Latvijas vēstures līkloči atstājuši ne tikai emocionālas atmiņas, bet arī arhitektūras pērles. Dažas no tām jau paspējušas iegūt gādīgus saimniekus, kamēr citas vēl tikai gaida.

Viens no tiem ir “Jaunrudbāržu” nams ar piegulošajām ēkām. Nama iekštelpās un teritorijā gadiem notikusi rosība un to pastāvīgi apmeklējuši Rudbāržu apkārtnes iedzīvotāji dažādu vajadzību dēļ.

Nepilnus trīs hektārus lielais īpašums «Jaunrudbārži» atrodas Skrundas novadā Rudbāržu pagastā, netālu no Rudbāržu pils ēkas, kas ilgi kalpojusi kā skola. Un tagad nonākusi Aizsardzības Ministrijas pārraudzībā, kur tagad ierīkos vidusskolu kadetiem.

Agrākajā Rudbāržu muižas kompleksa teritorijā, kas senos laikos pletusies pat vairāku simtu hektāru platībā, atrodas iespaidīgs nams, kas spoži izceļas uz bijušā bērnudārza un apkārt esošo koku un krūmu fona.

Tam blakus atrodas arī vairākas (sagruvušas) palīgēkas, kas saglabājušās līdz mūsdienām.

Rudbāržu muižas komplekss,

kurā atrodas “Jaunrudbāržu” īpašums, no 1778. gada līdz 1920. gada agrārajai reformai piederējis senai un bagātai fon Firksa dzimtai.

Viņi saimniekojuši visā teritorijā, tomēr par savām mājām veidojuši muižas pili, kas celta 1835. gadā vecās kungu mājas vietā. Un pēc barona gribas to cēla baronesei nevis sev. Vēlāk tā pārbūvēta no 1882. līdz 1883. gadam vēlīnā ampīra stilā.

1905. gadā pils tika nodedzināta, bet 1908. gadā arhitekta L. Reinīra vadībā sākta atjaunošana. Pilī vērojami neoklasicisma, neorenesanses un ampīra stila elementi. Pils tiešām ir apskates vērta.

Bet …atgriežoties pie īpašuma «Jaunrudbārži» kas atrodas apmēram 500 m attālumā no jau minētās pils, skaisti aizaugušā vietā ar pieguļošās zemes teritoriju 2,84 ha platībā. Īpašuma zeme robežojas ar asfalta seguma ceļu 1,5 km attālumā no galvenās šosejas.

Atgādināšu, 1920.–1937. gada agrārās reformas rezultātā Latvijas muižas un pilis pārgāja valsts īpašumā. Tiek uzskatīts, ka agrārās reformas rezultātā sākās Latvijas lauksaimniecības uzplaukums.

Turklāt teritorijā atradās augļu koku dārzs

0,34 ha platībā, to likvidēja ar visām saknēm. Gleznains dīķis, kurš ir nolaists gan tiešā gan pārnestā nozīmē. Parks un, ar divmetrīgu zāli aizaugušas, alejas. Pieguļošajā zemes īpašumā atrodas arī palīgēkas — dzirnavu un spirta brūža mūri, dzirnavu aizsprosts, guļbūves kūts, lauku pagrabs un sena, no laukakmeņiem celta zirgu staļļa mūra paliekas.

Salīdzinoši greznā nama celtniecība tika sākta 1920. gadā, un tika pabeigta 1934. gadā, kad tā tika būvēta, it kā lauku uzņēmēja Ciņa ģimenei. Naudu mājas celtniecībai viņš nopelnījis ar graudu tirdzniecību un vēlāk jau ar spirta ražošanu.

Tieši no spirta ražošanas pāri palikušās drabiņas

(alus rūpniecības blakusprodukts – iesala atliekas) tika izmantotas buļļu audzēšanai, kas deva labus ienākumus. kad sākās jau minētā agrārā reforma. Līdz ar to — kam un kādiem mērķiem «Jaunrudbāržu» muižas ēka tika celta, daudz vēstures liecību nav saglabājušās.

Savukārt nama arhitektūra — kolonnas, terases, balkoni, senlaicīgās kāpnes un kāpņu margas, podiņu krāsnis un grīdu flīzes — liecina, ka ēka nav bijusi nedz kalpu māja, nedz vienkārša palīgēka.

Katrā ziņā nams ir ar intrigu, kas ļauj katram pašam izdomāt savu stāstu, izteikt minējumus. Pagastā īpašumu pazīst kā «Jaunrudbāržus».

“Jaunrudbāržu” īpašumā saglabājušās palīgēkas – dzirnavu un spirta brūža mūri, dzirnavu aizsprosts, guļbūves kūts, lauku pagrabs un sena, no laukakmeņiem celta, zirga staļļa mūra paliekas. Tāpat 1905. gadā celta četru dzīvokļu dzīvojamā ēka, kas sākotnēji tika paredzēta dārzniekam.

Trīs stāvu ēka ir patiesi iespaidīga būve – 650 kvadrātmetru, kolonnas, terases, balkoni, kāpnes un to margas, podiņu krāsnis un grīdu flīzes ir raksturīgas sava laika arhitektūrai.

Namā atrodas 54 telpas (dažas no tām visai mazas), kā arī ir vairāki sanitārie mezgli. Padomju gados tas ticis labi kurināts un kārtīgi apsaimniekots – ēkā atradās slimnīca, aptieka, feldšeru punkts, bibliotēka, krājkase kā arī dzīvokļi. Visticamāk, ka visi iedzīvotāji ir apmeklējuši šo ēku dažādām vajadzībām.

Ēkai, kādreiz bija, pievilkta centrālā apkure, no centra katlu mājas, arī četras podiņu krāsnis, kādreiz darbojās. Ēkai ir pieci skursteņi, visas komunikācijas, un dakstiņu (ļoti žēlīgā stāvoklī) jumta segums. Dakstiņi ir likti PSRS laikā, diemžēl, tie izrādījās brāķi.

Starp citu, vietām saglabājies nama oriģinālais krāsojums, kā arī kara laika atstāto ložu pēdas. Telpās ir krāsotas sienas, koka dēļu un flīžu grīdas segums. Ēkā ir augstie griesti, milzīgs pagrabs, kā arī plaši bēniņi, kurus var izbūvēt kā mansarda stāvu.

Zem ēkas ir kārtīga izmēra pagrabs,

ar savu dabīgas izcelsmes ūdens avotu. Savukārt no nama fasādes puses terases paveras skaists skats uz aizaugušo teritoriju. Tieši terase ir pavērsta pret austrumiem, kas senos laikos varējusi būt vieta, kur nama īpašnieki rītos malkojuši kafiju.

Ēka ir daudzreiz, gribēta pārdot, par astronomiskām naudiņām. Tāpēc tā tagad ir tāda kā ir. Šogad (2020.g) tur kāda ģimenīte nedaudz darbojās. Bet nu viss ir atkal noklusis.

Visits: 68