par mani

Labdien!

Es , esmu tas, kas domā un runā, šinī nekam nevajadzīgajā mājas lapā, bet … izrunājot man paliek vieglāk. Ļoti ceru, Jums arī!
Nevajag turēt iekšā …it sevišķi – aizgājušo!
Un, tā nu, mani sauc Indulis. Piezemējies esmu netālu no Skrundas ja kāds zina tādu un nesteidzīgi, virzos visiem zināmā virzienā … ko sauc par … tādu garu kasti, ko iemet zemē.

Kad es gāju skolā ( Saldū un pēc tam Kandavas tehnikums)

mums neko tādu nemācīja jo tāda lieta, kā dators, vispār nebija. Par mobilajiem un internetu nemaz nerunājot.

Nekāds zemessargs vai tautfrontietis nebiju bet janvāra barikādēs piedalījos, sargāju Kuldīgas televīzijas torni un kas nav mazsvarīgi – nosargāju. Par visu man protams ir savs viedoklis izņemot to, par ko man tāda nav. Man ir slikta atmiņa, es daudz ko ātri aizmirstu (varbūt ka tā arī vajag).Tas varētu būt saistīts ar manu vērtību sistēmu un nespēju pareizi nodalīt nozīmīgo no nenozīmīgā. Un, protams, arī vecums. Nu īsumā tā.

Gadiem ejot, es nolēmu patstāvīgi apgūt datorprasmes /šausmīgi nodrāsta frāze, bet nu tomēr/

…lai sekotu līdzi laikam. Remontēju arī mobilos bet noteikti tikai savus, jo neatliek visam laika. Protams ka neiztiku bez kaimiņu un draugu palīdzības. Un viens no tādiem ir Elans Meisters.

Tad pēc pāris gadiem sapratu ka vajag pašam mācīties instalēt Windows ar visām vajadzīgām progām, lai būtu mazāk atkarīgs no citu palīdzības. Linux un Mac OS man personīgi nepatīk pēc izskata. Un izskatam ir liela nozīme – tāpēc tie atkrīt.

Bet kā jau parasti, ar to tas viss tā vienkārši nebeidzās. Nelikos mierā un sāku mācīties datorus remontēt. Visu vajadzīgo informāciju ieguvu no Ukrainas un Krievijas. Iekārtoju istabu un remontējos, cik nu mājas apstākļos tas ir iespējams, jo man ir tikai lodāmurs un testeris.
Tā nu to daru vēl joprojām, nešķirojot stacionārais, portatīvais vai planšete.
Jāatdzīst ka, vajadzība pēc datora remonta, ir krasi samazinājusies, jo tagad visa darbība notiek smārttelefonu vidē.

Sens sapnis bija :

pašam sava mājas lapa. Tad nu tagad tas, vecuma galā, ir piepildījies. Un tikai tāpēc ka tagad nav vairs pašam jāraksta kodi bet ir jau gatavi pusfabrikāti. Mazliet jau, šo to veidoju, arī pats , jo kur nu bez tā.

Kā teicis viens gudrs onkulis: Mūžu dzīvo, mūžu mācies!

Ceturtdiena 21. novembris

Darbu ar sevi un savām emocijām, var salīdzināt ar savas istabas vai dzīvokļa kārtošanu – kamēr tu tajā dzīvo, tur vienmēr būs, ko kārtot, citam vairāk citam mazāk.
Bet ideālas kārtības tur nekad nav un nebūs, jo tu taču – dzīvo!
Un, pats svarīgākais jau ir tas, ka istaba ir tādā kārtībā, ka TU vari tajā labi justies un labi dzīvot. ar visu, no tā, izrietošām sekām..
Es domāju, ka pietiek, ka cilvēks sakārto sevi tik tālu, ka var normāli funkcionēt, labi justies, atpazīt savas emocijas un, ievelkot elpu, dzīvot tālāk.
Dzīvot dzīvu dzīvi!

Rodas asociācijas, tas ir veidojums starp kaut kādu pieredzi un šo brīdi, kurā mēs atrodamies.
Vai varbūt kādu gaidāmu brīdi, kas vēl tikai būs, un no tā izrietošām spēcīgām, sliktām atmiņām, emocijām, sajūtām.
Mēs paši piešķiram nozīmību konkrētajam notikumam, jo šis notikums ir bijis pietiekami spilgts, emocionāli, pietiekami spilgts ar iespaidiem, krāsām vai tur satiktiem cilvēkiem.
Ja tas mums ir bijis nozīmīgi, mēs to ņemam sev dzīvē līdzi un ļoti bieži atceramies!
Tas var būt gan labā, gan, diemžēl, sliktā nozīmē.

Cilvēku ikdienu pavada dažnedažādas emocijas – prieks, dusmas, skumjas, gandarījums un citas.
Dzīves laikā visiem nākas tikt galā ar virkni negatīvo emociju, kas ir īpaši nepatīkami, kā saka – vajag nervus!
Un tad, visbiežāk, visas sakrājušās emocijas tiek izliktas, piemēram, agresīvi braucot ar automašīnu vai regulāri naktis aizvadot ballītēs – tas īsti nav labākais veids, kā ar šīm emocijām tikt galā.
Līdz ar to ir svarīgi iemācīties savas emocijas salikt pa plauktiņiem un pašam, censties saprast, kas ar mani notiek?

Neviens nav pasargāts no dzīves krīzēm, taču ikviens ir arī spējīgs no šīs bedres izrāpties pats, mobilizēties un dzīvot tālāk.
Protams, dažiem tas ir vieglāk, bet dažiem prasa lielākas pūles, kā arī speciālistu palīdzību.
Atslēgas vārds ir, kā mēs tiekam ar to galā, cik mēs esam emocionāli noturīgi, un ne tikai emocionāli, bet arī psiholoģiski noturīgi.
Ja tu sāksi meklēt palīdzību baznīcā, tad ar tevi, jau, ir cauri!
Dievs, protams, redz visu, bet kaimiņi – vēl vairāk!

Dienas citāts
Ja uztraucies par savu veselību, aizej pie ārsta. Ja uztraucies par naudu, sastādi budžeta plānu un tērē naudu prātīgi. Ja esi uztraucies par lieko svaru, sāc apmeklēt sporta zāli, mazāk ēd un vairāk kusties. Ja uztraucies par pazudušu kaķēnu, piezvani veterinārārstam, policijai, vietējai dzīvnieku patversmei. Ja esi norūpējies par to, ka noveco, tad tavam uztraukumam nav nekādas jēgas - tas notiks tā vai tā, vai nu tu uztrauksies, vai ne.