Reizēm ir gadījumi, kad attiecības, lai arī kā censtos, tomēr cilvēks nespēj izveidot. Kāpēc tā?
Jāsaprot, ka attiecības nav nekas tāds, kas mums pienākas. Nav tā, ka mēs piedzimstot saņemam garantiju, ka, pieaugot, visu mūžu mums būs laimīgās attiecības.
Ja tā būtu, mēs piedzimtu pārī.
Attiecības – tā ir privilēģija. Zināmā mērā tas ir veiksmes stāsts, ar ko mums nav sakara.
Jautājums ir par to, vai esam gatavi pieņemt to, ka dzīvei ir savs plāns, arī attiecībā uz jums un neapvainoties par to.
Tomēr, gribu atgādināt – dzīvē ir jābūt aktīvam, savā apziņā atvērtam, un brīvāk jāpieņem, tas kas notiek.

Nav jāgaida, kad atnāks kāds cilvēks un atrisinās manas vajadzības pēc attiecībām, bet pašam ir jābūt aktīvam un pašam ir jārisina sava vajadzība pēc attiecībām!
Ir dažāda formāta attiecības un ne vienmēr svarīgākais rādītājs ir ilgums – arī aiziešana uz randiņu ir attiecības. Kaut vai uz stundu, un arī otrā randiņa plānošana ir attiecības.
Ja sieviete jau pirmā randiņa laikā domās sev pielaiko plīvuru un dzemdē bērnus, nav brīnums, ka ir grūtāk ļauties dabīgajai notikumu gaitai un sadzīvot ar to, ka realitāte neatbilst gaidām.
Ir jāatceras, ka, ejot uz randiņu, mēs ejam iepazīt cilvēku, un nevajadzētu uzreiz plānot, tieši kāda būs viņa loma manā dzīvē.
Tomēr, ja ir vēlme pēc partnera, ir jāmēģina iziet no sava ierastā ikdienas apļa, jo tāda aplikācija, kas noorganizēs mums pie durvīm mūsu perfekto partneri – vēl nav.
Un – varbūt labi, ka tā?

Mūsdienās vairs nav brīnums, ka visu vecumu cilvēki savu otro pusīti meklē internetā.
Populārajā iepazīšanās lietotnē “Tinder” tūkstošiem lietotāju meklē mīlestību, seksu, bet citi – vienkārši piedzīvojumus vai sarunas.
Tomēr, ja esat 30 vai 40 gadus vecs vīrietis un meklējat nopietnas attiecības ar līdzīga vecuma sievieti (35–45 gadi), jūs, iespējams, gaida īsta ziepju operas piedzīvojumi.
Tās, kurš ir bijis tikai vienā vai dažos randiņos un saticis savu otro pusīti, var droši uzsist sev uz pleca un teikt – urāāā!
Bet tāpat uz pleca vajadzētu uzsist sievietēm, kuras šajā lietotnē ir paspējuši pārsteigt dažādie vīriešu tipāži.
Ja, šķiet, ka iepazīšanās lietotne ir domāta tikai tiem, kam nav saistību, taču laipni lūgti mūsdienu realitātē – šeit precēti vīrieši meklē mīļākās, ceļojumu biedrenes, kādu, ar ko aiziet uz restorānu vai ko palutināt ar dāvanām.
Man rodas viens jautājums – vai šādu vīriešu sievām nepatīk ceļot, saņemt dāvanas vai sēdēt restorānos?
Ak, skaidrs, viņas nevēlas seksu vai ar viņu apnicis, tur tas suns ir aprakts!

Nu skaidrs, ka sievas ir divu veidu – labas vai sliktas!
Visas meitenes ir labas, bet par sliktām sievām tās padara vīri.
Laba sieva ir seši vienā. Viņa strādā vīra labā kā kalps; sniedz padomus kā padomdevējs; ir skaista kā skaistuma dieviete; mierīga un izturīga kā zeme; baro vīru kā māte; sniedz baudu kā netikle.
Sievai jādzīvo tā, lai vīram būtu prieks nākt mājās.
Vīram jādzīvo tā, lai sievai būtu žēl, ka viņš dodas projām.
Labs vīrs nekad nepieminēs savas sievas gadus, taču allaž atcerēsies viņas dzimšanas dienu.
Labs vīrs pie sevis nedomās, ka „sievai jau 40, bet gan, viņai ir tikai 40 gadi, viss vēl priekšā”.

Par nemanāmu virtuālās vides ietekmi uz cilvēka dzīves kvalitāti, sabiedrībā diskutēts, jau, daudz.
Ja pieaugušie lielākoties spēj kritiski novērtēt informāciju un savu reakciju, tad, visvairāk, negatīvai ietekmei pakļauti tieši bērni un pusaudži.
Virtuālā vide esot kā istaba, kur atpūsties vienam no otra – sievai no vīra.
Tas gan nenozīmējot, ka viņi tur drīkst flirtēt ar citiem – viņi vienmēr viens otru cienot un respektējot.
Pavisam nemanāmi virtuālā pasaule pārņem realitāti un nereti soli pa solim bojā attiecības.
Tiesa, vissāpīgāk ir tad, ja tas notiek ar vistuvākajiem vai pat ar dzīvesdraugu.
Gribi laimīgas attiecības – neseko savam partnerim sociālajos tīklos!

Pats galvenais ir tikties ar savu partneri /sievu/ reālajā dzīvē un kopā kvalitatīvi pavadīt laiku.
Tas, vai sekot partnerim sociālajos tīklos, neesot tik būtiski, ja pāris ir harmoniskās attiecībās un mīl viens otru.
Veselīgās attiecībās nemaz nevajadzētu rasties strīdiem sociālo tīklu dēļ.
Ja tomēr nolemts “nesekot”, tad otram vajadzētu to saprast un akceptēt šādu lēmumu.
Zinu no pieredzes – ai kā gribas, lai pieseko.

Nevajag būt naivam un ticēt, ka ar pirmo reizi viss, dzīvē, var sanākt… Nesanāca…, tas nekas, atliek piecelties, noskurināties, spert nākamo, drošo, soli un tikai uz priekšu!
Nesanāca?
Kā objektīvi var novērtēt to, vai sanāk vai nesanāk…? Kur ir tabulas, grafiki, skalas?
Kurš ir vērtētājs, Tu pats. Tikai Tu pats nosaki sava drošā soļa ātrumu, platumu, garumu.
Tikai Tu pats. Vienīgais Zemes tiesnesis esi Tu.
Sper soli, ja nesanāk, sper vēlreiz, ja atkal nekā, pasper citā virzienā, apdomā, kas ir tas, kāpēc nesanāk.
Varbūt Ceļš vēl nav īstais, varbūt Nodoms nav īstais?
Varbūt, vienkārši, vienu pēdas tiesu pa kreisi solis jāsper?
Atbildi zina, tikai, Tu pats!