… un sagaidot, kas nav mazsvarīgi!

Bija Ziemassvētku gaidīšanas laiks – brīnumu laiks, ne dienas bez patīkamiem pārsteigumiem, – te pastu likvidē, te ģimenes ārstiem atņem naudu un turpmāk par vizīti piektdienā būšot jāmaksā 40 eiro, bet tas tikai iesākumā!
Pamazītiņām būs jāmaksā vēl un par visu, lai gan ,visdrīzāk laukos ģimenes ārstu, ar laiku nebūs, brauksim uz Rīgu, jo esam tik bagāti kā vēl nekad!
Un visādas stambulas konvensijas un citi murgi iet savā uzvaras gājienā, dzenot visus, kam ir saprāts un sirds, izmisumā!

Vienu /katram/ Ziemassvētku eglīti

atļauts, arī šogad, cirst grāvju malās, kvartālstigās, meža ceļu malās, zem elektrolīnijām un pieaugušā mežā zem lielajiem kokiem.
Eglītei jābūt augstumā līdz trim metriem, bet celma diametram desmit centimetrus no zemes ir jābūt līdz 12 centimetriem.
Eglīte jāzāģē līdz ar zemi, lai asais celms nesavaino citus meža apmeklētājus un zvērus, bet nevajadzīgos nozāģētos zarus var atstāt turpat mežā.
Eglītes ciršanai var izmantot gan cirvi, gan mačeti vai ložmetēju bet LVM, tomēr, iesaka izmantot zāģi.

Sniegbaltīte klusi, klusi
visu šņabi izdzērusi,
visus rūķus apvēmusi
un zem egles atlūzusi.

Sūds par rūķiem,
sūds par šņabi
ka tik sniegbaltītei labi.

Pilsētas parki, kā arī meži 40 kilometru rādiusā ap Rīgu arī nav tās vietas, kur drīkstētu zāģēt vai cirst kociņus svētkiem. “Mums pamatā ir priežu meži apkārt Rīgai.
Tikai 10% no visām kokaudzēm aizņem egles, kuras pamatā ir stādītas, tātad cilvēku rūpīgs darbs, gan stādot, gan apsaimniekojot šos kociņus.
Un plus vēl klimatiskās pārmaiņas, kas mūs ir skārušās pēdējos gados: gan postošās vētras, gan mizgrauži, kas bojā tieši šos kokus.
Tādēļ mēs aicinām cilvēkus – ap Rīgu egles necērtiet, brauciet nedaudz tālāk!
Papiemēram pie Krievijas robežas.

Nenoliedzami, mīlestība ir svarīgas un cēlas jūtas katra cilvēka dzīvē!
Tādēļ mēs visi lepojamies ar savu mīlestību un cenšamies to visādos veidos izrādīt apkārtējiem.
Pareizi nodemonstrējot vajadzīgo mīlestību, var ļoti daudz sasniegt gan sadzīvē, gan politikā.
Sabiedrība izjūt cieņu pret mīlestības apgarotiem cilvēkiem.
Un tādēļ tie, kam ir nauda, lai izrādītu savu cilvēkmīlestību, reizēm ziedo kādu nelielu summu, uz Ziemassvētkiem, labdarībai!

Ik gadu mums tiek atgādināts, ka svarīgāka ir kopā būšana, nevis dāvanas.
Mūža galā mēs tāpat atcerēsimies notikumus nevis lietas – to ir svarīgi paturēt prātā, jo īpaši, ja dāvanu pirkšana ir tikai sabiedrības spiediens un rada milzu stresu.

Primāri jāfokusējas nevis uz svētkiem kā tādiem un cik es tur apēdīšu vai neapēdīšu, bet uz to, ko tu ēd ikdienā.
Varbūt tos produktus, kurus tev tik nenormāli kārojas svētkos, varētu kaut vai reizi mēnesī ieviest savā ēdienkartē.
Kaut vai tas pats rasols, kāpēc gan ne?
Negaidi tos Ziemassvētkus, lai apēstu veselu kaudzi un, otrā dienā, justos slikti!
Varbūt der padomāt, ja galva vēl spēj domāt, par sportošanu nākamajā rītā pēc pamatīgas pārēšanās, nevis par kūpinātām karpām, sama kotletēm un par kalorijām karstvīnā …

Ļoti daudziem līdz ar to arī svētki ir liels izēšanās brīdis – beidzot es varu!
To, ko neesmu varējis ēst gadu, tagad Ziemassvētkos apēdīšu desmitkārtīgi.
Uz galda, taču, ir jābūt 12 dažādiem ēdieniem!
Pēc tam ir ļoti grūti no svētkiem atkopties.
Iespējams, arī paši svētki ir pabojāti – kādam sapūties vēders, kādam ir slikti, vēl arī emocionālais pienesums tam visam /kā jau uz pohām/, kā arī, pēc svētkiem tu jūties ļoti vainīgs par to, cik daudz esi saēdies.

Mammas kotletes,

omes štovētie kāposti, pa vidu goda vietā cepetis, arī zirņu bļodiņa parasti netiek aizmirsta.
Lai arī nav tie tradicionālākie ēdieni, bet arī daudzās mājās bez kāda rasola vai siļķes kažokā neiztikt.
Acis zib uz visām pusēm un roka stiepjas pēc katra garduma – te mutē kotlete ar kartupeļiem un kāpostiem, te roka jau pie piparkūkām, pa virsu uzkožam mandarīnu un neilgi pēc tam uz šķīvja jau branga porcija salātu un kādas uzkodas.
Ja ēdam omes vakariņas, tad ēdam tikai tās, un mandarīnus uzēdīsim pēc pāris stundām.
Šādā veidā apēdīsim mazāk un labāk sajutīsim sātu.

Iegaumēsim: aknas ir lielākais cilvēka iekšējais orgāns, kas veic ārkārtīgi svarīgas funkcijas.
Jebkura viela, kas nonāk mūsu organismā, tālāk, ar asins plūsmu tiek nogādāta aknās.
Vienalga vai tie ir augļi vai gaļa vai dārzeņi vai, visiem tik nepieciešamais, šņabis.
Tās piedalās olbaltumvielu, ogļhidrātu un citu organismam nepieciešamo uzturvielu sintēzē un palīdz izvadīt kaitīgās vielas.
Tām jācīnās ar visām svētku pārmērībām.
Ja akna ir pārslogota un savu darbu nespēj veikt, mēs saindējamies!

Netraucējiet “ātros” ar saaukstēšanās vai “saindēšanās” situācijās!
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā izsludina ārkārtējo situāciju.
Turpina pieaugt uz ārkārtas tālruni saņemto zvanu un brigāžu izsaukumu skaits situācijās, kas NAV neatliekamas.
Tas rada augstus riskus iedzīvotājiem, patiešām kritiskās situācijās, nespēt operatīvi izsaukt un saņemt neatliekamo palīdzību.

• ir tas vecums, kad vairs negaidu, lai mani, kāds saprot, – jo katrs ejam savu ceļu un vienkārši neesam spējīgi viens otru saprast.
  – ir tas vecums, kad nevienu vairs nevainoju un neturu ļaunu prātu, bet esmu vēl par stulbu, lai beigtu vainot pats sevi.

Bet es domāju, labāk laime fiziski neeksistējošā sapņu pasaulē, nekā mūžīgas mokas vircas bedrē.
Es te nemaz nerunāju par izmirstošu ciematu mežu ielokā vai graustu Rīgas nomalē.
Vircas bedre var būt pilnīgi jeb kur, un danu nah… jeb kas, jā, arī skaista pils ar fantastiskiem dārziem riņķī.
Ārējais spožums neko nedod, ja mājā, ciemā vai pat veselā valstī nav miera un mīlestības.
Tāpēc tiekšos uz mieru un mīlestību, pat ja tas eksistē tikai ārpus fiziskās un taustāmās realitātes.

Te laukos viss tiek nolikvidēts. Viss!
Skola, pasts, ambulance …vairākus mēnešus pat, neviens, veikals nebija /Rudbāržos/.
Paredzu, ka tuvā nākotnē laukos būs palikuši tikai ierēdņi un deputāti, kuriem sniegu šķūrēs roboti, parastie ļaudis būs izmiruši vai izbraukuši un visu pagastu būs uzaruši un apsējuši …
Tad gan varēs lepni teikt, ka bezdarba laukos nav, visi saņem lielas algas un dzīvo ļoti labi.
LV veiksmes stāsts, bļin!

Tagad ir pilns internets feiku. Man patīk tos skatīties / TikTok u.t.t /.
Esmu sajūsmā par tehnoloģiju progresu!
Realitāte tiek nojaukta, bet patiesību redzēt negrib daudzi!
Un viņiem ir tādas tiesības, tāpat kā tiesības murgot un halucionēt! Katram savs.
Un tas ir visās jomās. Reliģijā, politikā …
Es droši varu apgalvot, ka, tiklīdz esi laimīgs un sāc kārtot vienu jomu, tā arī citās notiek izmaiņas.
Tomēr, runājot pašam par savu dzīvi, man godīgi jāatzīst, ka man bija jāuzlabo katra joma atsevišķi, tāpēc katrai vajadzēja savu vīziju.
Ziniet, sūdīgi ir jau bez murgiem. Kā saka, murgot mēs sākam no tā, ka ir par daudz labi.
Tas ir pat zinātniski pierādīts it kā,… laikam.

Jau atkal gadam beigas,
Tas ātri aizgājis,
Pilns darba un pilns steigas,
Nu jaunais atnācis.

Ar karstām asarām raud sveces,
Par aizejošo gadu skumst,
Bet visu varošs Laika vecis
Dod atkal Jaunu gadu mums.

Tātad – vai Tu zini, kā gribētu dzīvot?
Ja vari atbildēt apstiprinoši, tā jau ir puse uzvaras.
Lai kaut ko sasniegtu, ir jāzina, ko gribi sasniegt.
Otra puse uzvaras ir motivācija un ticība.
Vai esi kādreiz domājis, kā rodas motivācija kaut ko darīt un ticība sev, ka tiešām to spēšu?

Man pašam motivācija rodas no ļoti lielas vēlmes kaut ko izmainīt vai sasniegt, no skaidras mērķa, misijas un atbildības sajūtas, no pozitīvas pieredzes, kā arī no ticības sev!
Pamēģini formulēt, ko Tu gribi sasniegt un kuru savas dzīves jomu sakārtot.
Izvēlies kādas pāris jomas, lai zemapziņa un Augstākie spēki spēj Tevi saprast un palīdzēt šai ceļā.
Centies formulēt pēc iespējas precīzāk.
Nevis vienkārši „būt laimīgam” (kas principā ir fantastisks mērķis), bet gan izvēlies kādu uzdevumu vai pakāpienu ceļā uz pilnīgu laimi.
Pieraksti savu vīziju vai mērķi!
Vienkārši ļaujies un raksti. Uzraksti pēc iespējas sīkāk, ko gribi savā dzīvē mainīt un kādus mērķus sasniegt.
Vari rakstīt piezīmju burtnīcā vai savā Laimes dienasgrāmatā.
Raksti tikai sev un izjūti šo mirkli!
Izgaršo savus sapņus un savas vīzijas!
Baudi šo brīdi!
Tas ir fantastisks, jo tuvina Tevi rezultātam, kuru vēlies sasniegt – Jaunajā 2024. gadā!

Visits: 5