika evakuēti vairāk kā 336 000 iedzīvotāju. Pēc oficiālās informācijas ar akūtu staru slimību saslima 237 cilvēki, no kuriem trīs mēnešu laikā nomira ap trīsdesmit. (Tas, protams bija tikai sākums) Apstarojums nerada tūlītēju iedarbību uz cilvēka organismu, bet sekas parādās nedaudz vēlāk. Dažas no radiācijas izraisītajām dīvainībām bija pēkšņas ķermeņa sāpes, zobus ieskaitot, sāp galva un dikti džinkst ausīs.

Palielinājās saslimstība ar vairogdziedzera vēzi. Tā kā radioaktīvie elementi lēnām sabrūk, radiācijas piesārņojums laika gaitā ir mazinājies. Slēgtajā zonā ap AES palielinājās bioloģiskā daudzveidība un 2007. gadā Ukraina to atzina par aizsargājamu teritoriju. Daba šajā teritorijā ir maz pētīta, konstatēts, ka dažām sugām radiācijas ietekmē radušās nelielas mutācijas, taču tiek uzskatīts, ka augiem un dzīvniekiem pret radiāciju varētu būt izstrādājušies aizsargmehānismi.

Šodien, Černobiļas katastrofas atceres diena No 30 kilometru zonas (apkārt AES) tika evakuēti vairāk nekā 115 tūkstoši cilvēku. Seku novēršanai tika mobilizēti nozīmīgi resursi, vairāk kā 800 tūkstoši cilvēki. No Latvijas šajos darbos tika iesaistīti vairāk nekā 6000 iedzīvotāju. Sākumā, vairākas dienas, nevienam neko neteica, kas par lietu. Tikai saņēma pavēsti, ka steidzīgi jāierodas kara komisariātā, jo notiek rezervistu mobilizācija. Tālāk jau nosūtīja uz Černobiļu seku likvidēšanai. Un cilvēkiem nebija nekādas izvēles, bija piespiedu kārtā jādodas nezināmā virzienā. Kā vēlāk izrādījās uz Černobiļu, saņemt savu radiācijas devu … (to piedzīvoju es) Bet citiem bija arī tā – tu strādā kolhoza laukā, notiek graudaugu sēja, piebrauc klāt uz lauka. Pasaka – tu , tu un tu, braucam uz kara komisariātu. Jāiet tā sauktajos partizāņos uz piecām dienām. Kara komisariātam bija šausmīgi liela teikšana, tajos laikos. Bija arī iespēja, aktīvajā kara dienestā dienošajiem, samazināt dienēšanas laiku vai vispār atbrīvot no dienesta armijā. Tad uz bīstamo vietu jādodas brīvprātīgi. Piedāvājums bijis vienkāršs: īss (līdz mēnesim), bīstams darbs reaktorā, un brīvlaišana no vairāku gadu dienesta.

Šādā veidā vāca strādniekus vairākus gadus. Un līdz ar to apstaroja ļoti daudz nevainīgu, spēcīgu cilvēku, kas visai drīz aizgāja aizsaulē. Kā liecina Latvijas biedrības «Černobiļa» dati, kopš kodolkatastrofas miruši vairāk nekā 1,5 tūkstoši černobiliešu no Latvijas, bet vēl vismaz 3,5 tūkstoši ir kļuvuši par invalīdiem. Visu cieņu viņiem!

Černobiļa šodien

Daba šajā teritorijā ir maz pētīta, konstatēts, ka dažām sugām radiācijas ietekmē radušās nelielas mutācijas, taču tiek uzskatīts, ka augiem un dzīvniekiem varētu būt izstrādājušies aizsargmehānismi pret radiāciju.

Šodien, Černobiļas katastrofas atceres dienaNeskatoties uz radīto piesārņojumu un bažām par drošību, Černobiļas atomelektrostacija turpināja darbu arī pēc pasaules vēsturē postošākās kodolkatastrofas. Černobiļas AES otrais reaktors tika slēgts 1991.gadā pēc ugunsgrēka, savukārt pirmais reaktors darbojās līdz 1996.gadam.
Černobiļas AES pārstāja darboties 2000.gada decembrī, līdz ar trešā reaktora slēgšanu. Pripjata un Černobiļa kopš 1986.gada katastrofas ir kļuvušas par vienām no zināmākajām spoku pilsētām pasaulē.

dzīvojamās mājas ieeja Pripjatas pilsētā
dzīvojamās mājas ieeja

Iepriekš iekļūt slēgtajā teritorijā varēja tikai ar īpašām atļaujām.
2011.gadā Ukraina atļāva tūristiem apmeklēt Černobiļas AES katastrofas slēgto zonu, un kopš tā laika tā kļuvusi par populāru tūrisma galamērķi.
Kā vēsta Ukrainas medijs «Ukrinform», Černobiļas slēgto zonu pagājušajā gadā apmeklējuši apmeklējuši 60 000 tūristu – Černobiļas slēgtā zona pagājušajā gadā bija populārākais tūristu apskates objekts Ukrainā. Tūristu uzturēšanās slēgtajā zonā tiek stigri plānota un uzraudzīta, lai līdz minumam izslēgtu jebkādus riskus šo cilvēku veselībai.

Lai arī Černobiļas katastrofas slēgtā zona ir neapdzīvojama, tajā uz dzīvi savās bijušajās mājās atgriezušies vairāki simti cilvēku.

Černobiļas slēgtajā zonā izveidojies viens no pasaulē unikālākajiem dabas «rezervātiem», kur, cilvēku netraucēti, lielā skaitā dzīvo brieži, lūši, vilki un citi dzīvnieki. Tas gan nenozīmē, ka situācija Černobiļā būtu būtiski uzlabojusies – teritorija ap pasaules vēsturē postošākās kodolkatastrofas norises vietu nebūs «tīra» un pavisam droši apdzīvojama vēl tūkstošiem gadu.

Fašistiskās Krievijas iebrukums 2022. gadā

Šodien, Černobiļas katastrofas atceres dienaKrievijas fašistiskie okupācijas spēki 24.februārī sagrāba kontroli Černobiļas AES, un stacijas personālu saņēma ķīlniekos. Jo tā atrodas ļoti tuvu Baltkrievijas robežai. Krievijas karavīri nepārzina drošības tehnikas, kas jāievēro, strādājot radioaktīvi saindētā teritorijā. Viņi pakļauti spēcīgam apstarojumam, kas nākotnē noteikti ietekmēs viņu veselību.

Krievijas okupācijas laikā radiācijas līmenis Černobiļas atomelektrostacijā (AES) paaugstinājās, bet tagad tas ir normālā līmenī. Bija brīži, kad līmenis paaugstinājās smagās tehnikas pārvietošanās dēļ, ko Krievijas spēki bija šeit ieveduši, un kad tā tika izvesta.

“Situācijas absurdumu vairo tas, ka “atnācēji”, šķiet neapzinās, ka paši ir kritiskajā grupā, kas visvairāk tiek apstarota. Ar smago tehniku paceļot piesārņotas augsnes un putekļu slāni, šķērsojot maršrutus, kur pārvietošanās aizliegta, viņi izraisīja radiācijas situācijas pasliktināšanos aizlieguma zonā,” skaidroja eksperti.

Krievi tagad ir atstājuši AES Ukrainai. Bet, aizejot, viņi apzaga to, No teritorijā esošās novērošanas laboratorijas tika nozagts pat radioaktīvais materiāls, nemaz nerunājot par datoriem un t. t. Paldies Dievam, nozagtais materiāls nevar tikt izmantots, lai radītu kodolieročus, jo tas nesatur plutoniju vai urānu. Nezināšana un neizpratne par briesmām, noteikumu, vienošanos un konvenciju neievērošana bieži noved pie neplānotas pašnāvības, brīdināja zinātnieki.

Tādēļ centra eksperti paskaidro, ka krievijas iebrucēji Černobiļas atomelektrostacijā (AES) piedzīvo smagu radiācijas iedarbību, savukārt objekti, kuros ir radioaktīvie atkritumi, ir ļoti labi aizsargāti pret dažādiem apdraudējumiem. Lai pat nopietnas avārijas gadījumā sekas nebūtu jūtamas tālāk par atdalīšanas zonu, tomēr paši AES sagrābēji, kas dežūrē ikdienā, jau tagad izjūt starojumu.

Diemžēl Černobiļas stāsts 36 gadus pēc avārijas netiek aizvērts.

Šodien, Černobiļas katastrofas atceres diena Tas turpinās, turklāt pēc daudzo novērojumu veikšanas gan pašā AES, gan apkārtējā piesārņotajā teritorijā, tie pētījumi nav atstājuši nekādas cerības par to, ka šīs teritorijas jebkad būs izmantojamas. Bet mēs īstenojam projektu, lai veidotu šeit centralizētu izlietotās kodoldegvielas glabātuvi. Un tāds teritorijas izmantošanas veids, manuprāt, ir attaisnojams, ja saprotam, ka nekādiem citiem mērķiem mēs šo bijušās Černobiļas AES zonu nekad nevarēsim izmantot.

Smaga atmiņu diena! Asaras sariešas acīs. Ja padomā, cik daudzi cieta padomju varas bezatbildības dēļ.

Ātomelektrostaciju gatavojas celt arī Latvijā! Ja neliela izmēra atomelektrostaciju (AES) tehnoloģijas būs pieejamas par pieņemamu cenu, nākotnē nav izslēgta šādas AES izveide arī Latvijā, ceturtdien (2022.g. 28.aprīlī) Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Ja ir radusies interese, tad var apskatīt foto ŠEIT : https://spoki.lv/tribine/Pirmas-Cernobilas-fotografijas-pec/914541

Hits: 5

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *