Blogi un blogos izteikties gribētāji.

Kādēļ radās blogi? Vēsturisks ieskats. Tehnoloģiju attīstība 2000-o gadu sākumā radīja iespējas ikvienam izveidot savu blogu bez programmēšanas zināšanām un interneta lietotāji […]

Šorīt pie sevis izdomāju tā – katra saslimšanas reize ir kā brīdinājums, ka par kaut ko jāpadomā.
Un galvenokārt par jautājumu – vai neesi kaut ko uzņēmies par daudz. Vienalga kādā sfērā, emocionālā, fiziskā, darbā vai mājās.
Fiziska vai garīga pārpūle, ja to ignorē, var izpausties kā slimība – tā teikt, ja pats nemāki atpūsties, organisms tev to liks izdarīt!
Un pēdējās reizes, kad es ar kaut ko saslimstu, es tiešām saprotu – jā, no kaut kā ir jāatsakās, jāapzinās savas spējas un nedrīkst sevi nesaudzēt.
Un patreiz nav pat spēka, lai te, kaut ko jaunu, rakstītu.

Ko nu darīt, pateicoties normālas dzīves iztrūkumam, man ir vienmēr bijis stipri daudz laika domāt.
Un redzot cilvēku jukšanu prātā, atklāju to, ka nav nozīmes, cik grāmatu izlasījuši, cik augstskolu beiguši – prāts vai nu ir, vai nav.
Ja prāta nav, nepalīdzēs ne grāmatas, ne divas pabeigtas Universitātes.
Un manas domas maldās par laiku un notikumiem kopumā, nevis par to, kā izcelties un kā pierādīt visiem, ka esi labāks par pārējiem.
Mēs nekad nebūsim vienādi domājoši, jūtoši, jo tas nav iespējams un labi, ka tā!

Protams, sabiedrība mums ir vajadzīga – ļoti vajadzīga.
Tā ikvienu no mums ietekmē ļoti būtiski, tomēr katram proporcija, cik laika nepieciešams pavadīt VIENAM un cik kopā ar citiem, var atšķirties.
Piemēram, pārī – iespējams, sievai gribas izstāstīt visu, kas pa dienu ir noticis, un stundu stāstīt…, bet vīram gribās pasēdēt pie datora, otrā istabā vai mājas otrā stāvā.
Vajag būt atklātiem, piemēram, pasakot, ka tev patīk atnākt ciemos un paklausīties mūziku, pasēdēt un paklačot vai, piemēram, sēdēt pie jūras un neko nerunāt.
Katrs var justies “kopā” pilnīgi dažādi.

Dienas citāts
Ja uztraucies par savu veselību, aizej pie ārsta. Ja uztraucies par naudu, sastādi budžeta plānu un tērē naudu prātīgi. Ja esi uztraucies par lieko svaru, sāc apmeklēt sporta zāli, mazāk ēd un vairāk kusties. Ja uztraucies par pazudušu kaķēnu, piezvani veterinārārstam, policijai, vietējai dzīvnieku patversmei. Ja esi norūpējies par to, ka noveco, tad tavam uztraukumam nav nekādas jēgas - tas notiks tā vai tā, vai nu tu uztrauksies, vai ne.

~rudbarznieks~

Kategorija: blogi Latvijā

Blogi un blogos izteikties gribētāji.