Varbūt jau esat dzirdējuši!
Uzzini – esi starp pirmajiem! Varbūt tur ko, pavisam drīz, mainīs!
Valdība jau 2023. gada beigās noteica 2024./2025. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku un brīvdienu laiku izglītības iestāžu īstenotajās vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās.
Vai, manam, bērnam jāiet skolā no 6 gadiem?
Obligātā izglītība sākas no piecu gadu vecuma, to var sākt apgūt bērnudārzā vai skolu pirmsskolas izglītības grupās, kas bērnam ir vistuvāk dzīvesvietai,
Sabiedrības domas par likuma grozījumu, kas noteiktu, ka bērniem jau no 6 gadu vecuma jāsāk iet skolā, krasi atšķiras.
Izglītības ministrija un psihologi pauž spēcīgus argumentus gan par, gan pret grozījumu.
Vislielāko uzmanību vecāki parasti pievērš intelektuālajām zināšanām un nereti spriež tā: bērns jau pazīst burtus, māk skaitīt, drusku pat rēķināt, tad jau ir gatavs skolai!
Un kā domā Tu?
Lielākā daļa septiņgadnieku no 2.septembra / 2024.g/ smilšu kasti nomainīs pret skolas solu, bet “Jānīti”, kas šo vecumu sasniedza tieši jaunā mācību gada pirmajā dienā, vecāki vēl gadu nolēma atstāt bērnudārzā.
Motivācija? Puika ir ļoti bērnišķīgs, vēl nemāk lasīt un negrib ilgāku laiku veltīt uzmanību konkrētai nodarbei, taču tuvinieku aizņemtības dēļ viņam neizbēgami būtu jāpaliek pagarinātās dienas grupā.
Vai vecāku rīcība ir pareiza? Kā viņiem saprast, kad bērns ir gatavs skolai?
Kādu vecuma cenzu, mācību sākšanai, paredz likumdošana?
Likumdošana LR Izglītības likums nosaka: bērnu mācīšanu skolās jāsāk no 6 – 7 gadu vecuma. Izglītības un zinātnes ministrijas instrukcija precizē: bērns pamatizglītību sāk apgūt tajā kalendārajā gadā (nevis mācību gadā!), kad viņam aprit 7 gadi.
Pēc vecāku (aizbildņu) vēlēšanās netiek liegts mācības sākt arī sešgadīgam skolēnam, ja viņam ir atbilstoša psiholoģiskā gatavība un labs veselības stāvoklis (ko apliecina medicīniskā izziņa).
Kā zināt, vai “Jānītis” ir gatavs skolai? Īsto gatavību skolai var noteikt tikai psihologs.
Bērns ar savu darbību to var neparādīt: ir bērni, kas attīstās pakāpeniski, ir tādi, kas attīstās lēcienveidīgi. Ļoti svarīga ir atmosfēra ģimenē, tas, kā vecāki bērnu sagatavojuši mācībām! Bērns ir jāaudzina, nevis tikai jāspēlējas!
Skolā vairāk problēmu ir kautrīgajiem bērniem, kam ir zināšanas, bet nav drosmes tās parādīt. Tātad bērna zināšanas nav kritērijs mācību sākumam? Nē!!!
Tas, ka bērns vēl nelasa un neraksta, nevar būt par šķērsli. Viens bērns lasa jau 4 gadu vecumā, cits, ja viņam galva strādā, to iemācās 7 gados, bet ātri.
Bērnam jābūt gatavam mācīties, gatavam pieņemt skolas likumus, darboties saskarsmē ar citiem bērniem.
Kādus sarežģījumus varētu radīt pārāk ilga bērna turēšana mājās?
Nevajadzētu nokavēt brīdi, kad bērns ir gatavs skolai. Vēlāk viņam var zust vēlēšanās mācīties.
Otrs: var rasties kompleksi, ka viņš ir vecāks par pārējiem.
Neieteiktu vecākiem ar domu «es pagarināšu viņam bērnību» paturēt bērnu mājās pēc septiņu gadu vecuma, ja tam nav pamatojuma.
Bērns nav viņu īpašums, tam jāiekļaujas sabiedrībā!
Zinu, ka daudzi to aizmirst.
Par skolu jāsāk domāt jau 5 gadu vecumā.
Ja nav iespējams bērnu vest bērnudārza sagatavošanas grupā, vajag izdomāt, kur iziet ārpus mājas: uz pulciņiem, estētikas nodarbībām, interešu grupām…
Bērnu vēlams pieteikt skolā jau, sasniedzot 6 gadu vecumu, kad vajadzētu nākt aprunāties uz potenciālo bāzes skolu, kur ieteicams doties pie mācību pārziņa.
Bērns skolā ir jāmāca tad, kad viņš to grib un ir gatavs to darīt.
Mūsu skolas programmas ir piemērotas mācību sākšanai no 7 gadu vecuma. Ja bērns nav īpaši nobriedis un apdāvināts nevajag steigties un viņu pāragri laist skolā : par to var nākties maksāt ar slimībām, traumām, neirotiskiem simptomiem.
Bet pārsniegt 8 gadu vecumu arī nav vēlams.
Klases biedri bērnam sāks uzdos jautājumus, kāpēc viņš ir jau tik vecs – vai viņam kaut kas nav kārtībā ar galvu?
Ir ļoti svarīgi, vai bērns skolā tiks galā ar stresu, ar attiecībām kolektīvā.
Skolā ir sava kārtība – ļoti strikta un brīžiem, no malas skatoties, pat dīvaina!
Skolas režīms,
laika sadalījums pa mācību stundām paredz, ka bērnam būs jāpiepūlē griba un ilgstoši jānotur uzmanība, darot to, kas ne vienmēr būs saistoši – tā nebūs smilškaste!
Lielākoties tomēr atšķiras, ko bērns spēj sešos gados un septiņos mēnešos, un tas, ko spēj pilnos septiņos gados.
Viss pareizākais būtu jautāt padomu pirmsskolas pedagogam, tas ir, bērnudārza audzinātājai, pie kuras, grupiņā, bērns pašlaik mācās.
Viņa visprecīzāk varēs pateikt, kas bērnam varētu sagādāt grūtības skolā un kas varētu labi padoties.
Pirmklasniekiem jāpaspēj pārorientēties no viena mācību priekšmeta uz citu, noteiktā laikā aiziet paēst, noteiktā – sagatavoties sportam, tāpat jāpagūst aizskriet uz tualeti starpbrīdī. Patiesībā bērni visai maz var ko ietekmēt – ja tagad sākas dziedāšana, tad tā sākas un viņam tajā ir jāpiedalās, vienalga, vai viņš ir noguris vai nav.
Ir godīgi sev jāatbild: vai mans bērns ir gatavs strādāt no astoņiem rītā līdz sešiem vakarā bez diendusas?
Tuvojoties jaunajam mācību gadam,
direktoriem nerimst raizes, vai izdosies aizpildīt visas pedagogu vakances.
Ja iepriekšējos gadus visizteiktāk trūka eksakto priekšmetu skolotāju, šogad tie ir dažādu valodu pedagogi. Tas galvenokārt saistīts ar to, ka jau vasaras sākumā daudzi vecāki lēma, ka to atvases pārtrauks mācīties krievu valodu.
Un tādēļ skolām steigā jāmeklē kāds Eiropas valodu zinošs pedagogs, kuru šobrīd pietiekamā skaitā nav!
Lai nu kā tur nu katrā skolā nebūtu – Valdības noteikumu projekts nosaka, ka 2024./2025. mācību gads sāksies 2. septembrī.
Kalendārs 2024./2025. mācību gadam, kā uzskates līdzeklis, skolotājiem, skolēniem un viņu mīļajiem vecākiem!
Un pirmais, mācību gada, semestris ilgst:
no 2024. gada 2. septembra līdz 2024. gada 20. decembrim
Brīvdienas
Rudens brīvdienas – no 2024. gada 21. oktobra līdz 2024. gada 27. oktobrim;
Ziemas brīvdienas – no 2024. gada 23. decembra līdz 2025. gada 5. janvārim
Otrais semestris ilgst:
1.-8. klases un 10.-11. klases izglītojamiem – no 2025. gada 6. janvāra līdz 2025. gada 30. maijam;
9. klases izglītojamiem – no 2025. gada 6. janvāra līdz 2025. gada 13. jūnijam;
12. klases izglītojamiem – no 2025. gada 6. janvāra līdz 2025. gada 20. jūnijam.
Brīvdienas
Ziemas brīvdienas – no 2024. gada 23. decembra līdz 2025. gada 5. janvārim;
Pavasara brīvdienas – no 2025. gada 10. marta līdz 2025. gada 16. martam
Vasaras brīvlaiks 1.-8. klases un 10.-11. klases izglītojamiem – no 2025. gada 31. maija līdz 2025. gada 31. augustam.
9. klasei – no 2025. gada 14. jūnija līdz 2025. gada 31. augustam.
Pavasarī nenokavē!
Daudzās Latvijas pilsētās bērnu reģistrācija pirmajai klasei sākās no 1. marta. Tā kā reģistrēšanas kārtībai var būt nozīme gadījumā, ja pieteikto bērnu skaits ir lielāks par vietu skaitu skolā, svarīgi ar pieteikšanu nekavēties!
Turklāt tieši tāpat kā citus gadus bērnu ir iespējams reģistrēt arī vairākās izglītības iestādēs.
Valstī būtu jānosaka, cikos jāsākas pirmajai mācību stundai!
Sabiedrībā ir pacēlusies /17.augusts 2024.g/ tāda problēma, ka, vienā un tai pašā skolā, mācību stundas sākas dažādos laikos. Šobrīd šie laiki ir: ka pirmā stunda var sākties no pusastoņiem līdz deviņiem no rīta. Tātad – bardaks! Speciālisti saka – papildu miegs varētu būtu kā brīnumzāles, kas palīdzētu risināt daudzas pusaudžu problēmas. Tādēļ tiesībsarga pārstāvji jau tuvākajā laikā dosies pie likumdevēja ar ierosinājumu: valsts līmenī noteikt, cikos būtu jāsākas agrākai stundai.
Pētījumi liecina, ka pārceļot skolas sākumu uz vēlāku laiku, uzlabojas sekmes, mazinās kavējumi, psihiskās veselības problēmas, tai skaitā depresija. Miegs – brīnumzāles, kas palīdzētu risināt daudzas problēmas. Bet skola piemērota vairāk pieaugušo pasaulei, jo viņu smadzenes strādā citādāk.
Skolas stundu sākums – pusastoņos vai astoņos no rīta – ir pret pusaudža fizioloģiju. Miega bads atstāj nozīmīgu iespaidu gan uz viņa fizisko, gan psihisko veselību.
Par pusaudžu trauslo un nepietiekamo miegu bijušas neskaitāmas diskusijas un politiķiem vienmēr bijuši argumenti, kāpēc, viņuprāt, ir normāli, bērns savu dienu skolā sāk astoņos vai agrāk no rīta. Tādēļ, lai šo jautājumu risinātu un būtu kāds pavērsiens, nepieciešama arī vecāku iniciatīva.
Vēstures stundas, septembrī, atgriezīsies skolās!
Vēsture un sociālās zināšanas vidusskolās no 1. septembra tiks mācītas kā atsevišķi priekšmeti. Iepriekš šie priekšmeti tika apvienoti vienā kursā, kas radīja neapmierinātību skolotāju vidū. Tagad “Vēsture” un “Sociālās zināšanas” kļūs neatkarīgas. Tajā kursā bija iekļauti 7 priekšmeti – ētika, reliģija, politika, filozofija, tiesības, ekonomika un vēsture. Katrai zinātnes nozarei ir sava metodoloģija. Sociālajām zinātnēm ir savas, un vēsture ir humanitārā zinātne.
Atdalot vēsturi no sociālajām zinātnēm, ir izveidota programma, kas ļauj vēsturei spēlēt savu lomu un sociālajām zinātnēm savu.
Kurss “Sociālās zināšanas I”, kas būs optimālais līmenis, paredzēts 140 mācību stundām.
Pirmkārt, tie būs veltīti politiskajiem procesiem, dažādu juridisko jautājumu izpratnei, ekonomiskajiem procesiem.
Tas arī dod priekšstatu caur dažādiem filozofiskiem jautājumiem, ētiskiem jautājumiem – kā dažādi procesi ietekmē cilvēka dzīvi.
Vēsture I kurss sastāvēs no 105 stundām un Sociālo zinātņu I kurss sastāvēs no 140 stundām. Šis mācību gads 2024./2025. būs jaunās sistēmas izmēģinājuma gads.
Tie skolēni, kuri apvienoto priekšmetu uzsāka apgūt pirms izmaiņām, to varēs apgūt līdz 2025. gada 20. jūnijam!
Papildināts 2024. g 11. septembrī
Skolotāji lūdzas sava darba atalgojuma novērtēšanu. Un ja novērtējuma nav, bet līdzekļus paņem sev valdība, deputāti un tiem pietuvinātie, sākas nemieri, streiki un protesti.
Kad arī tie nenes rezultātus, skolotāji , banāli ”uzliek mīksto” uz mācību procesu, un vienkārši ” dara priekštatu, ka strādā”!
Latviešu paaudze audzināta nekonkurētspējīga un atpalikusi savā attīstībā. UN KAM NO TĀ LABĀK???
Un militārista pasniedzēja atalgojumam jābūt līdzvērtīgam skolotāja kategoriju atalgojumam: ar vidusskolas izglītību, nepabeigto augstāko un augstāko izglītību ieguvušajiem .
Viņi NEDIEN!!! neatrodas aktīvajā dienestā vai AM militārās apmācības iestādē.
Viņi arī pieder pie IZM.
No vienas puses redzi kā tavas valsts aizsardzības/militārā vadība tupi, bezpalīdzīgi un gļēvi noskatās. (Krievijas drons) kā tas lēnām ielido 100 km dziļi Latvijā un laimīgas sagadīšanās dēļ uzsprāgst tā, ka neviens neiet bojā.
Pēc tam šī pati militārā vadība domā kā varētu pareizāk mūs apmānīt un noslēpt savu nekompetenci!
Un tā pati militārā vadība grasās dresēt bērnus pakļauties šādu gļēvu un savu pakaļu glābjošu militāro vadītāju komandām? Un vēl to darīt uz skolotāju rēķina?
Cik ilgi nekompetenti, gļēvi, ne pārāk gudri un pārāk alkatīgi cilvēki pārvaldīs mūsu valsti?
Nesaku, ka nevajag mācīties. Vajag. Vienkārši tā izskatās pēc pašnāvības to darīt šādu vadītāju vadībā!
Views: 35