Kādi komunikācijas standartus mēs zinām?
1G, 2G, 3G, 4G, LTE, Wi-Fi, Li-Fi, Bluetooth un tā tālāk
Un šajā rakstā būs vispārējs izskaidrojums kas ir 1G, 2G, 3G, 4G, 5G, 6G un par visu kas atrodas starp tiem.
Man, nezin kāpēc, liekas ka bērniem šis raksts varētu noderēt un tālāk paliks vēsturei.

Cloudflare: globālais interneta trafika /patēriņa/ apjoms 2023. gadā pieauga par 25%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Un tas ir tikai normāli. Google ir kļuvis par pasaulē lielāko vispārējas nozīmes pakalpojumu sniedzēju, un OpenAI ir kļuvis par pasaulē lielāko ģeneratīvā mākslīgā intelekta pakalpojumu sniedzēju.
Visātrākais internets izrādījās Islandē, saka Cloudflare un desmit valstīs vidējais lejupielādes ātrums pārsniedza 200 Mbit/s.
Cloudflare analītiķi atzīmē, ka, pateicoties satelītu nodrošinātājam SpaceX Starlink, ātrs internets ir parādījies pat tajos reģionos, kuri iepriekš netika apkalpoti vispār. Tendence izauksmē ļoti jūtama valstīs, kur Starlink tikko sācis apkalpot – piemēram, Brazīlijā gada laikā, interneta ātrums, pieauga 17 reizes.

Bet, saskaņā ar Cloudflare ziņojumu gada laikā ir bijuši arī vairāk nekā 180 liela mēroga interneta pārrāvumi.
Dēļ dažiem pārtraukumiem, ir sodītas to valstu valdības, piemēram, Mauritānija un Gabona.
Un piemēram, Irākā varas iestādes, tīšām, uz vairākām stundām bloķēja internetu, lai novērstu krāpšanos eksāmenos!

Par Li-Fi runājot, tas ir -100 reizes ātrāks nekā Wi-Fi !
2023. gada 13. jūlijā Elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūts (IEEE) pievienoja 802.11bb (Li-Fi) kā gaismas bezvadu sakaru standartu.
Li-Fi nodrošina ātrāku un uzticamāku bezvadu savienojumu (līdz 224 GB/s), salīdzinot ar tradicionālajām tehnoloģijām, piemēram, Wi-Fi un 5G.
Turklāt redzamības līnijas gaismas izplatīšanās uzlabo drošību, novēršot iekļūšanu cauri sienām, samazinot traucējumu risku.
Tagad, kad ir publicēts IEEE 802.11bb standarts, ražotāji var sākt integrēt tehnoloģiju, kur tas ir iespējams.

Korporācija pureLiFi jau ir sagatavojusi Light Antenna ONE moduli integrēšanai ierīcēs. Šī sastāvdaļa ir 14 x 5 mm gara (attēlā).
Protams, Li-Fi neaizstās Wi-Fi. Radioviļņiem joprojām ir izteikta priekšrocība, ka tie pārraida lielos attālumos un caur necaurredzamiem objektiem.
Tomēr Li-Fi, gan jau ka, atradīs savu pielietojumu.
p.s. ziņa nav jauna, bet varbūt kādam pagājusi secen …

Grūti noticēt,

bet kādreiz mobilos telefonus sauca par “telefoniem”, nevis viedtālruņiem, ne superfoniem vai mobīlais, mobis, ručņiks, truba, klausule utt. Tie ietilpa kabatā un, pat, varēja zvanīt. Tas arī viss. Nebija sociālo tīklu, sms ziņojumu, fotoattēlu augšupielādes. Ar viņiem nevarēja augšupielādēt fotoattēlus, un tie nevarēja pārvērsties par bezvadu tīklāju. Protams, tie tumsonības gadi ir tālu aiz muguras, taču, tā kā visā pasaulē turpina parādīties daudzsološi nākamās paaudzes bezvadu ātrgaitas datu tīkli, daudzas lietas sāk šķist mulsinošas.

Kas ir “4G”? Tas ir augstāks par 2G un 3G, bet vai tas nozīmē, ka tas ir labāks? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, ir nepieciešams īss ieskats bezvadu tehnoloģiju attīstības vēsturē. Sākumā “G” apzīmē “paaudzi”, tāpēc, kad dzirdat kādu atsaucamies uz “4G tīklu”, tas nozīmē, ka viņi runā par internetu, kas izveidots, izmantojot ceturtās paaudzes tehnoloģiju. “Paaudzes” definīcijas izmantošana šajā kontekstā rada visas neskaidrības, kuras mēs centīsimies atrisināt, tālāk rakstā.

Mobilo tīklu attīstība, ātriem soļiem, turpinās vēl joprojām. Lielo uzņēmumu / Nokia, Ericsson, Huawei, Samsung, LG, NTT DOCOMO, Qualcomm, AT&T, Orange un Apple / inženieri pastāvīgi izstrādā jaunus risinājumus, kas var palielināt datu pārraides ātrumu un drošību. Katra jauna mobilo tehnoloģiju paaudze ir saistīta ar būtisku spēju pieaugumu un kvalitatīvi jaunu pakalpojumu rašanos.

Tātad apskatam 1G
Stāsts sākas ar vairāku novatorisku tīkla tehnoloģiju parādīšanos 80. gados: AMPS ASV un TACS un NMT kombinācijā – Eiropā.
Lai gan jau, agrāk, pastāvēja vairākas mobilo tālruņu pakalpojumu paaudzes, tieši šīs AMPS, TACS un NMT analogās tehnoloģijas tiek uzskatītas par pirmo paaudzi (1G), jo šīs tehnoloģijas ļāva mobilajiem tālruņiem kļūt par ” massu ” produktu.
1G laikos neviens nedomāja par datu pakalpojumiem – tās bija tīri analogās sistēmas, kas tika iecerētas un paredzētas tikai balss zvaniem un dažām citām pieticīgām iespējām.
Modemi pastāvēja, taču, tā kā bezvadu sakari ir vairāk pakļauti trokšņiem un kropļojumiem nekā parastie vadu sakari, datu pārraides ātrums bija neticami lēns.
Turklāt sarunas minūte 80. gados bija tik šausmīgi dārga, ka mobilo telefonu, droši, varēja uzskatīt par greznību /saimes deputātiem jau bija/.

Mūsdienu cilvēkam analogā mobilā komunikācija izklausās neparasti, tomēr, kad 70. gados sākās attīstība, arī par mobilo internetu reti kurš zināja un domāja.
Tīkls pirmo reizi parādījās Japānā 1979. gadā. 1G tīkls tika ieviests, izmantojot analogos radio signālus. Pārējie tīkli, visā pasaulē, mēģināja darbojās digitāli.
1G tīklam bija “taustāma” problēma – ļoti augstās izmaksas. Tā kā infrastruktūra bija jāveido no nulles, torņi, aparatūra, uzstādīšanas procesi, tas viss, operātoram izmaksāja bargu naudu, kas atsaucās, protams, arī uz patērētāju.
Taču, ne tikai cenas, bet 1G tīkls nebija arī īpaši drošs privātuma ziņā, un informācija par sarunām, viegli, varēja nonākt nepareizās rokās.

Atsevišķi vēlos pieminēt pasaulē pirmo automātisko mobilo sakaru sistēmu “Altaja”, kas tika uzsākta Maskavā 1963. gadā. “Altaja” vajadzēja kļūt par pilnvērtīgu telefonu, kas uzstādīts automašīnā.
Jūs varētu vienkārši runāt pa to, tāpat kā ar parastu tālruni (t.i., skaņa vienlaikus tika pārraidīta abos virzienos, tā sauktais dupleksais režīms).
Lai piezvanītu uz citu Altaja vai parasto tālruni, bija vienkārši jāsastāda numurs – kā uz galda telefona, bez kanālu pārslēgšanas vai sarunām ar dispečeru.
Līdzīga sistēma ASV IMTS (Improved Mobile Telephone Service) tika ieviesta izmēģinājuma zonā gadu vēlāk. Un tā komerciālā palaišana notika tikai 1969. gadā.
Tikmēr PSRS līdz 1970. gadam Altaja tika uzstādīta un veiksmīgi darbojās aptuveni 30 pilsētās. Starp citu, to izmantoja, jo varēja atļauties, Valsts Drošības Komitejas darbinieki un armijas ģenerāļi…

Tagad apskatam 2G, 2,5G un 2,75G
Deviņdesmito gadu sākumā parādījās pirmie digitālie mobilo sakaru tīkli, kuriem bija vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar analogajām sistēmām [ 1G ].
Uzlabota skaņas kvalitāte, lielāka drošība, palielināta veiktspēja – tās ir galvenās priekšrocības un GSM sāka savu attīstību Eiropā, savukārt D-AMPS un Qualcomm agrīnā CDMA versija sākās ASV.
Šie topošie 2G standarti vēl neatbalstīja savus cieši integrētos datu pakalpojumus.
Daudzi no šiem tīkliem atbalstīja sms īsziņu sūtīšanu, kā arī CSD tehnoloģiju, kas ļāva uz staciju pārsūtīt datus digitāli.

Lai uzsāktu datu pārsūtīšanu, izmantojot CSD tehnoloģiju, bija nepieciešams veikt īpašu “zvanu”.
Tas bija kā telefona modems – vai nu bijāt pieslēgts tīklam, vai nē.
Ņemot vērā, ka tarifu plāni tolaik tika mērīti desmitiem minūšu un CSD līdzinājās parastam zvanam, tehnoloģija praktiski netika izmantota.

Otrās paaudzes 2G mobilie sakari bija kļuvuši pilnībā digitāli. Tie ietver GSM, CDMA One, D-AMPS standartus.
Krievijā un Eiropā GSM standarts ir ieguvis popularitāti (pieņemts 1988. gadā). Un šodien šī standarta tīkliem kopā ar tā papildinājumiem ir lielākais pārklājuma laukums pasaulē!
Tas faktiski nozīmēja, ka varējām pārsūtīt datus ātrāk — līdz 14,4 kb/s, kas bija salīdzināms ar fiksēto modemu ātrumu 90. gadu vidū.
Datu pārsūtīšanai GSM standartam tika pievienots GPRS papildinājums ar datu pārraides ātrumu līdz 171,2 kbit/s.

Šī tehnoloģija ir klasificēta saskaņā ar 2.5G standartu.
Vispārējā pakešu radio pakalpojuma (GPRS) ieviešana 1997. gadā bija pagrieziena punkts mobilo sakaru vēsturē, jo tas piedāvāja nepārtrauktas datu pārraides tehnoloģiju esošajiem GSM tīkliem.
Izmantojot jauno tehnoloģiju, jūs varējāt izmantot datus tikai tad, kad tas ir nepieciešams – vairs nav stulbais CSD kā tālruņa modems.
Turklāt GPRS var darboties ar lielāku ātrumu nekā CSD – teorētiski līdz 100 kBit/s, un operatoriem radās iespēja iekasēt, reālu, maksu par trafiku, nevis pavadīto laiku līnijā.

GPRS nāca īstajā brīdī – kad cilvēki sāka nepārtraukti pārbaudīt savus e-pasta kontus.
Kamēr GPRS tehnoloģija jau bija tirgū, Starptautiskā telekomunikāciju savienība (ITU) izveidoja jaunu standartu – IMT-2000, kas nosaka “īstās” 3G specifikācijas.
ITM-2000 galvenais uzdevums bija nodrošināt datu pārraides ātrumu 2 Mbit/s fiksētajiem termināliem un 384 kBit/s mobilajiem termināļiem, kas nebija iespējams ar GPRS.
Vēlāk 2003. gadā tika ieviests otrs 2.75G papildinājums – EDGE ar ātrumu līdz 474 kbps.
EDGE tīkls ir starpposma iespēja, lai saprastu, kur un kā attīstīsies mobilie sakari.

Amerikā un Āzijā CDMAOne standarts ir ieguvis popularitāti. Tā attīstība noveda pie CDMA2000 1X tehnoloģijas rašanās ar ātrumu līdz 153 kbit/s
Tādējādi GPRS bija iestrēdzis starp 2G paaudzi, par kuru tas bija pārāks, un 3G, kas vēl nebija, un tādēļ bija kaut kas jādara. Tas bija paaudžu šķelšanās sākums.
Pēc 2G tīkla, izstrādātāji, izvēlējās datu pārraides attīstības vektoru un sāka palielināt nākotnes tīklu ātrumu, drošību un iespējas.
Un tāpēc 2001. gadā sāka izstrādāt 3G tīklu.

Ejam tālāk un seko 3G, 3.5G, 3.75G… ar 2.75G piejaukumu.
Papildus iepriekš minētajām datu ātruma prasībām 3G specifikācijas prasīja – vieglu migrāciju no otrās paaudzes tīkliem.
Šim nolūkam standarts ar nosaukumu UMTS kļuva par labāko GSM operatoru izvēli, un CDMA2000 standarts nodrošināja atpakaļejošu saderību.
Pēc GPRS precedenta CDMA2000 standarts piedāvā savu nepārtrauktās datu pārraides tehnoloģiju, ko sauc par 1xRTT.
Mulsina tas, ka, lai gan oficiāli CDMA2000 ir 3G standarts, tas nodrošina tikai nedaudz lielāku datu pārraides ātrumu nekā GPRS – ap 100 kBit/s [ 2G ].

3G paaudzei ir ievērojams datu pārraides ātruma un drošības pieaugums.
Mobilās ierīces ļauj ne tikai veikt balss zvanus, bet arī pilnībā izmantot interneta resursus – kļuva iespējams brīvi apmainīties ar ziņām, skatīties video, izmantot sociālos tīklus, sūtīt fotoattēlus un visu, kas mums ir vēl šodien.
Eiropas GSM/GPRS/EDGE standarti attīstās par UMTS (vai WCDMA). Standarta pamata versija nodrošina datu pārraides ātrumu no 384 kbit/s līdz 2 Mbit/s.
Pēc analoģijas ar 2G šeit parādās arī papildinājumi, kas palielina darbības ātrumu. HSDPA/HSUPA papildinājums ir piešķirts 3.5G apakšstandartam. Pārsūtīšanas ātrums palielinās līdz 14,4 Mbit/s.
HSPA+ 3.75G parādīšanās, izmantojot MIMO tehnoloģiju, ļāva sasniegt ātrumu 42,2 Mbit/s.
Amerikāņu CDMA standarts tiks izstrādāts arī līdz CDMA EVDO Rev. A ar pārraides iespējām līdz 3,1 Mbit/s un EVDO Rev. B ar ātrumu līdz 73,5 Mbit/s.

EDGE standarts — uzlabots datu pārraides ātrums GSM Evolution — tika izstrādāts kā vienkāršs veids, kā GSM tīkla operatori var izspiest papildu sulu no 2,5 G instalācijām, neieguldot lielus ieguldījumus aparatūras jauninājumos. Izmantojot tālruni, kas atbalstīja EDGE, jūs varat iegūt divreiz lielāku GPRS ātrumu, kas tam laikam bija diezgan labi.
Daudzi Eiropas operatori neapgrūtināja EDGE un bija apņēmušies ieviest UMTS.

Tātad, kur pieder EDGE? Tas nav tik ātrs kā UMTS vai EV-DO, tāpēc varat saprast, ka tas nav 3G. Bet tas nepārprotami ir ātrāks par GPRS, kas nozīmē, ka tam jābūt labākam par 2,5 G, vai ne?
Patiešām, daudzi cilvēki dēvētu EDGE par 2,75G tehnoloģiju.
Desmit gadus vēlāk CDMA2000 tīkli saņēma jauninājumu uz EV-DO Revision A, kas piedāvā nedaudz lielāku pakārtoto ātrumu un daudz ātrāku augšupējo ātrumu.
Sākotnējā specifikācija, ko sauca par EV-DO Revision 0, ierobežoja izejošo ātrumu līdz 150 kBit/s, bet jaunā versija to padara desmit reizes ātrāku.
Tādējādi mēs saņēmām 3,5 G! Tas pats attiecas uz UMTS: HSDPA un HSUPA tehnoloģijas ļāva palielināt ienākošās un izejošās trafika ātrumu.

Turpmākajos UMTS uzlabojumos tiks izmantots HSPA+, divu nesēju HSPA+ un HSPA+ Evolution, kas teorētiski nodrošinās caurlaidspēju no 14 Mb/s līdz satriecošam 600 Mb/s.
Tātad, vai mēs varam teikt, ka esam iegājuši jaunā paaudzē, vai to var saukt par 3.75G pēc analoģijas ar EDGE un 2.75G?

3G zelta laiks sākās ar tālruņu izskata attīstība, tajā laikā tika izveidoti sakari, stabilizējās datu pārraide, un elementāras ierīces pārvērtās viedtālruņos.
Vienlaikus ar tīkla attīstību mainījās tālruņu izskats un uzlabojās to funkcionalitāte.
gadā tika prezentēts pirmais iPhone.
Trešās paaudzes tīkla ziedu laikos jau bija iespēja aktīvi apmainīties ar multivides failiem, izmantot pārlūkprogrammu un darboties aplikācijās.

2023. gada septembrī Apvienotās Karalistes mobilo tālruņu pakalpojumu sniedzēji paziņoja par plāniem dažu nākamo gadu laikā slēgt 3G un pēc tam 2G tīklus.
Uzņēmumi paziņoja, ka plāno pilnībā slēgt abus tīklus līdz 2033. gadam.
2G var dzīvot ilgāk!
No 2G tie neatteiksies ne jau diapazona dēļ, bet tāpēc, ka to izmanto visādi viedie vārti/boileri/video kameras un cita tehnika. Ja 2G ir izslēgts, tie būs jāmaina, un, protams, neviens nevēlas tam tērēt naudu.
Vodafone rakstīja, ka atspējo 3G, bet pagaidām atstāj 2G.
Visaktīvākais uzņēmums 3G tīklu slēgšanā ir Vodafone. Uzņēmums jau ir slēdzis 3G tīklus vairākos reģionos, un pasākumu noslēguma fāze notiks janvārī vai februārī 2024. gadā.
Klientiem tika lūgts jaunināt uz ierīcēm, kas atbalsta 4G vai 5G.

Taču patērētajam saturam un apjomam augot, ar ātrumu 14,4 Mbit/s nebija pietiekami.
Telefona lietotājs nosūtīja lielu skaitu dažādu “svaru” fotogrāfiju un sazinājās caur Skype. Vajadzēja ātri strādāt ar interneta avotiem. Ekrāna izmēri palielinājās un visas lietotāju darbības pārcēlās uz viedtālruņiem, jo ​​tas bija ātrāk un ērtāk.
Kopumā 3G ar uzdevumiem netika galā, tāpēc bija jādomā par nākamo attīstību, lai palielinātu tīkla ātrumu un apjomu.
gadā nedaudz uzlaboja ar HSPA tehnoloģiju – ātrgaitas pakešdatu pārraide – tika pievienota 3G, lai palielinātu reālā tīkla ātrumu.
Taču pieprasījums auga, vajadzības auga, un tad lietotājam nepietika maksimālā ātruma, jo tika izstrādātas jaunas aplikācijas, pieauga satura apjoms. Tas viss nozīmēja jaunu pāreju uz tīkla 4. paaudzi.

Pārejam pie 4G
Tāpat kā ar 3G standartu, ITU ir pārņēmusi kontroli pār 4G, piesaistot to specifikācijai, kas pazīstama kā IMT-Advanced.
Dokumentā noteikts, ka ienākošo datu ātrums ir 1 Gbit/s fiksētajiem termināļiem un 100 Mbit/s mobilajiem.
Tas ir 500 un 250 reizes ātrāks salīdzinājumā ar IMT-2000. Tie ir patiesi milzīgi ātrumi, kas var apsteigt parastu DSL modemu vai pat tiešu savienojumu ar platjoslas kanālu.

Daudzi, pateicoties uzņēmumu mārketinga politikai, 4G paaudzi datē ar 2008. gadu, kad 3GGP (Trešās paaudzes partnerības projekts) organizācija apstiprināja LTE (Long Term Evolution) standartu.
Tomēr oficiāli 2012.gadā 4G tīkli ietver šī standarta paplašināto versiju LTE Advanced, kā arī tīklus WiMax 2.
Jaunā standarta tīklus iespējams realizēt frekvencēs no 700 MHz līdz 2,7 GHz.
Jaunais standarts nodrošina maksimālos datu pārraides ātrumus 326,4 Mbit/s abonenta virzienā un līdz 172,8 Mbit/s virzienā no lietotāja uz bāzes staciju.
Tagad mobilo sakaru tīklu abonenti saņem iespējas, kuras iepriekš varēja nodrošināt tikai vadu operatori uz stacionāriem telefoniem.
Tajā pašā laikā augstā operatoru savstarpējā konkurence neizraisīja interneta pakalpojumu cenu pieaugumu, pārejot no 3G uz 4G.

4G tīkls parādījās 2010. gadā un, protams atkal, palielināja datu apmaiņas ātrumu.
4G testa palaišanas posmos modernie viedtālruņi jau ir kļuvuši par cilvēka, viņa dzīves, profesijas un atpūtas sastāvdaļu.
Mobilais internets ātruma un lietošanas biežuma ziņā ir pāraudzis stacionāro internetu, patērētāji ik dienu iztērē, arvien vairāk, gigabaitus interneta.
Papildus 4G parādījās LTE (Long-Term Evolution) – ilgtermiņa attīstība, tā ir arī visizplatītākā.
No nosaukuma ir skaidrs, ka izstrādātāji ilgi un smagi strādāja, lai sasniegtu šādu ātrumu, un viņu vēlmes bija sasniegušas kalngalus.

LTE nozīmē uzlabotu zvanu kvalitāti, skaidru balsi sarunas laikā un minimālu savienojuma laiku.
Bezvadu tehnoloģijām ir galvenā loma platjoslas piekļuves nodrošināšanā lauku apvidiem.
Izmaksu ziņā izdevīgāk ir uzbūvēt vienu 4G staciju, kas nodrošinās sakarus desmitiem kilometru attālumā, nekā noklāt lauksaimniecības zemi ar optisko šķiedru līniju kabeļiem.
Tā rezultātā, LMT savilka pa visu Latviju optiskā interneta kabeļus, bet kabeļu gali, tā arī palika neizmantoti.

Ātrs internets laukos! – zemē ierakti 26 miljoni eiro, bet līdz klientiem nav tikts!
Ar ES atbalsta nauda, laukos izbūvēja 177 optiskā interneta piekļuves punktus. Tomēr, lai ātrais internets tiktu līdz mājoklim, vajadzīgs starpnieks – kāds no sakaru operatoriem.
«Triatel» Kompānija tika pie vairāk nekā 5,5 miljonu eiro līguma, solot par valsts un Eiropas Savienības naudu ātrgaitas internetu nodrošināt 92% Latvijas teritorijas.

«Treknie gadi» pagāja, «Triatel» tika pie miljoniem sava biznesa attīstībai un tas arī viss.
Arī lielie operatori no biznesa laukos atteicās, jo ar izbūvēto interneta punktu vien ir par maz.
Uzņēmējam par savu naudu no šī punkta kabeļi jāaizvelk līdz katram klientam vai vismaz līdz savam raidītājam, lai ātro internetu nodrošinātu pa gaisu.
Taču izmaksas ir tik lielas, ka atpelnīt nebūtu iespējams. Ja pieslēgtos kabeļa galam (optiskās līnijas noma vien) maksātu – 500 eiro mēnesī!
Acīmredzot tikšana no platjoslas projekta punktiem līdz klientiem pārāk dārga šķiet arī sakaru gigantam «Lattelecom», jo izrēķinājis, ka investīcijas, lai ar sakariem tiktu no punkta līdz klientiem – neatmaksātos.
Arī Rudbāržos ievilka pagasta ēkā un tur tie guļ aizmirsti vēl šo baltdien / 2024.gadā /.

Un nu jau 5G
Daudzi no jums noteikti domā, ka 4G, vēl joprojām nav pieejams daudziem cilvēkiem visā pasaulē, tad kāpēc novatori, tā pūlējās un strādāja pie nākamās paaudzes tīkla savienojamības?
5G pētījumi sākās, tālajā, 1990. gadā.
Profesionāļi ir ieviesuši RFID tagu koncepciju vairāk nekā desmit gadus. Vēlāk tehniskie eksperti sāka pievērsties šai jaunajai koncepcijai, lai ieviestu novatoriskas izmaiņas tīkla savienojamībā.
Izmantojot 5G (piektā paaudze), jūs būsit liecinieks jaunai savienojamības ērai. Lietu interneta laikmetā varat baudīt reāllaika priekšrocības. Kamēr visi pārējie cenšas nodrošināt saviem iedzīvotājiem uzticamu 4G pārklājumu, Ķīnas valdība aktīvi būvē 5G torņus: uz 2022. gadu Ķīnā tika uzbūvēti 1,43 miljoni 5G torņu, kas ir 60% no kopējā šādu punktu skaita pasaulē. .

Jūsu mobilās ierīces kalpos kā tīklā savienoti sensori, kas veic aizraujošas navigācijas un fotografēšanas darbības.
Visas ierīces, piemēram, ledusskapis, automašīnas, veļas mazgājamās mašīnas, saņem WIFI atbalstu, lai jūs varētu tās viegli vadīt, izmantojot mobilos tālruņus.
Iepriekšējās 3G un 4G versijas nevarēja apstrādāt šāda veida savienojumu slikta latentuma diapazona dēļ.
4G tīklam latentuma diapazons ir no 40 līdz 60 ms. Šim diapazonam ir “lēna” reakcija, un nav iespējams iestatīt reakciju reāllaikā.

Piektā paaudze, atkal, mums sola lielāku informācijas pārraides ātrumu, tādējādi nodrošinot lielāku platjoslas mobilo sakaru pieejamību.
Un režīms no ierīces uz ierīci (no ierīces uz ierīci) nodrošinās ļoti uzticamas sistēmas starpsavienojumam starp ierīcēm un garantēs minimālu latentumu, un interneta ātrums sasniegs līdz 1-2 Gbps, kā arī zemākas akumulatora izmaksas, kam būs pozitīva ietekme uz progresu interneta attīstībā.
Tātad, nākotne ir tepat aiz stūra, pateicoties jaunu tehnoloģiju un jaunu standartu parādīšanai, mēs varam viegli sērfot internetā jebkur un jebkurā laikā, kā arī lielā ātrumā lejupielādēt un augšupielādēt datus, skatīties filmas, apstrādāt informāciju lielos blokos. Līdz ar to, tas viss, dos mums iespēju izmantot visas mūsu ierīču priekšrocības.

5G ir diezgan daudz dažādu priekšrocību.
Tas ir tā saucamais iekštelpu internets, ar kurām var nosegt atsevišķu biroju, vai izveidot ierīču grupu un nosegt veselu stadionu.
Nosacītais futbola stadions saņems internetu ar milzīgu ietilpību caurlaides un ātruma ziņā.
Katrs apmeklētājs bez kavēšanās varēs izmantot internetu, straumēt un darīt kaut ko citu, lai gan atnācis skatīties futbolu.
Tāda tagad mode – aiziet uz balli, dejām vai kādu pasākumu, un vislaik tikai “skrāpē” telefona ekrānu.
Vispār jau, iekštelpu risinājumu klāsts ir ļoti ierobežots. X-metri vai stadions – jā, lūdzu, bet vairāk, ņemot vērā laba ātruma uzturēšanu, tas, aiz stadiona robežām, nav piemērots.
Teiksim tā, ka visas pilsētas noklāšana ar iekštelpu risinājumiem ir ne tikai nepraktiski no tehnoloģijas kā tādas izmantošanas viedokļa, bet arī ļoti dārgi, jo bāzes stacijas kaut kur ir jāizvieto, tās jāuztur, tās jānopērk, viņām kaut kā jāsazinās savā starpā, lai savienotos vienai ar otru, – ir jāiegulda milzu līdzekļi.

Kas attiecas uz diapazonu.
Maksimālais attālums, cik zinu, ir nedaudz vairāk par 3,5 kilometriem. Šis ir eksperimentāls ātrums, nevis reālais, kas tika sasniegts viena virziena signāla ietvaros.
Bet mēs vairs nerunājam par gigabitu ātrumu, mēs runājam gan par 150-200 Mbit un tā jau ir liela starpība.
Efektīva distance jeb tas, uz ko var droši paļauties – distance līdz pāris kilometriem.

Kas attiecas uz ātrumu.
Kā jau teicu iepriekš, tehnoloģija ir jau ieviesta, bet tomēr jauna, un ​​kamēr operatori būs gatavi lielīties un iedrošināt “smagos” abonentus, ar ātrumu viss būs kārtībā.
Mēs esam lutināti ar virsrakstiem, ka “jūsu ātrums ir pusotrs gigabits sekundē, viss ir lieliski.” Un tā tas visticamāk arī ir.
Bet, tiklīdz 5G kļūs plaši izplatīts, klātbūtnes un pārklājuma ziņā, uzreiz uzradīsies “pietiekams” skaits abonentu un atkal viss mainīsies.
Cilvēkiem jau tagad ir liels skaits, ar 5G spējīgu, ierīču, atšķirībā no tā, kas viņiem bija ar 4G.
Kamēr 5G tiks masveidā palaists, ierīču būs vairāk. Tā kā abonentu bāze kopš LTE palaišanas ir augusi, – tagad katram ir gandrīz 2 tālruņi.
Tiklīdz pakalpojums sasniegs masas – gan masu patērētājus, gan “smagos” abonentus, kuriem patīk “lejupielādēt”, gan nosacītus uzņēmumus, kuriem tas ir nepieciešams, ātrums, protams, diez vai būs gigabits, jo ir QOS (piezīme : tehnoloģija dažādu klašu trafika nodrošināšanai ar dažādām prioritātēm), abiem abonentiem.
Un neviens neatdos visus resursus vienā bāzes stacijā tikai Jums.
Tāpat kā tas ir tagad iekš 4G.

Ko iegūs parastie cilvēki?
Vienkāršs cilvēks iegūs nedaudz labāku vidējo ātrumu, kas ļaus ērtāk izmantot jau lietoto. Lai to labāk saprastu, būtu pareizi minēt sērfošanas piemēru internetā (jo īpaši to pamanīs tie, kas modemu izmantojuši kopā ar klēpjdatoru): izmantojot 3G, lapas tiek ielādētas ātri, bet reakcija starp noklikšķināšanas brīdi un, kad, kaut kas sākas, bija pietiekami liels.
Pārejot uz LTE, faktiski tika novērsts latentums. Tas ir, tagad viss notiek pēc iespējas ātrāk, atšķirībā no iepriekšējām paaudzes interneta versijām.
5G gadījumā tas būs vēl ātrāk un ātrāk. Turklāt jūsu nosacītais vidējais ātrums ievērojami palielināsies.
Taču neaizmirstiet, ka sākumā, vismaz pagaidām, nebūs iespējams veikt zvanus ar 5G. Tas ir, vēsture atkārtosies.
Kad LTE ienāca tirgū, lai veiktu zvanu, tālrunis pārslēdzās no 4G uz 3G vai 2G, un pēc zvana, atgriezās uz 4G atpakaļ. Sākumā šeit būs tieši tāpat.
Zvanot no 5G telefons pārslēdzas uz 4G un kad ir sasniegts adresāts tas atgriežas uz 5G.

5G – draugs vai ienaidnieks?
Pāriesim pie interesantākās daļas. Šeit jums jāsaprot, ka 5G kopumā ir tikai tehnoloģija. Un, kā jau, jebkuru tehnoloģiju var izmantot gan labiem nolūkiem, gan sliktiem.
Sāksim ar smadzeņu “saķepināšanu”. Saprotiet, ka rāpošana zem jebkuras darbības bāzes stacijas ir vienlīdz bīstama. Pat ja tas ir 2G, ja jūs iekļūstat tieši aktīvajā sektorā divus metrus no paša BS un dosities to apskaut, tad tas jums tuvākajā laikā atspēlēsies.
Šeit nav doma par to, ka 2G, 3G vai 4G ir bīstami, bet gan tajā, ka aktīvi strādājošai bāzes stacijai ar antenu, nav paredzēts, ka tai kāds būs tuvumā.
Ir standarti, saskaņā ar kuriem visas šīs iekārtas tiek uzstādītas un izmantotas. Ja šīs normas tiek pārkāptas, rodas briesmas.
Šajā sakarā tālruņa lietošana ar augstāku SAR nekā parasti, lūk tā jau ir, reālāka problēma no medicīniskā viedokļa.

Sarežģīts jautājums ir, kāpēc cilvēki ir tik uztraukušies par 5G?
Iespējams, to veicināja stāsti no ASV, kur savulaik idejas līmenī eksperimentēja ar frekvencēm un meklēja iespēju ar vienu torni nosekt veselu mazu štatu bez augstceltnēm.
Tad tiešām nedrīkstēja telefonu turēt pie galvas. Bet tās bija tikai drosmīgas idejas un teorijas, nekas vairāk.
Reāli neviens nevienam, ar 5G, nededzina smadzenes …

Kāpēc tikai tagad sākam pāriet uz 5G?
Principā šim jautājumam ir daudz kopīga ar iepriekšējo.
Jā, vairāku iemeslu dēļ mēs varam teikt, ka izplatība notiek lēni.
Bet labā ziņa ir tā, ka mēs nepārdēvējam nosacīto LTE Advanced uz 5G un nemainām ikonu tālruņa grafikā un nesakām: “Te nu, 5G, lai gan tas darbojas kā 4G, ja jums paveicas.”
Un, ja nepaveicas, tad ASV pieredze rāda, ka pagaidām izskatās tā: ja esi torņa zonā, tad tev ir stāvs ātrums, viss ir labi un viss ir brīnišķīgi, bet šinī zonā vēl ir jānokļūst un, kā zinām, pārklājumam joprojām ir daudz šķēršļu un “caurumi”.
Turklāt mēs nedrīkstam aizmirst, ka mums nesen ir beigusies pandēmija / bija ap 2020.gadu /, komponentu krīze visā pasaulē, kas atsevišķās jomās vienā vai otrā veidā izraisīja spēcīgu stagnāciju.
Tāpēc grūti pateikt, ka tā (izplatība) pie mums nāk ātri vai lēni. Mēs, iespējams, nedaudz atpaliekam no globālā mārketinga paziņojumiem, bet vai tajā ir laime?
Uzlabosies likumdošanas bāze, viss uzlabosies.

5G tīkliem ir pārāk daudz darbības jomas un jaudas, tāpēc daudzās nozarēs ir jāpielāgo un jāievieš torņu pārklājuma plāni. Tāpēc pāreja uz 5. paaudzes tīklu nebūs ātra.
5G tīkla izmēģinājuma testos teorētiskais maksimālais ātrums tika noteikts 12 Gbit/sek.
Visās valstīs 5G tīkls tiek ieviests pakāpeniski. Pēc 3 gadiem 5G būs iespējams izmantot gan tirdzniecībā, gan lietotāja ikdienā.
Problēmas, kuru dēļ šobrīd nav iespējama pilnīga 5G ieviešana:
A) Laiks uzlabot infrastruktūru;
B) Aprīkojuma iegāde;
C) Dažas ierīces atbalsta 5G;
D) Uzpūsti sakaru tarifi;
E) Akumulatora pārkaršana;
F) Komunikācijas kļūmes.
3G un 4G tīkli pilnībā sāka darboties 4 gadus pēc testu ieviešanas. Visticamāk, ka arī 5G tīklus atpazīs tikai pēc 4 gadiem.

Pēc 5G sāksies 6G tīkla attīstība utt. LG speciālisti jau pārņēmuši jauno tīklu un darbojās ar pilnu jaudu.
Tagad gaidāma masveida 5G tīklu ieviešana, ko varas iestādes plānoja 2022.-2023.gadam, bet realitāte ir pavisam savādāka.

Visu G paaudzes ātruma salīdzināšanas tabula
Šeit jūs uzzināsit ātruma salīdzinājumu 1G, 2G, 3G, 4G, 5G utt.

Paaudze / Maksimālais ātruma ierobežojums

1G / No 40 līdz 200 aprēķiniem/sek
2G — GPRS / 0,0125 Mbit/s
2G — EDGE / 0,0375 Mbit/s
3G — bāzes / 0,0375 Mbit/s
3G — HSPA / 0,9 Mbit/s
3G — HSPA+ / 2,625 Mbps
3G — DC — HSPA+ / 42 Mbit/s
4G — LTE 4. kategorija / 150 Mbit/s
4G — LTE Advanced CAT 6 / 300 Mbit/s
4G — LTE Advanced CAT 9 / 450 Mbit/s
4G — LTE Advanced CAT 12 / 600 Mbit/s
4G — LTE Advanced CAT 16 / 979 Mbit/s
5G / 1–10 Gbit/s

Augšējā tabulā parādīts paaudzes tīkla savienojumu lejupielādes ātrums.
5G ir ātrākais tīkla savienojuma ātrums, un tas darbojas labi, neskatoties uz ārējiem pārtraukumiem.
1G bija minimāls savienojuma ātrums, un veiktspēja neatbilda lietotāju cerībām.
Lielākā daļa valstu ir ieviesušas 4G tehnoloģiju, taču jaunākā 5G tehnoloģija vēl ir jāievieš.
Šis 5G neapšaubāmi ievadīs jaunu komunikācijas laikmetu. Šim jaunākajam 5G ir pārsteidzoša ietekme uz lietotāja ikdienas aktivitātēm.
Lietotāju cerības no 5G šķiet augstas, un tas pacels digitālo pasauli uz nākamo līmeni. Uz viņu skatās visa pasaule. Drīzumā gaidāms 5G.

Iebraucam iekš 6G
Kad tehnoloģiju stratēģi runā par nākamās paaudzes mobilajiem sakariem, viņi parasti uzsver tādas tēmas kā metaversums (globālās virtuālās realitātes jēdziens, kas piepildīts ar iemiesojumiem un digitālajiem dvīņiem) vai nākamo lielo soli ceļā uz autonomu braukšanu.
Ja šie 6G scenāriji kļūs par realitāti, automašīnas drīzumā varēs izmantot mākslīgo intelektu, lai koordinētu lēmumus, piemēram, krustojumos piešķirtu priekšrocību.
Tajā laikā roboti kļūs par mūsu ierastajiem pavadoņiem ikdienā.
Viņi mums palīdzēs mājās vai aprūpēs pacientus ar apbrīnojamu neatkarību, strādājot roku rokā ar saviem kolēģiem – absolūti bez konfliktiem un netraucējot vienam otru.
Galu galā mākslīgais intelekts vienmēr zina, ko tas dara.

Kad raidītāji kļūst par sensoriem: vai tad notiks sakaru un mērījumu apvienošana?
Autonomiem robotiem ir nepieciešams ne tikai mākslīgais intelekts, bet arī komunikācijas un situācijas izpratnes kombinācija.
6G pētījumos to sauc par “komunikāciju un mērījumu apvienošanu”, un šobrīd tā ir viena no galvenajām darbības jomām.
Visi scenārija dalībnieki tiek skatīti kopā ar viņu apkārtni 3D formātā un vienlaikus var mijiedarboties viens ar otru.

Tiek liktas lielas cerības, ka daudzus sensoru uzdevumus var apstrādāt ar ievērojami zemākām resursu izmaksām, izmantojot pieejamo komunikācijas infrastruktūru.
Tas ir svarīgi, lai stingri konsolidētu vides stabilitātes aspektus jaunajā mobilo sakaru paaudzē. Ievērojama daļa no pasaules ražotās elektroenerģijas jau tiek iztērēta mobilajiem sakariem, par elektro auto nemaz nerunājot.
Pasaules kopiena apzinās savu atbildību un strādā, lai palielinātu enerģijas patēriņa efektivitāti – samazināšanu.

Tas ietver mobilo tīklu pārvaldību, kas balstīta uz mākslīgo intelektu, kā arī uzmanības pieaugumu pārkonfigurēto “viedo” virsmu (RIS) izpētei.
RIS tehnoloģija izmanto atstarojošus materiālus, kurus var novietot, piemēram, uz ēku vai reklāmas vairogu sienām.
Šie materiāli atspoguļo signālus nepieciešamo uztvērēju virzienā, pateicoties materiālu īpašību pārvaldībai un tādējādi uzlabo tīkla pārklājumu ar zemāku transmisijas jaudu.

Kā tas tā notika, ka šķiet, ka 5G vēl nav plaši izmantots, bet viņi jau sāk runāt par 6G? Un kas rada standartus, pēc kuriem pasaule dzīvo?
6G attīstības plāns:
a) 2024. gads – darbs pie 6G standarta vēl nav oficiāli sācies, 3GPP turpina piektās paaudzes sakaru sistēmu evolūciju, un 5G sistēmas izstrādi plānots pabeigt šī gada beigās.
b) 2025. gads – iepriekšēja diskusija par 6G sakaru sistēmu galvenajām prasībām un galvenajiem darbības rādītājiem
c) 2026 – iespējamo tehnisko risinājumu izpēte, ko 3GPP komiteja var ieviest specifikācijā priekš
d) 2028. gads – aktuāls normatīvais darbs pie 6G sakaru sistēmu specifikācijas
e) 2029. gads – pirmais sestās paaudzes sistēmas izmēģinājums, tas ir, aptuveni 5 gadus no šī brīža

6G sakaru prasības
Parunāsim par pamatprasībām, kas būs jāatbilst sestās paaudzes mobilo sakaru tehnoloģijām.
Tā kā šīs prasības ITU komiteja vēl nav noteikusi, mēģināsim tās prognozēt, izmantojot iepriekšējo paaudžu mobilo sakaru sistēmām izstrādāto prasību piemēru.
Piemēram, trešās paaudzes (jeb 3G) mobilo sakaru sistēmas sākotnēji tika izstrādātas ITU izstrādātās IMT2000 koncepcijas ietvaros un tika optimizētas balss lietojumprogrammām ar iespēju pārraidīt datus ar ātrumu vairāki megabiti sekundē.

Turklāt 4G sakaru sistēmas jau tika veidotas uz IMT-Advanced koncepcijas bāzes, uz tām tika izvirzītas augstākas prasības datu pārraides ātrumam internetā – aptuveni vairākus simtus megabitu sekundē.
4G tehnoloģijas izstrādes stadijā vēl nebija izstrādātas gandrīz visas lietojumprogrammas, kuras mēs tagad plaši lietojam kopā ar mobilo internetu.
Tomēr IMT-Advanced koncepcijas izstrādes rezultātā ir izstrādāta ļoti veiksmīga LTE-Advanced sakaru sistēma (kas ir ceturtās paaudzes sakaru sistēma), kas ir kļuvusi plaši izplatīta visā pasaulē datu pārraidei mobilo sakaru sistēmās.

IMT-2020 koncepcijā papildus vēl augstākām prasībām datu pārsūtīšanas ātrumam līdz pat vairākiem Gb / s (platjoslas internetam vai tā sauktajam eMBB), parādījās jaunas prasības, lai atbalstītu datu pārraidi starp interneta ierīcēm.
Saziņa ar ierīcēm būtiski atšķiras no komunikācijas, pie kuras mēs esam pieraduši viedtālruņu lietojumprogrammām:
● Vienkāršām interneta (vai tā sauktajām masīvā IoT) ierīcēm ir prasība pēc savienojumu skaita. Saskaņā ar IMT-2020 šī prasība ir 1 miljons ierīču uz 1 kvadrātkilometru

● IMT-2020 koncepcija rūpnieciskajām ierīcēm vai kritiskām lietojumprogrammām ievieš papildu prasību, lai atbalstītu īpaši uzticamus zema latentuma sakarus (tā saukto URLLC).
Šo prasību būtība ir nepieciešamība nodrošināt ļoti augstu datu pārraides uzticamību fiziskajā līmenī ar kļūdu iespējamību aptuveni 0,001% un aizturi aptuveni 1 ms.

Ja mēs ieviesīsim šīs prasības IMT-2030 koncepcijai, kas tiek izstrādāta sestās paaudzes sakaru sistēmām ITU, mēs sagaidām, ka tās būs ekstrēmākas vai augstākas.
Piemēram, prasības attiecībā uz maksimālo pārraides ātrumu platjoslas internetam vai prasības attiecībā uz savienojumu skaitu IoT ierīcēm.
Lai atbalstītu mobilo savienojumu jauna veida ierīcēm un lietojumprogrammām, var būt papildu prasības vai prasību kombinācijas.
Rezumējot, mēs varam kvalitatīvi formulēt jaunās prasības 6G kā spēju atbalstīt datu pārraidi visām ierīcēm un dažādos apstākļos.

Tādējādi šajā rakstā esmu veicis izglītojošu ceļojumu 1G, 2G, 3G, 4G, 5G, nedaudz 6G vēsturē un attīstībā. Tīkla savienojamības attīstībai ir būtiska nozīme valsts izaugsmē.
Kā jūs visi zināt, katra prasība rada jauninājumus. 4G ir pārvarējis 1G raksturīgos trūkumus.
Aiz katras paaudzes slēpjas sarežģīta tehnoloģija, kas palīdz mums strādāt neatkarīgi no vides problēmām.
Iegūstot 5G pēc pāris gadiem un sajutīsiet tīkla savienojamības atšķirību.

Visits: 5