Svētku dienas 2024. gadā

Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” Latvijas Republikas Augstākā Padome nolēma noteikt atsevišķas dienas kā svētku dienas, kuras kalendārā tiek atzīmētas kā sarkanie datumi.

2024.gadā tiek pārceltas divas darba dienas!

2024.gadā 23. decembra darba diena, kas iekrīt pirmdienā, ir pārcelta uz sestdienu – 14. decembri.
2024.gadā 30. decembra darba diena, kas iekrīt pirmdienā, ir pārcelta uz sestdienu – 28. decembri.
Tā kā 4. maijs iekrīt sestdienā, tad pirmdiena 6. maijs arī ir brīvdiena.

Svētku dienu kalendārs 2024. gadā:

Svētku dienas janvārī

1. janvāris – Jaungada diena

Svētku dienas martā un aprīlī

29. marts – Lielā piektdiena
31. marts – Pirmās Lieldienas
1. aprīlis – Otrās Lieldienas

Svētku dienas maijā

1. maijs – Darba svētki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena
4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena
12. maijs – Mātes diena (maija otrā svētdiena)
19. maijs – Vasarsvētki

Svētku dienas jūnijā

23. jūnijs – Līgo diena
24. jūnijs – Jāņu diena (vasaras saulgrieži)

Svētku dienas novembrī

18. novembris – Latvijas Republikas Proklamēšanas diena

Svētku dienas decembrī

24. decembris – Ziemassvētku vakars
25. decembris – Pirmie Ziemassvētki
26. decembris – Otrie Ziemassvētki
31. decembris – Vecgada diena

Neatkarīgi no tā, vai jūs dzīvojat Latvijā vai tikai viesojaties, ir svarīgi ievērot Latvijas svētku datumus. Tas ir tāpēc, ka daudzi uzņēmumi un valsts iestādes parasti šajās dienās ir slēgti vai tajās ir samazināta pakalpojumu sniegšana.

Atceres un atzīmējamās dienas – 2024. gadā:

Janvāris

20.janvāris — 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena;
26.janvāris — Latvijas Republikas starptautiskās (de jure) atzīšanas diena;

Marts

8.marts — Starptautiskā sieviešu diena;
25.marts — Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena;

Maijs

8.maijs — Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena;
9.maijs — Eiropas diena;
15.maijs — Starptautiskā ģimenes diena;
17.maijs — Ugunsdzēsēju un glābēju diena;

Jūnijs

1.jūnijs — Starptautiskā bērnu aizsardzības diena;
14.jūnijs — Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena;
17. jūnijs — Latvijas Republikas okupācijas diena;
jūnija trešā svētdiena — Medicīnas darbinieku diena – 16. jūnijs;
22. jūnijs — Varoņu piemiņas diena (Cēsu kaujas atceres diena);

Jūlijs

4.jūlijs — Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena;
jūlija otrā sestdiena — Jūras svētku diena – 13. jūlijs

Augusts

11.augusts — Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena;
21.augusts — Konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas diena;
23.augusts — staļinisma un nacisma upuru atceres diena.

Septembris

1.septembrs — Zinību diena;
septembra otrā svētdiena — Tēva diena – 8. septembris;
22.septembris — Baltu vienības diena;

Oktobris

1.oktobris — Starptautiskā senioru diena;
oktobra pirmā svētdiena — Skolotāju diena – 6. oktobris;

Novembris

7.novembris — Robežsargu diena;
11.novembris — Lāčplēša diena;

Decembris

5.decembris — Policijas darbinieku diena;
Decembra pirmā svētdiena — pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena – tas ir 1. decembris

Ceturtdiena 21. novembris

Darbu ar sevi un savām emocijām, var salīdzināt ar savas istabas vai dzīvokļa kārtošanu – kamēr tu tajā dzīvo, tur vienmēr būs, ko kārtot, citam vairāk citam mazāk.
Bet ideālas kārtības tur nekad nav un nebūs, jo tu taču – dzīvo!
Un, pats svarīgākais jau ir tas, ka istaba ir tādā kārtībā, ka TU vari tajā labi justies un labi dzīvot. ar visu, no tā, izrietošām sekām..
Es domāju, ka pietiek, ka cilvēks sakārto sevi tik tālu, ka var normāli funkcionēt, labi justies, atpazīt savas emocijas un, ievelkot elpu, dzīvot tālāk.
Dzīvot dzīvu dzīvi!

Rodas asociācijas, tas ir veidojums starp kaut kādu pieredzi un šo brīdi, kurā mēs atrodamies.
Vai varbūt kādu gaidāmu brīdi, kas vēl tikai būs, un no tā izrietošām spēcīgām, sliktām atmiņām, emocijām, sajūtām.
Mēs paši piešķiram nozīmību konkrētajam notikumam, jo šis notikums ir bijis pietiekami spilgts, emocionāli, pietiekami spilgts ar iespaidiem, krāsām vai tur satiktiem cilvēkiem.
Ja tas mums ir bijis nozīmīgi, mēs to ņemam sev dzīvē līdzi un ļoti bieži atceramies!
Tas var būt gan labā, gan, diemžēl, sliktā nozīmē.

Cilvēku ikdienu pavada dažnedažādas emocijas – prieks, dusmas, skumjas, gandarījums un citas.
Dzīves laikā visiem nākas tikt galā ar virkni negatīvo emociju, kas ir īpaši nepatīkami, kā saka – vajag nervus!
Un tad, visbiežāk, visas sakrājušās emocijas tiek izliktas, piemēram, agresīvi braucot ar automašīnu vai regulāri naktis aizvadot ballītēs – tas īsti nav labākais veids, kā ar šīm emocijām tikt galā.
Līdz ar to ir svarīgi iemācīties savas emocijas salikt pa plauktiņiem un pašam, censties saprast, kas ar mani notiek?

Neviens nav pasargāts no dzīves krīzēm, taču ikviens ir arī spējīgs no šīs bedres izrāpties pats, mobilizēties un dzīvot tālāk.
Protams, dažiem tas ir vieglāk, bet dažiem prasa lielākas pūles, kā arī speciālistu palīdzību.
Atslēgas vārds ir, kā mēs tiekam ar to galā, cik mēs esam emocionāli noturīgi, un ne tikai emocionāli, bet arī psiholoģiski noturīgi.
Ja tu sāksi meklēt palīdzību baznīcā, tad ar tevi, jau, ir cauri!
Dievs, protams, redz visu, bet kaimiņi – vēl vairāk!

Dienas citāts
Ja uztraucies par savu veselību, aizej pie ārsta. Ja uztraucies par naudu, sastādi budžeta plānu un tērē naudu prātīgi. Ja esi uztraucies par lieko svaru, sāc apmeklēt sporta zāli, mazāk ēd un vairāk kusties. Ja uztraucies par pazudušu kaķēnu, piezvani veterinārārstam, policijai, vietējai dzīvnieku patversmei. Ja esi norūpējies par to, ka noveco, tad tavam uztraukumam nav nekādas jēgas - tas notiks tā vai tā, vai nu tu uztrauksies, vai ne.