Skrundas "Kombināts"
Skrundas kombināts

Skrundas “Kombināts”

Tas bija, ir un būs …

tikai mainās saimnieki. Gandrīz 54 hektārus lielo nekustamo īpašumu “Mežaine” Skrundas novada Raņķu pagastā ar avārijas stāvoklī esošajām ēkām pašvaldība bez atlīdzības nodeva valsts īpašumā, valsts funkcijas īstenošanai – Nacionālo bruņoto spēku (NBS) mācību vajadzībām.

skats uz pilsētiņu 2017.gadā

Skrundas "Kombināts"Šī slēgtā un slepenā vieta oficiāli skaitījās Līdumnieki vai “Kombināts”un to izveidoja PSRS militāristu vajadzībām ar nummuru в/ч 18951. To no iekšpuses apsargāja Krievijas armija, no ārpuses – speciālā sistēma “Poligons”, kur strādāja milicija un robežsargi.

Te bija ciemats ar visu nepieciešamo uz vietas,

veikali, klubi, viesnica, ēdnīca, skola, bērnudārzs, ambulance, noliktavas, kazarmas, cietums, garažas, siltumnīcas, darbnīcas, 12 artēziskie urbumi u.t.t. Padomju laikā šeit dzīvoja 539 virsnieki ar ģimenēm, 72 karavīri un 110 civiliedzīvotāji.

militārās pilsētiņas "Mežaine" ēku izvietojums
ēku izvietojums

Ciemata tuvumā atradās Kosmosa tālā darbības rādiusa radiolokācijas radari “Dņestra-M” – nodeva ekspluatācijā 1969.gadā, un otrs “Dņepra-M” – kuru attiecīgi nodeva ekspluatācijā 1977. gadā. Abas RLS strādāja vienlaikus.

NEGAUSĪGAIS APSTAROTĀJS

Skrundas "Kombināts" Slepenais, vietējiem ļaudīm zem segvārda Kombināts maskētais, bet armijniekiem ar nosaukumu Dņepr pazīstamais padomju militārais objekts ar LPSR valdības atļauju Raņķu pagasta teritorijā sešus kilometrus no Skrundas ieperinājās tālajā 1964.gadā.

Mērķis — aukstā kara apstākļos kontrolēt gaisa telpu ziemeļrietumu virzienā aptuveni 6000 kilometru tālumā un 3000 kilometru augstumā un brīdināt par imperiālistu palaisto raķešu iespējamo tuvošanos.

Tā elektromagnētiskais starojums 154 — 162 megahercu diapazonā (televīzijas diapazonā), impulsu režīmā no Dņepr raidīts nepārtraukti. Impulsa ilgums 0,8 milisekundes, jauda 1,2 megavati (pēc Krievijas militārā resora datiem). RLS “Dņepra” darbojās ziemeļ/rietumu virzienā 180 gr. leņķī. Un radaru 16 raidītāji patērēja līdz 20 mg/W stundā. Stacijas darbība bija nepārtrauktas darbības, tas ir 24 s/dn.

Skrundas "Kombināts"Neprasot vietējo iedzīvotāju piekrišanu un daudzus no viņiem pat padzenot no mājām, par monstru iesauktais veidojums drīz vien sagrābis vairāk nekā 1000 hektāru lielu zemes platību.

Uz tās galvenie objekti bija četri raidošo un uztverošo antenu paviljoni, katrs 250 metru garumā un 17 metru augstumā. Tas padomju militāristiem ļāvis Skrundas radaru pārlūkotajā telpā Rietumeiropā un pat Ziemeļafrikā diennaktī fiksēt līdz 750 kosmiskajiem objektiem, nosakot to augstumu, ātrumu un trajektoriju.

radars ar divām antenēm
viens radars ar antenēm
radara antenes slīpā siena
antene no malas
radara viena antene, skats no gala
antene no gala

Šie divi šķūņa formas radari bija viena no PSRS nozīmīgākajām agrā brīdinājuma radaru stacijām objektu novērošanai kosmosā un iespējamu starpkontinentālo ballistisko raķešu izsekošanai. Skrunda bija nozīmīgs objekts Padomju Savienībai, jo tās radari nosedza Rietumeiropu.

Aukstā kara diktētās bruņošanās sacensības prasīja pastāvīgu militāro tehnoloģiju modernizāciju. Parādījās kaujas galviņas, kas sadalījās vairākos elementos, tāpēc bija nepieciešamas jaunas identifikācijas sistēmas.

Jaunākās RLS “Darjal-UM” celtniecība Skrundā sākās 1985. gadā.

Skrundas "Kombināts" Patiesībā Dņepr bija vakardiena, to drīzumā būtu nojaukuši paši krievi, un Darjal celtniecības pabeigšanu apturēja PSRS sabrukums. Tās ēkai bija 8 stāvi 56 metru augstumā, bet uztvērēja ēka ar saviem 19 stāviem slējās 117 metru virs zemes. Nepabeidzot, šī monumentālā ēka tika iznīcināta visas pasaules acu priekšā (televīzijā) deviņus gadus vēlāk, 1994. gada 4. maijā.

 Radiolokācijas stacijas jaunā ēka, kas tā arī netika ieslēgta.
“Baltais gulbis” – kuru uzspridzināja

Lieki teikt, ka radiolokācijas stacija radiofrekvenču izmantošanā radīja daudz problēmu, jo Latvijas rietumu daļā 160 MHz diapazonā 8 MHz josla bija slēgta citiem frekvenču lietotājiem. 320 sakaru kanālos citas stacijas nevarēja strādāt, lai neradītu traucējumu lokatoram.

Tāda radiotraucējumu krīze notika 1996. gada augustā un septembrī, kad Kuldīgā bez iepriekšējas saskaņošanas, ar krievu armiju, ieslēdza biznesa sakaru raidītāju. Atbrauca pat EDSO pārstāvji, un problēma kopīgi tika atrisināta.

spridzina, nepabeigto lokatoru
spridzināšanas moments
1990. gada septembrī

Kuldīgas rajona iedzīvotāju referendumā 14 373 iedzīvotāji pieprasīja Skrundas lokatora celtniecības un darbības pārtraukšanu. Lielas pūles un neatlaidīgu darbu, pat riskējot ar savu dzīvību, pēdējos gadus tam visam veltīja Skrundas radiolokācijas stacijas novērošanas grupas vadītājs rudbāržnieks Ints Folkmanis.

Inta Folkmaņa dzīvē RLS izslēgšana bijis īpašs notikums, kuru viņš gaidījis desmit gadu. Šogad apritēja 22. gadi kopš izslēdza lokatorus. Atmodas laikā un līdz pat Krievijas armijas izvešanai Ints, tolaik Kuldīgas rajona policijas Rudbāržu iecirkņa inspektors, bijis Skrundas RLS novērotājs un EDSO starptautiskās komisijas dalībnieks.

izlikta zīme ka te atrodas militārs objekts
“Mežaine”

 Viņa vaļasprieks un daļēji arī specialitāte ir elektrotehnika, elektronika un arī sakari. Pastiprināta interese par noslēpumaino objektu Intam radusies 1988.gadā, jo līdz ar lokatora darbošanos tā starojumu zonā esošajiem iedzīvotājiem bija ne vien veselības problēmas, bet arī traucētas TV un radio pārraides.

Krievijas militārpersonas RLS ietekmi, protams, noliedza

un mums ar saviem primitīvajiem mēraparātiem sākumā bija ļoti grūti pierādīt pretējo. Tikai pēc valsts neatkarības atjaunošanas Latvijas zinātnieki RLS kontrolei radīja unikālu aparatūru, kas automātiskā režīmā darbojās Rudbāržu pagasta Sieksātē.

Skrundas "Kombināts" Saskaņā ar toreiz jau noslēgto nomas līgumu Krievijas puse šos mērījumus respektēja un vajadzības gadījumā pat koriģēja RLS darbības režīmu, lai mazinātu civilo sakaru traucējumus lokatora zonā – atceras rudbāržnieks. Inta nolasītie un analizētie mērījumi bijuši papildus arguments nomas līguma nepagarināšanai.

Saskaņā ar 1994.gadā parakstīto vienošanos

Latvija no Krievijas Federācijas par pagaidu lietošanā nodoto zemi 164,5 hektāru platībā (pārējā RLS teritorija jau bija pārgājusi mūsu valsts īpašumā) ik gadu saņēma piecus miljonus dolāru.

 Puse no šīs summas palika valstij, otra tika Kuldīgas rajonam, kurš to izlietoja autoceļa būvei Vārmes pagastā, jaunas slimnīcas Kuldīgā un skolas Nīkrācē celtniecībai, lokatoram tuvējo pagastu mācību un veselības iestāžu vajadzībām.

1990. gada 16. novembrī Kuldīgas rajona izpildkomitejas sēdē pieņēma lēmumu pārtraukt “Darjal” celtniecību un pārtraukt “Dņepr un Dņestr” darbību”. 1991. gada augustā pilnībā tika pārtraukti celtniecības darbi.

Taču Baltijā pēdējo kara pilsētiņu krievu armija atstāja tikai 1999.gada 23.oktobrī, vairāk nekā 12 mēnešus pēc Skrundas radiolikācijas stacijas (RLS) slēgšanas.

Kā tagad uzskata viens no loktora darbības apsekotājiem un slēgšanas rosinātājiem, vēlāk par to ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotais rudbāržnieks Ints Folkmanis. Viņaprāt, cīņa par lokatora likvidēšanu tiek nepelnīti ātri aizmirsta, kaut gan tā ir ļoti pamācoša nākamajām paaudzēm.

2016.gads
1994. gada 30. aprīlī

noslēgtais Latvijas-Krievijas līgums paredzēja, ka RLS strādās līdz 1998. gada 31. augustam un pēc tam to demontēs 18 mēnešu laikā. Latvijā drīkstēja palikt 599 armijas virsnieki un 199 apkalpes darbinieki.

Skrundas "Kombināts" Pēc Krievijas armijas aiziešanas pilsētiņas platība ir 54 hektāri, uz kuriem atrodas 64 dažādas ēkas un būves, to skaitā 10 daudzstāvu dzīvojamās mājas ar 551 dzīvokļiem, viesnīca, poliklīnika, hospitālis, bērnudārzs, klubs, pasts, citas sabiedriskas nozīmes ēkas, kā arī katlumāja, ūdenstornis, garāžas, ieskaitot dotus, dzotus, pazemes bunkurus un patvertnes atomuzbrukuma gadījumam.

1994. gada 12. augustā

tika noslēgts līgums ar ASV par “Darjal” ēku nojaukšanu. Nojaukšanas darbi tika uzticēti ASV uzņēmumam Controlled Demolition. 1995. gada janvārī uzņēmums ieveda tehniku un uzsāka sagatavošanās darbus. Ēka tika nojaukta ar kontrolētu sprādzienu. Kurā tika izmantots 360 kg sprāgstvielas, izvietojot to 430 punktos.

lokatora uzspridzināšana

Ļoti augstā ēka sagruva 12 sekundēs, atstājot 435 000 tonnu būvgružu, 14 000 tonnu metāla,19 000 tonnu smilšu. Sprādziena laikā skanēja speciāli šim notikuma komponēts Zigmāra Liepiņa skaņdarbs Liberatio.

Nojaukšanas darbos tika iesaistīti ap 500 rajona iedzīvotāju. 1995. gada novembrī nojaukšana tika pabeigta. Tās izmaksas bija 8,4 miljoni ASV dolāru, no tiem 7 sedza ASV un daļēji arī Ziemeļvalstis. Un Skrundas lokatora vietā, tādu pašu, uzcēla Baltkrievijā.

Monstru kapsētai

kā atgādinājums par Latvijai drūmo laiku blakus palikusi kara pilsētiņa Skrunda-1, kas tagad atpazīstama ar nosaukumu Mežaine. Atstāja mums tukšu Skrundas RLS pilsētu jeb “Kombinātu”. Kas bija vienīgā apdzīvotā vieta Latvijā, kur aizvien visā godībā slējās Vladimira Iļjiča ( Ļeņina ) piemineklis.

Ļoti nesekmīgi bijuši valsts daudzkārtējie mēģinājumi atrast Mežainei saimnieku, visiem šķitis, ka pilsētiņas piemērošanai civilām vajadzībām būs jātērē milzīgi līdzekļi, bet drīza atdeve nav gaidāma.

Tā par 170 tūkstošiem latu bijušo Padomju Savienības militāro objektu izsolē iegādājās SIA “Iniciatīva Europa”. Objekts bija pārdots kā nekustamais īpašums, un valsts nevarēja ietekmēt investora izvēli, kā to apsaimniekot. Taču nekādi darbi šajā objektā nenotika.

Pirms tam izsolē

bija uzvarējis kāds cits Krievijas uzņēmums „Aļeksejevskoje – Serviss”, kas īpašumu nosolīja par krietni lielāku summu – 1,55 miljoniem latu. Taču netika veikta pirmā iemaksa, kas kļuva par iemeslu, lai par jauno izsoles uzvarētāju atzītu otro augstāko solītāju Azerbaidžānas pilsoni Magomedu Gurbanovu. Viņš izsolē par nekustamo īpašumu bija solījis par 3000 latiem mazāk kā Krievijas uzņēmums. Taču arī viņš nesamaksāja pirmo iemaksu un Privatizācijas Aģentūra izsludināja jaunu izsoli.

Laiks gāja, un interese par militāro objektu Skrundā tikai palielinās. Izrādās, pilsētiņa iekļauta Latvijā apskatāmo padomju armijas militāro objektu kartē. Bet neviens neapņēmās viņu apsaimniekot.

Skrundas lokatora pilsētiņa

Pilsētiņa atgādināja mirušu zonu. Vienīgā dzīvības pazīme bija koki, kuri aug teritorijā un uz pamestajām ēkām. Zinātnieku pētījumi liecina, ka laikā, kad darbojās radari, koki auguši sešas reizes lēnāk. Rudbāržnieks Ints Folkmanis bija novērojis, ka pēdējā laikā koki sākuši augt ātrāk. 

Kopš 2015. gada maija

pilsētiņa ir Skrundas novada pašvaldības īpašums. Bet līdz ar Skrundas lokatora pilsētiņas nodošanu valsts īpašumā tā pārtaps par NBS bāzi ar nosaukumu “Mežaine”.

Skrundas "Kombināts" Aizsardzības ministrija norāda, ka kopumā bāzes attīstība ir ilgtermiņa projekts, tāpēc pirmie darbi būs saistīti ar teritorijas labiekārtošanu, drošības un apsardzes infrastruktūras pilnveidošanu. Daļu ēku plānots demontēt un daļu saglabāt, lai varētu izveidot apmācību vietu kaujai apbūvētā vietā.

2017.gads

Un Skrundas novadā esošajā militārajā poligonā “Mežaine” attīstība turpinās. Sākās viss ar caurlaides punkta atjaunošanu. Tālāk ceļu un apgaismojuma sakārtošanu. Pirmās atjaunoja ēkas kas ir labāk saglabājušās.

Viss notiek!

Un tagad jau ir tik tālu ka ir uzsākta jaunas šautuves kompleksa būvniecības darbi. Neizpalika arī bez simboliskas vēsturiskās laika kapsulas iemūrēšanas. Vēstījumā nākamajām paaudzēm atstāts vietējās avīzes raksts un dažādi dokumenti par topošo šautuvi.

Tas būs ieguvums ne vien brigādes zemessargiem, bet arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), jo poligonā varēs trenēt ne tikai kaujas prasmes apdzīvotā vietā, bet arī kaujas šaušanu ar vieglajiem strēlnieku ieročiem. Šāds komplekss Kurzemē būs pirmais, norāda Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris, pulkvedis Andris Rieksts.

uzsāk šautuves būvniecību

Skrundas "Kombināts" Šautuve atradīsies pašā poligona centrā, un sastāvēs no trīs daļām, tās būvniecība, kurā iekļauta būvniecība, infrastruktūras sakārtošana un apzaļumošana, izmaksās ap 600 000 eiro. Tā paredzēta gan Jaunsargu, gan Zemessargu mācībām šaušanā ar kaujas munīciju.

Jaunsargiem paredzētā daļa būs 100 metru plata un 50 metru gara ar dažādām ugunslīnijām, ko Zemessargi varēs izmantot mācībām šaušanai ar pistolēm. Blakus atradīsies šaušanai paredzētā teritorija, kura būs 300 metru gara un kurā tiks izmantoti dažādi strēlnieku ieroči, bet trešā šautuve būs 100 metru gara. Visas trīs varēs izmantot vienlaicīgi, katrā šautuvē ap 30 cilvēku.

Andris Rieksts ierāda šautuves vietu
šautuves vieta

Lai izveidotu šautuvi, poligona teritorija ir ievērojami paplašināta, vienojoties ar dažādiem – gan juridiskiem, gan fiziskie zemju īpašniekiem. Militārā poligona “Mežaine”. “Diezgan sarežģīta bija saskaņošanas procedūra, jo viss projekts bija jāsaskaņo ne tikai Skrundas būvvaldē, bet gan Valsts kontroles birojā.

Projekta autori ir arhitektūras un projektēšanas biroja “3D birojs”, darbus veiks SIA “Urbumiņš Pluss”.

Skrundas "Kombināts"Un mums vajadzēja papildus informēt par šautuves darbības veidiem – kā tiks savāktas lodes, grunts, kā tiks savākts lietus ūdens, vai viņš nepiesārņos dabu un kā tiks organizētas šaušanas nodarbības, vai neapdraudēs apkārtējos iedzīvotājus,” atzīst SIA “3D birojs” valdes locekle Aija Jansone.

Aizsardzības ministrija

no Skrundas novada pašvaldības, bijušās kara pilsētiņas teritoriju, pārņēma pirms diviem gadiem, lai te izveidotu reģionālo militāro poligonu valsts aizsardzības uzdevumu īstenošanai. No tā brīža te ir daudz pārmaiņu.

Bijušajā Skrundas 2. Vidusskolas ēkā(ciematā “Mežaine”) pabeigta pirmā rekonstrukcijas kārta, te tiek veidota mācību bāze. Savukārt pilsētiņā, kur galvenokārt karavīri tiek trenēti kaujai apzīvotā vietā, tiek nojauktas bīstamās ēkas, bet pārējām nostiprināti jumti.

Aizsardzības Ministrija paredz ka topošie kadeti apgūs vidusskolas zināšanas, bijušajā Oskara Kalpaka Rudbāržu pamatskolā. Patreiz notiek dokumentācijas kārtošanas un saskaņošanas darbi. Un drīzumā, tāpat kā Militārajā poligonā “Mežaine”, varētu sākties apjomīgi celtniecības un remonta darbi.

bijušā O.Kalpaka pamatskolā

Atbilstoši ministrijas iecerēm, jaunveidojamās izglītības iestādes mērķis būs jaunās bruņoto spēku virsniecības paaudzes audzināšana. Skolā uzsvaru likšot uz līderību, kritisko domāšanu un argumentācijas prasmēm.

Skolas absolventi varēs iestāties Nacionālajā aizsardzības akadēmijā (NAA) un tiem kā izietu ieskaitīs akadēmijas pirmsstudiju posmu.

Skrundas "Kombināts"Kalpaka profesionālajā vidusskolā uzņems 9.klases absolventus. Skola nodrošinās vispārējo vidējo izglītību ar pastiprinātu inženierzinātņu tehnisko priekšmetu apguvi, angļu valodu, līderību, sporta nodarbības un militāro mācību. Tāpat skola varēs organizēt arī papildus kursus.

Pagaidām mācības Rudbāržos vēl nenorisināsies / 2024.gadā nav sākts pat skolas remonts /. Taču, lai sāktu apmācību, mēs vēlamies sadarboties ar Skrundas vidusskolu, tā A. Pabriks, kas abām pusēm būtu pieņemams variants. Ieguvumi no šādas sadarbības būtu abējādi. Pirmkārt, daļēji nodrošinot kadetu apmācību, attīstības stimulu iegūtu Skrundas pilsēta, otrkārt, mēs varētu saturiski virzīties uz priekšu gan ar pašu kadetu apmācību, gan Rudbāržu infrastruktūras sakārtošanu.

Kadetu skolas sākotnējā attīstības fāzē vispārizglītojošos priekšmetu pasniegšanu kadetu skolas kursantiem varētu veikt Skrundas vidusskolas skolotāji. Savukārt militārās iemaņas pasniegtu Nacionālo bruņoto spēku instruktori un virsnieki netālu esošajā Skrundas poligonā.

Pabeidzot šo izglītības iestādi, skolēni iegūtu profesiju – jaunākā līmeņa militārais vadītājs, kuras standarts turpmāk vēl tiks sagatavots. Ministrijas skatījumā, optimālais izglītojamo skaits vienā gadā būtu 50 skolēni, bet skolēnu skaits klasē – ne vairāk par 25.

Militārā poligona “Mežaine”

teritorija ir 53,83 hektāri, pēc paplašināšanas būs 952,5 hektāri. Poligona paplašināšanai Aizsardzības Ministrijas valdījumā paredzēts pārņemt gan Zemkopības ministrijas valsts īpašumā esošos, gan privātpersonām piederošos nekustamos īpašumus Skrundas un Kuldīgas novadā. AM, Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes pārstāvji jau tikušies ar zemju īpašniekiem un Skrundas novada pašvaldību, lai iepazīstinātu ar poligona attīstības plāniem.

Skrundas "Kombināts"2020.g. maijā, vizītes laikā, A. Pabriks tikās arī ar Zemessardzes 4.Kurzemes brigādes komandieri Andri Riekstu, lai kopīgi novērtētu progresu labiekārtošanas darbos Skrundas poligonā “Mežaine”.

“Jāteic, ka progress ir ļoti liels – iekārtotas mācību telpas un cita infrastruktūra. Tagad mēs šeit varam uzņemt gan zemessargus, gan profesionālā dienesta karavīrus, gan sabiedroto militārās vienības, taču labiekārtošanas darbi turpināsies. Šo bāzi mēs vēsturiski pārņēmām no okupācijas armijas spēkiem. Tas ir milzīgs objekts, jo sākotnēji te dzīvoja vairāk cilvēku nekā Ādažu bāzē. Tagad mēs to sakārtojam un attīrām, darot to pēc jaunākajiem standartiem.”

Skrundas "Kombināts"
iebrauktuve poligonā

Tagad pie iebrauktuves poligonā, no Kuldīgas ceļa puses, ir uzcelts obelisks, lielgabala izskatā. Vienlaikus ministrs atzina, ka Skrundas poligona pilnīga labiekārtošana prasīs nākamos trīs līdz četrus gadus, bet modernizācijas izmaksas tiek lēstas no pieciem līdz pat desmit miljoniem eiro.

Skrundas "Kombināts" Vienlaikus A. Pabriks atzinīgi novērtēja 4. Kurzemes brigādes komandiera pulkveža A. Rieksta veikumu poligona “Mežaine” labiekārtošanas procesā, piebilstot, ka virzīs viņu apbalvošanai.

Skrundas "Kombināts"

Views: 271