Pensionāri vienmēr ir bijuši un paliek krāpnieku visgaršīgākais kumosiņš. Konveijers, lai nozaktu naudu, darbojas nevainojami. Mums nebija laika iegaumēt dažas metodes un uzzināt, kā neiekrist krāpnieku tīklos, kad viņi nāca klajā ar jauniem veidiem. Pēdējā laikā tā ir tikai sava veida balss surogātpasta epidēmija: viņi pastāvīgi zvana ar piedāvājumu paņemt kredītkarti, izveidot savienojumu ar citu interneta pakalpojumu sniedzēju, veikt dažas aptaujas un dažreiz vienkārši klusēt telefonā … Kamēr es rakstu man jau atkal zvana no ārzemēm. Šoreiz no Somijas, nezināms Nr. +358 17 2701710. Parasti zvana no Spānijas. Un tā gandrīz katru dienu. Nu labi, tas nu tā…

Vispār jau, viens no šīs problēmas risinājumiem,

var būt tālruņa iestatīšana īpašā režīmā. Režīms kas atcels visus zvanus no nezināmiem numuriem, tas ir, tiem, kas nav jūsu adrešu grāmatā (kas nav iekļauti jūsu kontaktos). Visus nepieciešamos iestatījumus var iestatīt diezgan ātri: visa izpilde aizņems apmēram 2-3 minūtes. Bet manā gadījumā tas neder.

Nu ne jau tikai pensionāri kļūst par kontaktkrāpšanas metodes upuriem, pilnīgi visi Latvijas iedzīvotāji , kuriem pieder bankas konti un kartes, sākot no studentiem līdz vecāka gadagājuma cilvēkiem, arī var uzķerties krāpnieku zvaniem. Turklāt gan bankas darbinieki, gan likumsargi nav pasargāti no tiem.

Manā atmiņā ir bijuši krāpnieku upuri, lielu uzņēmumu galvenie grāmatveži, ekonomiskās drošības departamentu speciālisti lielās saimniecībās. Krāpšanos pa tālruni veic arī ļoti dažādi cilvēki. Tās var būt iepriekš notiesātas personas, studenti, kuriem nepieciešama nauda vai romu etniskās grupas pārstāvji.

Daži interesanti paveidi:

. Spēlē uz žēlsirdību

Maruta sestdien devās uz tirgu pēc mājās gatavota skābā krējuma. Viņa to darīja katru nedēļu. Maršruts ir pazīstams vismazākajam akmenim uz ceļa. Pagalmā ir balta diena, apkārt ir daudz cilvēku. Pārdevēji ir tās pašas personas. Ar dažiem no viņiem pat sasveicinājās.

Vai tad jūs baidītos no krāpniekiem šādā vidē? Bet uz to jau arī cer noziedznieks. Netālu no saldā krējuma stendiem apmēram tāda paša vecuma vīrietis, kā mūsu Maruta (67. gadi). Metru pirms viņas viņš pēkšņi satvēra sirdi un smagi elpoja. Nejauši, kā Marutai šķita, viņš satvēra viņas roku un nočukstēja: “Sirds, palīdzi!”

Pensionāre, apmulsa, un mēģināja vīrieti atbalstīt. Viņš nedaudz atvilka elpu un sacīja viņai: “Šeit tirgū ir mana sieva, viņai ir manas tabletes. Un es esmu bez telefona. Vai jūs varat man aizdot savu? Es piezvanīšu viņai. ” Nu, kurš atteiktos šādā situācijā? Vai ir vērts paskaidrot, ka zvans tika veikts uz apmaksātu numuru? Un pensionārei no tālruņa visu naudu noņēma. Bet par to viņa uzzināja tikai tad, kad pārnāca mājās un vēlējās piezvanīt meitai.

Kā pareizi rīkoties šādā situācijā?

Piedāvājiet no sava tālruņa izsaukt ātro palīdzību. Nekādā gadījumā nedodiet savu tālruni svešiniekiem. Zvaniet tikai pats!

. Telefona zvans

Ausma (72 gadus veca) saskārās ar krāpšanos pa tālruni. Noziedzniekus ir vērts uzslavēt, viņi bija spēcīgi gatavojušies. Pensionāre tika uzrunāta ar uzvārdu, vārdu un pat tēva vārdu..

Tāpēc Ausma zaudēja modrību, kā vēlāk pati žēlojās. Klausulē bija dzirdama stingra vīriešu balss, kas stādījās priekšā kā viņas bankas vadītājs. Viņš teica, ka šobrīd viņu bankas mājas lapa tiek uzlauzta. Viņi steidzami zvana visiem saviem klientiem un uzliek viņu kartēm papildu aizsardzību. Viņš noskaitīja daudz un nepazīstamus bankas terminus, ka sieviete pilnīgi apjuka.

Noziedznieks saka – tagad jūs saņemsiet īsziņu savā tālrunī. Nosauciet ciparus, mēs pēc tiem identificēsim jūs un izveidosim drošu, jūsu konta aizsardzību. Ausma nosauca ciparus, kas bija apstiprinājuma kods iekļūšanai internetbankā. Lieki piebilst, bet tomēr, no pensionāres konta tika noņemta visa nauda.

Kas bija jādara?

Neatkarīgi no tā, kāda organizācija jums zvana, nekad neatklājiet savus datus. Maksimālais iespējamais ir klausīties informāciju un pateikt, ka jūs pati sazināsieties ar operatoru vai vadītāju un turpināsiet izskanējušā jautājuma apspriešanu.

. Ārsta vizīte

Tā kā uz viltus socdarbinieka apmeklējumu pensionāri gandrīz neuzķeras (viņi ir iemācīti), krāpnieki ir pārveidojuši shēmu. Noziedznieki uzlauza klīnikas mājas lapas vietni, piekļuva pacienta kartēm un uzzināja pēdējās vizītes datumu.

Šī informācija izrādījās pietiekama, lai piezvanītu Irinai (68 gadi) un informētu, ka testu rezultāti, kurus viņa izgāja, pēdējā klīnikas apmeklējuma laikā, izrādījās briesmīga diagnoze. Dzīvības un nāves jautājums!

Ir viens līdzeklis, bet tas netiek oficiāli piemērots. Ārsti to saņem humānās palīdzības programmas ietvaros un dalās savā starpā. Un kurš ārsts ir brīvāks no darba, tas to pārdod. Šis līdzeklis ir efektīvs, 100% izveseļošanās garantija, taču neviens par to nezina.

Manam kolēģim tas zāles joprojām ir. Cena – 500 eiro. Un mēs ieradīsimies pie jums un pārbaudīsim vēlreiz, un, ja diagnoze tiks apstiprināta, mēs jums pārdosim šo preperātu. Vai jūs esat ar mieru?

Kur lai nu liekas nabaga sieviete? Protams, viņa piekrīt! Rezultātā, kā vēlāk uzzināja viņas meita, pudelītē bija parasta glikoze (paldies, vismaz ka ne kāda veida inde).

Kas bija jādara šādā situācijā?

Pirmkārt, svešu cilvēku ielaišana dzīvoklī jau ir milzīga kļūda. Jo jūs neizsaucāt ārstu. Ja kāds zvana un stādās priekšā kā ārsts – tad vajag pierakstīties un tikties tikai un vienīgi slimnīcā. Nekad nepērciet zāles no rokas. Tas ir bīstami dzīvībai!

. Satika “radinieci”

Lilija (71 gads) nesteidzīgi staigāja pa veikaliem. Par laimi, nav kur steigties. Viņa gribēju sev nopirkt elegantu blūzi svētkiem. Pēkšņi, tieši veikala vidū, kāds viņu atvilka. Viņa pagriezās – nepazīstama sieviete, stiprijaunāka par viņu.

Viņa pasmaidīja un gandrīz kliedza pa visu veikalu: “Tante, kā es priecājos, ka tevi satiku! Vai atceraties manu mammu? Un kā ar mani? Mēs atbraucām pie jums uz Jauno gadu, es vēl biju zīdainis! ” Lilija, vilcinājās likties aizmāršīga vai slikti audzināta, un piekrītoši pamāja ar galvu. Jaunizceptā “radiniece”, ievelk viņu dārgajā kafejnīcā, ēd, tērzē par dzīvi kā tādu un tā starp citu saka: “Mēs maksāsim uz pusēm. Lūdzu, neatsakieties! Mana mamma ir mirusi, un es tik ļoti vēlos atcerēties tās gaišās dienas. ” Nu, kā jūs varat pretoties?

Viņas sēž, stundu, varbūt vairāk, saldi pļāpājot, “radiniece” pasūta labu labo maltīti. Lilija paņem desertu un tasi tējas. Viesmīle atnes rēķinu un aiziet. Jaunā sieviete saka – dodiet man jūsu daļu par pusdienām, es “nopūderēšu degunu” un pa ceļam arī apmaksāšu rēķinu. Visiem jau skaidrs – “radiniece” no tualetes neatgriezās.

Kopā: 25. eiro pusdienām un vēl 13. eiro iedeva “radiniecei” lai pa ceļam samaksā rēķinu. Ja padomā, ne tik lielu summa, bet pensionārei, tā bija visa nauda, ​​ko viņa varēja tērēt, pērkot jauno blūzi.

Kā tad bija jārīkojas?

Labāk ir izrādīties rupjam un neiecietīgam, nekā neizlikties, ka atceries cilvēku, ja viņu nemaz nepazīsti!!!

Atgriežoties pie telefonkrāpniekiem, kas pēdējā laikā ir ļoti aktuāli.

Krāpnieki nekaunas pat policijas priekšā. Šķiet, ka tas jau ir par daudz. Bet es priecājos, ka viņi nāk klajā ar šādu shēmu. No tā varbūt, policija strādās ātrāk, lai patiešām sodītu telefona krāpniekus, jo policijas reputācija cieš. Nu, tagad par pašu krāpnieku shēmu.

Shēma paredz 2 dažādus zvanus no dažādām personām.

Pirmkārt, jums piezvana policists un saka, ka no bankas ir notikusi datu noplūde, jūs esat cietušo sarakstā, un, lai novērstu nelikumīgas darbības ar jūsu kontu, viņš pārsūtīs jūsu telefona numuru bankas darbiniekam, lai jūs aizsargātu. Tad bankas darbinieks jums zvana un saka, ka tālrunī ir jāinstalē īpaša programmatūra, lai attālināti vadītu bankas lietojumprogrammu, un lai jūs aizsargātu. Nu, tad jūs pats saprotat, ka abi šie cilvēki ir krāpnieki, varbūt pat ar mainītu balsi. Pēc spiegprogrammatūras instalēšanas jūs zaudējat naudu, un noziedznieki pazūd, kā rīta rasa vasaras vidū.

Ir arī otra iespēja. Viss ir kā iepriekš, bet pa priekšu zvana bankas darbinieks, un pēc tam, kad jūs kaut kam nepiekrītat, “policists” jūs ņem iebiedēt.

Turklāt numurs var būt reāls, piemēram, tuvumā esošā policijas iecirknim, lai jūs domājat, ka zvans tiešām ir no policijas. Bet tas ir izplatīts skaitļa aizstājējs, tagad to var izdarīt diezgan lēti un viegli.

Vai nu tam ir kaut kāda saistība ar Covid-19 vai vienkārši tas ir ienesīgs “bizness”, bet pēdējā laikā var lasīt ļoti daudz informācijas par apkrāptajiem.

Kā jau raksta sākumā minēju, man jau arī šodien zvanīja, bet es protams neatbildēju. Un, vispār, nedrīkst pat podziņu “aizņemts” nospiest, jo tad zvanītājs zinās ka tāds Nr. eksistē un noteikti zvanīs vēl.

Vēl divi dažādi varianti ( izdoma neapsīkst! )

Krāpnieki izdomā arvien jaunus stāstus, lai izkrāptu naudu. Valsts policijas Rīgas Kurzemes iecirknī ir saņemta informācija par gadījumu, kad telefonkrāpnieki, uzdodoties par sociālā dienesta darbiniekiem, kādai rīdziniecei izkrāpuši vairāk nekā 3000 eiro. Proti, numura noteicējā uzrādījies, ka zvana “sociālais dienests”, cietusī uzrunāta krievu valodā un viņai sacīts, ka zvana saistībā ar bērnu pabalsta piešķiršanu 500 eiro apmērā. Lai piešķirtu pabalstu, sievietei prasīts nosaukt Smart-ID PIN kodu, ko viņa, no lieliem priekiem, arī izdarījusi. Tikai pēc brīža kundze aptvērusi, ka ir aizdomīgi, ka saruna nenotiek valsts valodā. Diemžēl, par vēlu, tobrīd sievietei no kartes jau bija noņemti vairāk nekā 3000 eiro.

Un otrs: nosūta noskatītajam upurim īsziņu (SMS) ka uz bankas kontu ir iaskaitīts “bonus” no valsts kā palīdzība iedzīvotājiem, šajā grūtajā brīdī. Īsziņa satur saiti uz kvalitatīvu departamenta oficiālo vietņu viltojumu. Pēc īsziņas nosūtīšanas krāpnieki zvana upurim, it kā no valsts iestādes, un mēģina pārliecināt viņu sekot saitei un ievadīt personas datus – pasi un bankas karti, lai apstiprinātu likumību un tad saņemtu naudu. Jo tālāk, jo trakāk. Par ņepakļaušanos un šādas prasības neievērošanu noziedznieki sola tiesas darbus un kriminālvajāšanu par valsts likumu neievērošanu.

Šodien jaunumi (16.marts 2021.g)

VP aizvien turpina saņemt iesniegumus no iedzīvotājiem, kuri iekrituši telefonkrāpnieku lamatās. Visbiežāk zvanītāji runā krievu valodā un uzdodas par banku darbiniekiem un cenšas izvilināt internetbankas pieejas datus.

Šeršņova stāstīja, ka marta sākumā VP Kurzemes reģiona pārvaldē saņemta informācija no ventspilnieces par to, ka sarunas laikā ar nepazīstamu personu, no viņas tika iegūti internetbankas dati un no viņas kontu uz citu kontu tika pārskaitīti vairāk nekā 700 eiro.

Tāpat pagājušajā nedēļā kāds ventspilnieks saņēmis zvanu no personas, kura uzdevās par bankas darbinieku un paziņoja par aizdomīgu darījumu ar viņa bankas kontu, pēc kā vīrietis pats iedevis zvanītajam savas internetbankas datus, kā rezultātā no viņa konta tika pārskaitīt nauda aptuveni 2700 eiro.

Savukārt Saldus novadā ir konstatēts, ka vīrietis no sava bankas konta ir pārskaitījis 325 eiro uz Spānijas bankas kontu par dokumentu noformēšanu, lai saņemtu 32 000 eiro dāvinājumu no nepazīstamas, ar vēzi slimas kundzes, kura dzīvo Francijā.

Ļoti interesants paveids

Tātad, uz jūsu bankas kontu kāds pārskaitījis naudu. Piemēram, 50 vai 100 eiro. Pēc kāda laika sieviete jums piezvanīs un skumjā balsī teiks, ka viņa ir nosūtījusi naudu mātei. Jūsu numuri ir līdzīgi un atšķiras tikai ar vienu ciparu. Mammai jāatmaksā aizdevumu, un tagad ir pienācis termiņš. Vai jūs nevarētu viņai ātri atdot naudu kura ir netīšām nepareizi pārskaitīta.

Jums nav ko zaudēt. Nauda nav jūsu. Un viņa tevi steidzina. Jums ir jāatmaksā aizdevums ātrāk, pretējā gadījumā rīt būs par vēlu. Un jūs, zem burvīgas jaukas dāmas balss valdzinājuma, mierīgi pārskaitāt naudu. Viņi pateicas jums un … Un šeit viss tad tikai sākas.

Krāpnieki ir veikuši dārgu pirkumu, kura apstiprināšanai jums ir jāveic avansa maksājums 10% apmērā. Un pārējie 90% jāmaksā pēc preču nosūtīšanas. Atdodot naudu it kā nabadzīgajai mātei, jūs maksājat par pirkumu veikalā – tos 10%. Tas ir, tagad jūs esat parādā naudu kādam veikalam – tos atlikušos 90%. Krāpnieki saņem preci, jo itkā viņi ir iemaksājuši tos 10% no tās cenas, un jūs esat parādā par atlikušajiem 90%. Preču pārdevējam rodas problēma, kā no jums piedzīt parādu, jo par par dārgo preci jūs neko nezināt.

Kā pareizāk rīkoties?

Elementāri. Vienmēr zvaniet bankai un lūdziet bankai pašai darboties un atgriezt šo naudu no jūsu konta. Un pasakiet krāpniekiem, ka viņiem jāgaida bankas lēmums. Es ceru, ka informācija jums noderēs. Esiet piesardzīgs un brīdiniet savus tuviniekus.

Lai gan ir daudz citu veidu, kā nozagt naudu no bankas kartes, tā ir daļa no krāpnieciskām shēmām, kas vienā vai otrā veidā rada daudz problēmu iedzīvotājiem. Sociālo tīklu un tūlītējo kurjeru laikmetā ikviens var uzzināt lietotāja personas datus un telefona nummurus. Ierakti savu telefona nummuru GOOGLE un tu varēsi pabrīnīties kas parādīsies.

Kā pasargāt sevi no zagļiem un telefonuzbrucējiem?

Jūs nevienam nedrīkstat dot savus kredītkartes rekvizītus, paroles vai lietotājvārdu nevienā finanšu iestādes tīmekļa vietnē! Nevienam nav tiesību pieprasīt jūsu personas datus (paroles, karšu numurus, SMS kodus, karšu derīguma termiņus un CVV), tas attiecas arī uz banku organizāciju darbiniekiem.

Nedrīkst iesaistīties sarunās ar krāpniekiem. Un, ja jums ir radušās šaubas, vai kāds bankas darbinieks jums piezvanīja, labāk atteikties no zvana un piezvanīt uz bankas organizācijas tehniskā atbalsta numuru, lai uzzinātu, kas jums patiesībā piezvanīja.

Nesaglabājiet kartes datus tiešsaistes veikalu vietnēs, tos var iegūt, uzlaužot veikala bāzi.

Instalējiet pretvīrusu programmatūru datoros, viedtālruņos un planšetdatoros, lai aizsargātu ierīci no nesankcionētas piekļuves. (ja labi gribēs vai arī vajadzēs vienalga tiks klāt-redakc. piezīme)

Ja ir pienācis ziņojums uz e-pasta adresi un jums ir šaubas, vai tā ir banka vai krāpnieki, rūpīgi pārskatiet sūtītāja adresi. Bieži vien tajos mainās 1 burts vai cipars, kas ir gandrīz neredzams.

Bloķējiet kartes, ja pamanāt aizdomīgas finanšu darbības ar savām finansēm.

Atcerieties, ka, lai iegūtu datus, neviena banka ar jums nesazināsies, izmantojot e-pasta adresi.

Pērkot tiešsaistē internetā, labāk izmantot atsevišķas bankas kartes. Viena kur saņemt algu vai pensiju. Otra lai veiktu pirkumus internetā.

Neglabājiet datus pārlūkprogrammas atmiņā un nesaglabājiet tos ievadīšanas laikā vietnēs. Tas nozīmē ka katru reizi būs jāievada dati no jauna un tas jau ļoti daudziem nepatīk.

Rūpīgi pārbaudiet ievadītos datus, pārraugiet savus saņemtos ziņojumus, filtrējiet e-pastu. Pārmērīga rūpība un precizitāte palīdzēs jums pasargāt sevi no iebrucēju krāpšanas un finansiāliem zaudējumiem.

Jums jāizturas pret savām finansēm pēc iespējas uzmanīgāk un rūpīgāk, jo neviena banka nevar nodrošināt jums 100% drošību. Ieteicams rūpīgi uzraudzīt savu monetāro darbību, pārbaudīt norēķinu nosacījumus, ja tādi ir, pārbaudīt pārskaitījumu datus un nekad neatstāt vai pārsūtīt informāciju par karti vai kontu internetā trešajām personām.

Esiet uzmanīgs un uzmanīgs pret savu drošību. Ja jums ir minimālas šaubas, nekavējoties zvaniet uz bankas tālruņa numuru, kas norādīts oficiālajā bankas mājas lapā.

Papildināts-2021. 29.oktobrī

Krāpnieki no Latvijas iedzīvotājiem deviņos mēnešos izvilinājuši 8,6 miljonus eiro

Finanšu nozares asociācija (FNA) brīdina, ka ievērojami attīstās krāpnieku aktivitātes digitālajā vidē – turpina pieaugt ar finanšu krāpšanu saistīto gadījumu skaits un izkrāptās naudas apjoms.

Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati parāda, ka šogad no 1. janvāra līdz 31. septembrim izkrāpto līdzekļu apmērs banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumu, sasniedz 8,6 miljonus eiro. Savukārt 2,8 miljonu eiro apjomā krāpšanas gadījumus ir izdevies novērst.

Neskatoties uz finanšu nozares un tiesībaizsardzības iestāžu veiktajām darbībām krāpšanas ierobežošanā, pieaugošie zaudējumi liek secināt, ka ir nepieciešami vēl papildu pasākumi jautājumu risināšanai. Nepieciešama un būtiska ir nekavējoša politikas veidotāju un drošības iestāžu iesaiste, īstenojot visaptverošu pieeju krāpnieku un to izmantoto metožu radītā apdraudējuma novēršanā.

Finanšu nozares asociācijas krāpšanas ierobežošanas darba grupa ir sagatavojusi priekšlikumus situācijas turpmākai uzlabošanai:

turpināt informēt sabiedrību, īpaši seniorus, krievu valodā runājošo sabiedrības daļu un jauniešus par krāpnieku aktivitātēm, lai uzlabotu iedzīvotāju prasmes atpazīt tās;
pastāvīgi pilnveidot noziegumu preventīvos un apkarošanas mehānismus;
izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmas ietvaros kredītiestāžu iesniegto informāciju par krāpšanas gadījumiem un starptautiskās sadarbības mehānismus, nodrošināt saistīto gadījumu identificēšanu, izpratni par situācijas kopējo apmēru un efektīvi iznīcināt krāpnieku izveidoto tīklu;
nodrošināt operatīvu informācijas apmaiņu starp kredītiestādēm par personām, kuras bijušas iesaistītas krāpšanā un ar to apkalpošanu saistītajiem riskiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas novēršanas likuma kārtībā;
regulāri apkopot statistikas datus par krāpšanas gadījumiem un aktuālajām tendencēm;
izvērtēt krāpnieku radītos draudus nacionālajai drošībai un izstrādāt risku pārvaldīšanas plānu, paredzot konkrētus pasākumus un atbildīgās institūcijas par konkrēto pasākumu īstenošanu;
izvērtēt telekomunikāciju operatoru lomu telefonkrāpšanas ierobežošanā, sagatavot telekomunikāciju nozares labās prakses vadlīnijas, kā arī izvērtēt iespējas piešķirt plašākas pilnvaras Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai;
atļaut kredītiestādēm noteiktu, īsu laika periodu piemērot zemākus limitus visiem klientu zibmaksājumiem;
sniegt nepieciešamo atbalstu Valsts policijai cīņā ar organizēto noziedzību.

Un atkal / 2024.g augustā/ no kādas 90 gadu vecumu pārsniegušās sievietes Latgalē pa telefonu izkrāpti 32 000 eiro. Sievietei piezvanīja nepazīstamas personas un teica, ka tuviniece ārzemēs ir guvusi miesas bojājumus un ir nepieciešama nauda.
Pie sievietes ieradās nepazīstamas personas, un savāca no cietušās šo summu!
Izliekoties par policijas darbiniekiem, dažu dienu laikā krāpnieki Latgalē izkrāpuši gandrīz 20 000 eiro. Krāpnieki pieprasīja lielas naudas summas, lai it kā cietušo radinieki izvairītos no atbildības.

Krāpnieki ļoti bieži ar numuru viltošanas tehnoloģijām atdarina Latvijas numurus, un ienākošais zvans no Latvijas numura nebūt nenozīmē, ka zvana no Latvijas. Pāris mēnešus mans nummurs arī tur figurēja, jo sveši cilvēki man zvanīja un jautāja ko es esot gribējis? Lai gan es nebiju nevienam zvanījis. Sazinājos ar TELE2 un viņi man pateica, kā vajag rīkoties.
Zvans no krāpnieka, kas uzdodas par policijas darbinieku, ir viena no pēdējā laika izplatītākajām krāpšanas formām. Un tā bez gala, katru gadu, mēnesi un dienu – kāds tiek apkrāpts!
Tur aiziet miljoni, tas nekas ka ir jau 2024. gads un nepārtraukti tiek civēciņi brīdināti!

Atbildot uz jautājumu, kā sevi pasargāt no krāpniekiem?

“Pirmkārt, nedodiet nevienam savus datus. Otrkārt, nedalieties ar bankas informāciju. Treškārt, nemēģinies izjokot krāpniekus, jo viņi ir profesionāļi.”
Atgādinu, ka bloķēt telefonkrāpniekus nav jēgas, jo telefonnumurs, kuru redzat ekrānā, visdrīzāk nav tas, kas jums patiesībā zvana, – tas pats zvanīs ar citu nummuru.
Vienīgais veids, kā uz nenoteiktu laiku “atkauties” no krāpniekiem, – sazināties ar savu operātoru – lūgt viņu palīdzību un veikt visas darbības ko teiks viņi.

Views: 112