Kad cilvēks sāk domāt par to, ko viņš vēlas iegūt no šīs dzīves, tad agrāk vai vēlāk viņš nonāk pie secinājuma, ka izvēle ir diezgan acīmredzama: izveidot spēcīgu ģimeni vai sasniegt vēl nebijušus sasniegumus kādā biznesā.
Un mēs varam godīgi teikt, ka tikai, retais laimīgais, dzīvē var sasniegt abus.
Galu galā pat aiz bagātības un panākumu aizslietņa slēpjas cilvēki, kuri nav spējuši sakārtot savu personīgo dzīvi.
Un tieši tas izskaidro tik lielu šķiršanos un depresiju skaitu no šovbiznesa zvaigžņu un uzņēmēju puses.
Vai nu, vai nu – ģimene, vai arī, visu velti biznesam.
Mēs esam ikdienā tā pārņemti ar šīm savām daudzajām mīlestībām, ka mums vienkārši neatliek laika nekam citam.
Un kādēļ gan lai mēs, savā mīlestībā aizņemti cilvēki, vēl klausītos dažos dīvaiņos, kas stāsta, ka vajag mīlēt Dievu, savu tautu un Tēvzemi?…A?
Katram taču ir skaidrs, ka no mīlestības pret Dievu, tautu un Tēvzemi, paēdis nebūsi un arī nekādu bagātību rīt uz pusdienlaiku neiegūsi.
Jāstrādā!

Laiku nenopirksi!
Jā… laiks ir tas, kas tiek dots tikai uz brīdi. Un tikai no mums pašiem ir atkarīgs tas, kā ar to apieties, izmantot.
Laiks ir nenovērtējams, tāpēc patiesa sieviete zina, cik svarīgi ir to pavadīt kopā ar mīļoto cilvēku.
Un, ja viņai dzīvē pēkšņi būs jāizvēlas starp laiku un naudu, viņa izvēlēsies pirmo.
Tas tāpēc, ka normālas attiecības neveidojas uz papīrīšu bāzes.
Nauda nav tas, kam attiecības būtu jātur.
Sieviete vēlas būt blakus vīrietim – viņas cienīgam, kurš spēs dāvāt viņai laimi, un ne jau ar naudas palīdzību.

Bet mīlēt, pa tukšo, ar nav vērts!
Jāmīl ir tā, lai par to mīlēšanu kaut ko sev ar varētu dabūt.
Vai ne?
Arī to Dievu, tautu un Tēvzemi varētu mīlēt, ja vien kāds par to labi samaksātu. Bet neviens jau nemaksā.
Tāpēc gudri cilvēki vienmēr mīl tos, no kuriem var dabūt naudu, un nauda vienmēr ir varas vīru rokās.
Tāpēc valdošo varu vajag mīlēt.
Valdība problēmas nerisina, valdība tās finansē!

Protams, nauda var atrisināt daudz problēmu, taču nekas nelīdzinās maigiem, nomierinošiem vārdiem. Nauda nespēs viņu noturēt, ja viņa zinās, ka vīrietis nevelta viņai laiku un mīlestību.
Īsta sieviete zina, ka abpusējam jūtām un uzmanībai ir lielāka vērtība, nekā naudai.
Jā, daudzi varētu teikt, ka viss, kas šeit ir rakstīts, nav taisnība. Taču agrāk vai vēlāk visi atduras pret mīlestību – tās esamību vai trūkumu!
Ja tā ir, viss ir labi. Ja tās nav, ir jādzīvo mokās /tukšu dzīvi/ vai arī jādodas meklēt cilvēks, kurš mīlestību ir spējīgs sniegt.
Īsta sieviete nevēlēsies dzīvot bez abpusējas mīlestības!

Lai veidotu ģimeni, jūs izvēlaties meiteni, pamatojoties uz potenciālu vai sirds aicinājumu.
Daži izvēlas meiteni /ar lielu naudu/ no labas ģimenes ar lieliskām iespējām, ar kuru alianse nodrošinās ātru karjeras izaugsmi un materiālos labumus.
Citi dod priekšroku, izvēlei ar sirdi, un kopīgiem spēkiem virzās augšup no apakšas.
Katrai no šīm iespējām ir savas priekšrocības un trūkumi.
Kā jau visam – dzīvē ir izņēmumi – samīlas, arī, labi nodrošināti ļautiņi.
Nebūsim naivi, nu ne jau visi tā virzās augšup – daži, peras pa dubļiem, visu dzīvi, līdz nodzeras.
katram cilvēkam, tas atšķiras atkarībā, no viņu dzīves uztveres un spējām, to dzīvi uztvert.
P.S. Vīrietis, vienmēr, domās, ka viņš izvēlas dzīves partneri! Bet īstenībā, ir otrādi.

Realitāte ir tāda, ka mīlestība bez naudas var sākt zust.
Tāpat kā augs nevar augt un attīstīties bez saules, ūdens un siltuma.
Psihologi liek domāt, ka meitenes piesaista gan mīlestība, gan nauda.
Parasti, meitene nevar visu mūžu būt kopā, ar vienu cilvēku, tikai naudas dēļ, noteikti, vajag arī jūtas un agri vai vēlu viņa atradīs veidu, kā un kam atvērt savu sirdi!
Un bieži vien šis cilvēks nav viņas bagātais dzīvesbiedrs.

Sievietei attiecības var būt sava veida darījums.
Darījums ir tāds, ka sieviete uzvedas noteiktā veidā, un partnerim par to ir jāmaksā.
Vai arī otrādi, ja viņš viņai iedod naudu, tad viņa izturas labi, vai arī kaut ko dara viņa labā.
Sanāk, ka vīram ir jāmaksā par sievas mīlestību, bet sievai jāatstrādā vīra nauda.
Tas ir ļoti sāpīgi un pazemojoši abām pusēm, bet dzīvē bieži tā notiek. It sevišķi, ja laulātie tikušies, daudzajos interneta sludinājumos.
Cik ilgi šāds darījums var ilgt?

Tā nu tas ir, ka mīlestība cilvēku starpā ir visai nedroša un nepastāvīga lieta.
Tāpēc daudzi no mums ir izvēlējušies mīlēt dzīvniekus.
Parasti mēs izvēlamies kādu sunīti vai kaķīti, liekam viņu nosterilizēt un pēc tam iesprostojam savos dzīvokļos vai privātmājās.
Tā nu šis nabaga dzīvnieciņš ir pilnībā atkarīgs no mūsu labvēlības, un viņam nekas cits neatliek kā tikai mīlēt mūs.
Kad mums šī viņa mīlestība apnīk vai kļūst pārāk apgrūtinoša, mēs bez īpašām problēmām varam no tās atbrīvoties.
Liekot savu mīluli iemidzināt, vai vienkārši aizvedam viņu ar mašīnu, tā patālāk, no mājām un izmetam.

Nenoliedzami, mīlestība ir svarīgas un cēlas jūtas katra cilvēka dzīvē. Tādēļ mēs visi lepojamies ar savu mīlestību un cenšamies to visādos veidos izrādīt apkārtējiem.
Pareizi nodemonstrējot vajadzīgo mīlestību, var ļoti daudz sasniegt gan sadzīvē, gan politikā.
Un nav jau tā, ka vienmēr tā sava mīlestība jāapliecina ar darbiem. Liela daļa cilvēku mīl “ar ausīm”.
Šo atziņu ļoti iecienījuši politiķi. Viņu runas ir tik pārpilnas ar mīlestību pret tautu, demokrātiju un brīvību, ka ļaudis, viņos klausoties, jūtas dziļi aizgrābti un bez šaubīšanās atdod savas balsis par šiem mīļajiem, labajiem cilvēkiem.
Sabiedrība izjūt cieņu pret mīlestības apgarotiem cilvēkiem. Un tādēļ tie, kam ir nauda, lai izrādītu savu cilvēkmīlestību, reizēm ziedo kādu nelielu summu labdarībai.