Darba dienu kalendārs 2025.gadam
Šis darba dienu kalendārs ir neaizstājams palīgs grāmatvežiem un personāla darbiniekiem. Tajā ir informācija par darba dienu, brīvdienu un svētku dienu skaitu un standarta darba laiku 2025. gadā. Lietošanas ērtībai darba dienu kalendārā ir gan vispārīga informācija par darba dienu un brīvdienu skaitu, gan informācija par katru mēnesi. Šī informācija palīdzēs grāmatvedim precīzi un ātri aprēķināt algas, apmaksāt slimības atvaļinājumu, aprēķināt atvaļinājumus un sastādīt darba grafiku. Darbinieks varēs izvēlēties sev visizdevīgāko atvaļinājuma periodu. Kalendārā ir norādītas arī 2025. gada svētku dienas konkrētā datumā.
Atverot kalendāru, jebkurā ierīcē, jūs redzēsiet, visu pamatinformāciju, kas jums nepieciešama ikdienā un darbā! Kalendāru ieteicams izmantot izvēloties atvaļinājuma laiku. Kā arī, lai labāk saplānotu, ciemošanos pie radiem un draugiem šeit Latvijā un tālu prom aiz Latvijas robežām.
Darbiniekiem, kuri strādā 5 darba dienu nedēļu / no pirmdienas līdz piektdienai / un 40 stundas nedēļā, ir aprēķinātas darba dienas un darba stundas, katram mēnesim.
Oficiālās svētku dienas 2025. gadā :
1. janvāris 2025 – Jaungada diena
18. aprīlis 2025 – Lielā piektdiena
20. aprīlis 2025 – Pirmās Lieldienas
21. aprīlis 2025 – Otrās Lieldienas
1. maijs 2025 – Darba svētki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena
4. maijs 2025 – Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena
5. maijs 2025 – Tā kā 4. maijs iekrīt svētdienā, tad pirmdiena 5. maijs arī ir brīvdiena.
11. maijs 2025 – Mātes diena
8. jūnijs 2025 – Vasarsvētki
23.jūnijs 2025 – Līgo diena
24.jūnijs 2025 – Jāņu diena
18.novembris 2025 – Latvijas Republikas proklamēšanas diena
24.decembris 2025- Ziemassvētku vakars
25.decembris 2025 – Pirmie Ziemassvētki
26.decembris 2025 – Otrie Ziemassvētki
31.decembris 2025 – Vecgada diena
Vai saīsinātā darbdiena pirms svētkiem pienākas tikai valsts iestādēs strādājošajiem?
Valsts darba inspekcija informē, ka atbilstīgi Darba likuma 2. pantam Darba likums un citi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības, ir saistoši visiem darba devējiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa un darbiniekiem, ja darba devēju un darbinieku savstarpējās tiesiskās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata.
Līdz ar to Darba likuma normas attiecināmas arī uz privātajā sektorā strādājošajiem!
Darba likums paredz, ka pirms svētku dienām darbdienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks.
Saīsinātās darba stundas pirms svētku dienām darba devējam ir jākompensē, tātad jāapmaksā, jo darbinieks šajā gadījumā neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ saskaņā ar Darba likuma 74. panta pirmās un trešās daļas prasībām.
Te gan jāievēro, ka norma par darbdienas ilguma saīsināšanu pirmssvētku dienās par vienu stundu attiecas tikai uz normālā darba laika darbiniekiem.
Pirms svētku dienas, kad ir ieteicams strādāt 7 darba stundas:
17. aprīlis 2025.g
30. aprīlis 2025.g
23. decembris 2025.g
30. decembris 2025.g
Darba dienu pārcelšana tiek īstenota jau daudzus gadus un kļuvusi par tradīciju, kuru sabiedrība kopumā atbalsta un vērtē pozitīvi.
Pārceļot darba dienu, tiek nodrošināta nedēļas darba laika nepārtrauktība tajā nedēļā, no kuras tā tiek pārcelta, savukārt iedzīvotājiem ir nodrošināts lielāks atpūtas dienu skaits pēc kārtas, kuras tie varēs izmantot (kārtīgi nodzerties) pēc sava ieskata.
Turklāt kopējais darba dienu skaits kalendārajā gadā nemainīsies.
Darba likumā ir noteikts, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros.
Pārceltās darba dienas 2025. gadā:
2. maija darba dienu, piektdienu, kas iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. maiju, un sestdienu – 3. maiju, pārcels uz sestdienu – 10. maiju.
17. novembra darba dienu, pirmdienu, kas iekrīt starp svētdienu – 16. novembri un svētku dienu otrdienu – 18. novembri, pārcels uz sestdienu – 8. novembri
Tā kā 4. maijs iekrīt svētdienā, tad pirmdiena 5. maijs arī ir brīvdiena.
p.s. Saskaņā ar likumu, ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā darba dienā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, tā tiek atstrādāta citā laikā.
Darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu.
Laika mērīšanai izmanto ne tikai pulksteni, bet arī kalendāru.
Vienā nedēļā ir 7 dienas. Nedēļa dienas sakārtotas šādi: pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena, piektdiena, sestdiena un svētdiena. Svētdiena ir nedēļas pēdējā diena un pēc tās atkal seko pirmdiena. Katrā mēnesī ir 4 vai 5 nedēļas.
Kalendārā norādīti datumi un tiem atbilstošās dienas.
Datumi, kuri ir iekrāsoti sarkanā krāsā ir brīvdienas un svētku dienas.
Parasti kalendārā tiek atspoguļots 1 gads, kurš sākas 1. janvārī, bet beidzas 31. decembrī.
Kalendārā mēneši sakārtoti pēc kārtas. Dienu skaits mēnešos ir atšķirīgs.
Vienā gadā ir 365 dienas, taču vienu reizi četros gados tam ir 366 dienas. To sauc par garo gadu. Garajā gadā februārī ir 29 dienas.
Lai atcerētos, kuros mēnešos ir 30 dienas, vari iemācīties šādu skaitāmrindiņu AP (aprīlis) JUN (jūnijs) SE (septembris) NO (novembris).
Views: 141