Kalendārs 2025. gadam

Laiku, mums, nosaka pati Zemeslode, kas vienmērīgi griežas ap savu asi un tajā pašā laikā ceļo apkārt Saulei.
Gada laikā Zeme apriņķo Sauli, bet diennakts laikā – veic ap griezienu ap savu asi. Tās ir dabas noteiktas laika vienības, bet visas pārējās laika vienības – mēneši, nedēļas, stundas, minūtes, sekundes ir cilvēku noteiktas.
Vispirms cilvēki tālā senatnē ievēroja gadalaiku maiņu – tā diktēja, kad labāk sēt labību, kad – tā jānovāc. Laiks tika skaitīts no vienas ražas līdz nākamajai.

Ievērojot kādu nozīmīgu notikumu, to noteica par laika sākumu – pirmo gadu. Piemēram, romieši laiku sāka skaitīt no savas pilsētas Romas dibināšanas, kas notika 753. gadā p.m.ē. (pirms mūsu ēras), kaut sen jau apdzīvoja konkrēto vietu – tur bija apmetne.

Mūsdienās lietotais kalendārs veidojās pakāpeniski. Par gada sākumu ar laiku sāka uzskatīt gada garāko dienu, nosakot to pēc saules gaitas. Gada iedalījumu vieglāk bija noteikt, vērojot Mēnesi – tā dažādas fāzes. Tās veidoja iedalījumu nedēļās. No viena pilnmēness līdz otram paiet trīsdesmit dienas, tas arī noteica gada dalījumu 12 mēnešos. Bet tas nebija precīzi, – dažas dienas “palika pāri”.

Diennakts dalījumu 24 stundās, stundas dalījumu 60 minūtēs un minūtes dalījumu 60 sekundēs ieviesa Senās Divupes iedzīvotāji pirms vairāk nekā 4 000 gadu. Savus kalendārus radīja arī Senās Ēģiptes iedzīvotāji, ķīnieši, korejieši, Amerikas senie iedzīvotāji.

Senajā Romā babiloniešu kalendāru pilnveidoja Romas imperators Jūlijs Cēzars pirmajā gadsimtā pirms mūsu ēras.
Daļā mēnešu bija noteiktas 30, daļā – 31 diena, bet februārī – 28 dienas. Februārim reizi četros gados pievienoja vienu dienu, lai kalendārs “neskrietu pa priekšu” reālajam laikam.
Katrā ceturtajā gadā ir 366 dienas, un to sauc par “garo gadu”.

To pieņēma visas Eiropas valstis, vēlāk – arī citur pasaulē. Vienots kalendārs atvieglo arī vēsturnieku darbu -pasaules notikumi tiek datēti (noteikts to laiks) pēc vienotas sistēmas.Tomēr līdzās vienotajam kristiešu kalendāram pastāv arī citi kalendāri, atbilstoši citām reliģijām.

Gads un diennakts – divas laika pamatvienības, kuras devusi daba. Pārējās izdomājuši cilvēki, iedalot gadu mēnešos, mēnešus nedēļās, bet diennakts – stundās, minūtēs un sekundēs.

Gregora kalendārs, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Gads sadalās 12 dažāda garuma mēnešos, kam pamatā ir Mēness fāzes. Tālākais mēnešu sadalījums ir 7 dienu nedēļās. Katrs ceturtais gads ir garais gads, atskaitot tos pilno gadsimtu gadus, kuri nedalās ar 400. Oficiāli spēkā ar 1582. gada 15. oktobri. Bet praktiski ieviesās tikai ar XVII gs. un tikai daļēji, jo paralēli tam daudzviet turpināja lietot arī Jūlija kalendāru.

Vispār jau, tas ir sarežģīti sadalīt gada iedalījumu 12 mēnešos. Līdzīgi kā pie diennakts iedalījuma, arī gadā esam pieraduši pie dažāda garuma mēnešiem un ar dienu skaitu mēnesī nesakrītošām nedēļas dienām.
Tomēr šajā gadījumā ir uzreiz zināms, ka ideālu sistēmu izveidot neizdosies – kā gan lai saprotami un matemātiski ērti sagrupē 364,24 dienas?

Diemžēl, atsakoties no 12 un 24 izmantošanas, mēs zaudējam arī vieglās dalīšanas ērtību, kas nāk līdzi.
Šie ir vieni no vislabāk dalāmajiem nelielajiem skaitļiem, tie dalās ar 2 (diena/nakts), 3 (darba dienas ilgums, gulēšanas ilgums), 4, 6 un 12.
Bet tāds sadalījums turpina eksistēt vēl šobaltdien. Kad un vai tur ko mainīs – nav zināms.
Atliek vēl piebilst, ka 1924.gada 5.februārī radio BBC pirmo reizi sāka pārraidīt precīza laika signālus (pīkstienu) – Griničas laika signālus.

Svētku dienas, piemiņas dienas un citi notikumi 2025. gadā

Janvāris
* 1.janvāris – Jaungada diena
* 6.janvāris – Zvaigznes diena
* 7.janvāris – Pareizticīgo Ziemassvētki
* 14.janvāris – Vecais Jaunais gads
* 17.janvāris – Teņa diena
* 20.janvāris – 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres diena
* 26.janvāris – Latvijas Republikas starptautiskās (de jure) atzīšanas diena
* 27.janvāris – Starptautiskā Holokausta upuru piemiņas diena
* 29.janvāris – Karoga diena Skrundā
* 29.janvāris – Ķīniešu Jaunais gads

Februāris
* 2.februāris – Sveču diena
* 6.februāris – Meteņi (senlatviešu)
* 14.februāris – Valentīna diena
* 16.februāris – Lietuvas Republikas neatkarības diena
* 24.februāris – Igaunijas Republikas neatkarības diena

Marts
* 2.marts – Meteņi (kristiešu)
* 5.marts – Pelnu diena
* 8.marts – Starptautiskā sieviešu diena
* 20.marts – Astronomiskais pavasaris (plkst. 11:02)
* 25.marts – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
* 25.marts – Māras diena
* 30.marts – Pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu uz priekšu

Aprīlis
* 1.aprīlis – Joku diena
* 6.aprīlis – Starptautiskā sporta diena attīstībai un mieram
* 7.aprīlis – Pasaules veselības diena
* 12.aprīlis – Starptautiskā Cilvēku lidojuma kosmosā diena
* 13.aprīlis – Pūpolu svētdiena
* 18.aprīlis – Lielā Piektdiena
* 20.aprīlis – Pirmās Lieldienas
* 21.aprīlis – Otrās Lieldienas
* 22.aprīlis – Zemes diena
* 23.aprīlis – Jurģu diena

Maijs
* 1.maijs – Darba svētki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena
* 4.maijs – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena
* 8.maijs – Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena
* 9.maijs – Eiropas diena
* 11.maijs – Mātes diena
* 15.maijs – Starptautiskā ģimenes diena
* 17.maijs – Ugunsdzēsēju un glābēju diena
* 22.maijs – Visu neparasto un kalendāros neierakstīto vārdu diena
* 29.maijs – Debesbraukšanas diena

Jūnijs
* 1.jūnijs – Starptautiskā bērnu aizsardzības diena
* 3.jūnijs – Starptautiskā velosipēdu diena
* 8.jūnijs – Vasarsvētki
* 14.jūnijs – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
* 15.jūnijs – Medicīnas darbinieku diena
* 17.jūnijs – Latvijas Republikas okupācijas diena
* 21.jūnijs – Vasaras saulgrieži (plkst. 05:42)
* 22.jūnijs – Varoņu piemiņas diena (Cēsu kaujas atceres diena)
* 23.jūnijs – Līgo diena
* 24.jūnijs – Jāņu diena
* 27.jūnijs – Septiņu gulētāju diena
* 29.jūnijs – Pētera diena

Jūlijs
* 2.jūlijs – Māras diena
* 4.jūlijs – Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena
* 12.jūlijs – Jūras svētku diena
* 25.jūlijs – Jēkaba diena
* 26.jūlijs – Annas diena
* 30.jūlijs – Starptautiskā draudzības diena

Augusts
* 1.augusts – Starptautiskā alus diena
* 11.augusts – Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena
* 12.augusts – Starptautiskā jaunatnes diena
* 15.augusts – Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki
* 21.augusts – Konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas diena
* 23.augusts – Staļiņisma un nacisma upuru atceres diena
* 23.augusts – Baltijas ceļš

Septembris
* 1.septembris – Zinību diena
* 14.septembris – Tēvu diena
* 22.septembris – Baltijas vienības diena
* 22.septembris – Astronomiskais rudens (plkst. 18:03)
* 29.septembris – Miķeļi

Oktobris
* 1.oktobris – Starptautiskā senioru diena
* 5.oktobris – Skolotāju diena
* 15.oktobris – Valsts valodas diena
* 20.oktobris – Starptautiskā Šefpavāru diena
* 26.oktobris – Pulksteņu rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ
* 31.oktobris – Helovīns

Novembris
* 7.novembris – Robežsargu diena
* 10.novembris – Starptautiskā grāmatvežu diena
* 10.novembris – Mārtiņdiena
* 11.novembris – Lāčplēša diena
* 16.novembris – Ceļu satiksmē bojāgājušo piemiņas diena
* 17.novembris – Starptautiskā studentu diena
* 18.novembris – Latvijas Republikas Proklamēšanas diena
* 19.novembris – Starptautiskā vīriešu diena
* 25.novembris – Katrīnas diena
* 30.novembris – Pirmā Advente
* 30.novembris – Andreja diena

Decembris
* 5.decembris – Policijas darbinieku diena
* 7.decembris – Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena
* 7.decembris – Otrā Advente
* 14.decembris – Trešā Advente
* 21.decembris – Ceturtā Advente
* 21.decembris – Ziemas saulgrieži (plkst. 17:03)
* 24.decembris – Ziemassvētku vakars
* 25.decembris – Pirmie Ziemassvētki
* 26.decembris – Otrie Ziemassvētki
* 31.decembris – Vecgada diena

Ceturtdiena 21. novembris

Darbu ar sevi un savām emocijām, var salīdzināt ar savas istabas vai dzīvokļa kārtošanu – kamēr tu tajā dzīvo, tur vienmēr būs, ko kārtot, citam vairāk citam mazāk.
Bet ideālas kārtības tur nekad nav un nebūs, jo tu taču – dzīvo!
Un, pats svarīgākais jau ir tas, ka istaba ir tādā kārtībā, ka TU vari tajā labi justies un labi dzīvot. ar visu, no tā, izrietošām sekām..
Es domāju, ka pietiek, ka cilvēks sakārto sevi tik tālu, ka var normāli funkcionēt, labi justies, atpazīt savas emocijas un, ievelkot elpu, dzīvot tālāk.
Dzīvot dzīvu dzīvi!

Rodas asociācijas, tas ir veidojums starp kaut kādu pieredzi un šo brīdi, kurā mēs atrodamies.
Vai varbūt kādu gaidāmu brīdi, kas vēl tikai būs, un no tā izrietošām spēcīgām, sliktām atmiņām, emocijām, sajūtām.
Mēs paši piešķiram nozīmību konkrētajam notikumam, jo šis notikums ir bijis pietiekami spilgts, emocionāli, pietiekami spilgts ar iespaidiem, krāsām vai tur satiktiem cilvēkiem.
Ja tas mums ir bijis nozīmīgi, mēs to ņemam sev dzīvē līdzi un ļoti bieži atceramies!
Tas var būt gan labā, gan, diemžēl, sliktā nozīmē.

Cilvēku ikdienu pavada dažnedažādas emocijas – prieks, dusmas, skumjas, gandarījums un citas.
Dzīves laikā visiem nākas tikt galā ar virkni negatīvo emociju, kas ir īpaši nepatīkami, kā saka – vajag nervus!
Un tad, visbiežāk, visas sakrājušās emocijas tiek izliktas, piemēram, agresīvi braucot ar automašīnu vai regulāri naktis aizvadot ballītēs – tas īsti nav labākais veids, kā ar šīm emocijām tikt galā.
Līdz ar to ir svarīgi iemācīties savas emocijas salikt pa plauktiņiem un pašam, censties saprast, kas ar mani notiek?

Neviens nav pasargāts no dzīves krīzēm, taču ikviens ir arī spējīgs no šīs bedres izrāpties pats, mobilizēties un dzīvot tālāk.
Protams, dažiem tas ir vieglāk, bet dažiem prasa lielākas pūles, kā arī speciālistu palīdzību.
Atslēgas vārds ir, kā mēs tiekam ar to galā, cik mēs esam emocionāli noturīgi, un ne tikai emocionāli, bet arī psiholoģiski noturīgi.
Ja tu sāksi meklēt palīdzību baznīcā, tad ar tevi, jau, ir cauri!
Dievs, protams, redz visu, bet kaimiņi – vēl vairāk!

Dienas citāts
Ja uztraucies par savu veselību, aizej pie ārsta. Ja uztraucies par naudu, sastādi budžeta plānu un tērē naudu prātīgi. Ja esi uztraucies par lieko svaru, sāc apmeklēt sporta zāli, mazāk ēd un vairāk kusties. Ja uztraucies par pazudušu kaķēnu, piezvani veterinārārstam, policijai, vietējai dzīvnieku patversmei. Ja esi norūpējies par to, ka noveco, tad tavam uztraukumam nav nekādas jēgas - tas notiks tā vai tā, vai nu tu uztrauksies, vai ne.