Kalendārs darbam un ikdienai 2025

Kalendāri nav paredzēti tikai dienu uzskaitei vai atskaitei.
Tas var tev sniegt brīnišķīgu akcentu, katrai dienai lai ar nelielu iedvesmas izaicinājumu katru dienu ienestu vairāk prieka tavā darbā un ikdienā.
Ikdienā visi esam steidzīgi un mums vienmēr trūkst laika, un tieši tāpēc – es domāju par Tevi, Tu esi man svarīgs, un es, neziedojot savu brīvo laiku, vēlos iepriecināt tevi ar šo kalendāru, es dāvinu Tev savu “laiku”…
Mēs esam ļoti dažādi un tāpat arī mūsu vēlmes, un lai tās padarītu īstenojamas pēc iespējas ātrāk un vienkāršāk, ieskaties manā kalendārā.

Es, vēlos un cenšos Tev sniegt pēc iespējas vairāk iespējas, lai tu vari izpaust savu radošumu, individualitāti un īstenot savas idejas, un ikdienas darbus.
Parasti sakām, ka mums katram jauns gads sākas ar dzimšanas dienu, bet pareizi ir – ar 1. janvāri!
Izmantojot gadījumu :
Pensionāru sīkstumu, bezpajumtnieku izturību, bezdarbnieku pacietību un ministru nekaunību – vēlu Tev nākamajā gadā!

Lai uzņēmums varētu sekmīgi strādāt, attīstīties un sasniegt izvirzītos mērķus, vajadzīga teicama darba organizācija un pareiza darbinieku darba laika plānošana.
Viens no instrumentiem, kas palīdz efektīvāk izmantot darbaspēku, ir darba laika kalendārs.
Šis kalendārs ir neaizstājams palīgs grāmatvežiem un personāla darbiniekiem.
Tajā ir informācija par darba dienu, brīvdienu un svētku dienu skaitu un standarta darba laiku 2024. gadā.

2025. gada darba un brīvdienu kalendārs, darbam un ikdienai, piedāvā būtisku informāciju gan darbiniekiem, gan darba devējiem, palīdzot plānot darbu un atpūtu visa gada garumā.
Kalendārs sniedz detalizētu pārskatu par darba un nedarba dienām, 2025. gadā.
Darba dienu kalendārs ietver darba dienu un stundu skaitu katrā mēnesī atsevišķi, iekļaujot brīvdienas, svētku dienas un izmaiņas darba grafikā. Šī informācija palīdzēs grāmatvedim precīzi un ātri aprēķināt algas, apmaksāt slimības atvaļinājumu, aprēķināt atvaļinājumus un sastādīt darba grafiku.
Savukārt, darbinieks varēs izvēlēties sev visizdevīgāko atvaļinājuma periodu – konkrētajā datumā.

Darba dienu kalendārs 2025.gadam izstrādāts atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem – pamatā Darba likumam (DL).
Tas palīdzēs dažādu profesiju pārstāvjiem (vadītājiem, meistariem, brigadieriem, grāmatvežiem, normētājiem, personāla vadības speciālistiem u. c.) plānot, uzskaitīt un kontrolēt darbinieku darba laiku šādos procesos:

Normālais darba laiks
Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas.
Dienas darba laiks Darba likuma izpratnē ir darba laiks diennakts periodā

Normālais saīsinātais darba laiks
Darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku, normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā, ja viņi šajā darbā ir nodarbināti ne mazāk kā 50 procentus no normālā dienas vai nedēļas darba laika.

Darba laiks personām, kas jaunākas par 18 gadiem
– Bērns Darba likuma izpratnē ir persona, kura ir jaunāka par 15 gadiem vai kura līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību.
bērnus, kuri sasnieguši 13 gadu vecumu, nedrīkst nodarbināt :
ilgāk par divām stundām dienā un vairāk par 10 stundām nedēļā, ja darbs tiek veikts mācību gada laikā;
ilgāk par četrām stundām dienā un vairāk par 20 stundām nedēļā, ja darbs tiek veikts laikā, kad izglītības iestādē ir brīvlaiks, bet, ja bērns jau sasniedzis 15 gadu vecumu, — ne ilgāk par septiņām stundām dienā un ne vairāk par 35 stundām nedēļā.
– Pusaudzis Darba likuma izpratnē ir persona vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kura nav uzskatāma par bērnu
pusaudžus, ja tās papildus darbam turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību vai profesionālo izglītību, mācībās un darbā pavadītais laiks saskaitāms kopā un nedrīkst pārsniegt septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā.
p.s. Aizliegts nodarbināt nakts laikā personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Ar nakts laiku saprotams laikposms no pulksten 22 līdz 6 rītā.

Nepilns darba laiks
Nepilns darba laiks ir jebkurš darba laiks, kas ir īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku.

Ceturtdiena 21. novembris

Darbu ar sevi un savām emocijām, var salīdzināt ar savas istabas vai dzīvokļa kārtošanu – kamēr tu tajā dzīvo, tur vienmēr būs, ko kārtot, citam vairāk citam mazāk.
Bet ideālas kārtības tur nekad nav un nebūs, jo tu taču – dzīvo!
Un, pats svarīgākais jau ir tas, ka istaba ir tādā kārtībā, ka TU vari tajā labi justies un labi dzīvot. ar visu, no tā, izrietošām sekām..
Es domāju, ka pietiek, ka cilvēks sakārto sevi tik tālu, ka var normāli funkcionēt, labi justies, atpazīt savas emocijas un, ievelkot elpu, dzīvot tālāk.
Dzīvot dzīvu dzīvi!

Rodas asociācijas, tas ir veidojums starp kaut kādu pieredzi un šo brīdi, kurā mēs atrodamies.
Vai varbūt kādu gaidāmu brīdi, kas vēl tikai būs, un no tā izrietošām spēcīgām, sliktām atmiņām, emocijām, sajūtām.
Mēs paši piešķiram nozīmību konkrētajam notikumam, jo šis notikums ir bijis pietiekami spilgts, emocionāli, pietiekami spilgts ar iespaidiem, krāsām vai tur satiktiem cilvēkiem.
Ja tas mums ir bijis nozīmīgi, mēs to ņemam sev dzīvē līdzi un ļoti bieži atceramies!
Tas var būt gan labā, gan, diemžēl, sliktā nozīmē.

Cilvēku ikdienu pavada dažnedažādas emocijas – prieks, dusmas, skumjas, gandarījums un citas.
Dzīves laikā visiem nākas tikt galā ar virkni negatīvo emociju, kas ir īpaši nepatīkami, kā saka – vajag nervus!
Un tad, visbiežāk, visas sakrājušās emocijas tiek izliktas, piemēram, agresīvi braucot ar automašīnu vai regulāri naktis aizvadot ballītēs – tas īsti nav labākais veids, kā ar šīm emocijām tikt galā.
Līdz ar to ir svarīgi iemācīties savas emocijas salikt pa plauktiņiem un pašam, censties saprast, kas ar mani notiek?

Neviens nav pasargāts no dzīves krīzēm, taču ikviens ir arī spējīgs no šīs bedres izrāpties pats, mobilizēties un dzīvot tālāk.
Protams, dažiem tas ir vieglāk, bet dažiem prasa lielākas pūles, kā arī speciālistu palīdzību.
Atslēgas vārds ir, kā mēs tiekam ar to galā, cik mēs esam emocionāli noturīgi, un ne tikai emocionāli, bet arī psiholoģiski noturīgi.
Ja tu sāksi meklēt palīdzību baznīcā, tad ar tevi, jau, ir cauri!
Dievs, protams, redz visu, bet kaimiņi – vēl vairāk!

Dienas citāts
Ja uztraucies par savu veselību, aizej pie ārsta. Ja uztraucies par naudu, sastādi budžeta plānu un tērē naudu prātīgi. Ja esi uztraucies par lieko svaru, sāc apmeklēt sporta zāli, mazāk ēd un vairāk kusties. Ja uztraucies par pazudušu kaķēnu, piezvani veterinārārstam, policijai, vietējai dzīvnieku patversmei. Ja esi norūpējies par to, ka noveco, tad tavam uztraukumam nav nekādas jēgas - tas notiks tā vai tā, vai nu tu uztrauksies, vai ne.