No karātavu laukuma līdz okupācijas svinību vietai

Negribēju līst /rakstīt 2022.g maijā/ tai politikā, bet, tomēr, neizturēju. Mani priecē doma, ka mani vārdi kādā brīdī var kļūt par veldzi […]

Trešdiena 9. oktobris

Atrod jau to, ko meklē un tad kad meklē.
Laime ir iekšējs stāvoklis un to var atrast tikai sevī, nevis dobē vai baznīcā…
Un ir svarīgi arī tas, kas ap mums.
Ja laime būtu tikai iekšējs stāvoklis, tad jau mēs visi varētu sēdēt vieni paši mežā un smaidīt, mums nevajadzētu otru cilvēku, nevajadzētu nekur iet, ne braukt…ne internetu.
Tāpēc, laikam, Dieviņš ir devis mums dzinuli iet uz priekšu, iet laimei pretī, citādi būtu garlaicīgi, ja mēs visi sēdētu katrs savā alā un laimē smaidītu.

Cilvēki ļoti mīl savas mašīnas, lupatas, datorus, mājas, īpašumus, skaistus mākslas darbus utt.
It kā jau tas viss pats par sevi nav nekas slikts, tikai…
Tikai briesmīgi ir tas, ka viss dzīvais paliek nesvarīgs, tiek atstāts novārtā.
Neapskauts bērns pirms miega, nenobučota sieva, nenoglaudīts sunītis, kaķītis utt.
Jo lietas jau nerunā pretī, tām pret mums nav iebildumu, tām nav nepatikas pret mums.
Tas it tas, kas mums ir tieši vajadzīgs.
Un ļaunākajā gadījumā, lai tas cilvēks uz ielas nosalst, es viņu nelaidīšu savā tīrajā mājā pārnakšņot – te nav patversme.
Lai tā sieviete “pakaras”, jo man taču ir grandiozs arhitektūras projekts jāpabeidz… Un tā tālāk…

Iemeslu priekam ir tik daudz! Nobriedis ķirbis dārzā, saullēkts, negaidīts smaids, dziesma…
Tad kāpēc dzīvot pustoņos, ja var dzīvot krāsās, vai vismaz iet uz to!?
Kāpēc ēst ātrās uzkodas, ja vari pagatavot gardas vakariņas un iedegt sveces?!
Kāpēc dzīvot ar nemīlamu cilvēku, ja ar mīļoto meiteni Tu vari sasniegt Debesis?!
Kāpēc darīt darbu ar riebumu, ja Tu vari to izdarīt ar mīlestību?!
Mēs bieži vien, paši sev, liedzam dzīvot un traucējam dzīvot citiem, apslāpējot citos prieku, jo pašos nav prieka, nav mīlestības!

Ir normāli just gan prieku, gan skumjas, gan mīlestību, gan dusmas.
Savas jūtas nav jāapspiež, nav jābāž un jāpatur zemapziņā, nav jāraudzē sevī vai jāizgāž uz citiem!
Tām jāļauj atnākt un aiziet, atgriezties vai arī neatgriezties, tā jau ,varētu, būt tava, privāta, problēma.
Nekas nav jādara mākslīgi un nekas tur nesanāks!
Ir tikai jāļauj, būt tādam, kāds esi, mīlot un cienot sevi tādu, kāds esi, ar visu labo un, protams, slikto… bez tā jau neviens!

Katrs no mums mīl citādāk, – viens kaislīgi, cits rāmi.
Viens mīl ārējo, cits iekšējo pasauli, atkarībā no savas attīstības pakāpes.
Un katra jauna mīlestība ir savādāka un katru draugu mēs arī mīlam savādāk. Tik dažādi mēs esam!
Vienam šļāgeris ir baudījums, otram – troksnis. Vienam vajag jaunus iespaidus, otram stabilitāti. Viens ir atvērts kā grāmata, otrs ir slēgts kā seifs. Viens iet pa dzīvi ar skaidru prātu un mērķi, otrs eksperimentē ar aknām un maldās.
Daudzi vienkārši skrien, nepaskatoties, ka blakus ir tik līdzīgie…
Bet secinājums ir viens: nav ne nepareizu ceļu, ne nepareizu cilvēku.
Visādi ir un visādus vajag!

Dienas citāts
Ja uztraucies par savu veselību, aizej pie ārsta. Ja uztraucies par naudu, sastādi budžeta plānu un tērē naudu prātīgi. Ja esi uztraucies par lieko svaru, sāc apmeklēt sporta zāli, mazāk ēd un vairāk kusties. Ja uztraucies par pazudušu kaķēnu, piezvani veterinārārstam, policijai, vietējai dzīvnieku patversmei. Ja esi norūpējies par to, ka noveco, tad tavam uztraukumam nav nekādas jēgas - tas notiks tā vai tā, vai nu tu uztrauksies, vai ne.

~rudbarznieks~

Kategorija: okupācijas piemineklis

No karātavu laukuma līdz okupācijas svinību vietai – Uzvaras parks