Vitamīni — nepieciešamība vai modes tendence?

Ziemas periodā, obligāti, organismam vajag papildus vitamīnus. Vitamīni un minerālvielas ir nepieciešamas organisma funkcionēšanai, vielmaiņas procesu regulēšanai. To trūkums var izraisīt vielmaiņas traucējumus, kā arī citas veselības problēmas. B grupas vitamīni, multivitamīni, vitamīni bērniem,  sievietēm, vīriešiem, minerālvielas – cinks, magnijs, kalcijs un citi uztura bagātinātāji, ir domāti, jūsu veselības saglabāšanai. Vitamīni mūsu organismā ir būtiski vielmaiņas procesu un imūnās sistēmas darbības regulatori.

Lielāko daļu organismam nepieciešamo vitamīnu vai to sintēzes prekursoru var uzņemt tikai ar uzturu. Atsevišķus vitamīnus daļēji vai pilnīgi sintezē cilvēka gremošanas trakta baktērijas, piemēram, K vitamīnu, biotīnu, pantotēnskābi un niacīnu, arī D vitamīnu ultravioletā starojuma ietekmē organisms var sintezēt ādas šūnās.omēr deficīta gadījumā vai tad, ja rodas pamatotas aizdomas par vitamīnu nepietiekamu uzņemšanu vai uzsūkšanos kuņģa—zarnu traktā, vitamīni jāuzņem papildus, mērķtiecīgi pielāgojot uzturu vai uzņemot tos preparātu veidā. Ar uzturu vai preparātu veidā uzņemto vitamīnu rezerves mūsu organismā saglabājas atšķirīgu periodu (tabula).

Kas ir vitamīni?

Vitamīni ir bioloģiski aktīvu organisko savienojumu grupa, kas ir vitāli nepieciešami normālai ķermeņa darbībai un veselības saglabāšanai. Vitamīnu galvenais uzņemšanas avots, protams, ir pārtika, tāpēc ieteicams uzturā lietot pārtikas produktus no dažādām kategorijām, piemēram, graudaugus, piena produktus, augļus un dārzeņus, olas, zivis, gaļu. Ja kādu iemeslu dēļ uzņemt nepieciešamo vitamīnu daudzumu organismā nav iespējams, var izvēlēties lietot dažādus uztura bagātinātājus. Vitamīni ir nepieciešami: 

• vielmaiņas procesiem, nervu darbības regulēšanai, kaulu un muskuļu audu veidošanai;
• organisma pasargāšanai no infekcijām un infekcijas slimībām;
• organisma aizsardzībai no brīvo radikāļu kaitīgās ietekmes (tāpēc daudzus vitamīnus sauc par antioksidantiem). 

Vitamīni vispārējās veselības uzturēšanai

Vitamīni ir ūdenī vai taukos šķīstošas vitamīnu grupas, kam ir svarīga loma veselības uzturēšanā. Vitamīni ir nepieciešami normālai nervu sistēmas darbībai, veselīgai ādai un matiem. Tāpat vitamīniem ir svarīga loma sirds, asinsvadu veselības uzturēšanā, normālu psiholoģisko funkciju uzturēšanai. 

Minerālvielas normālai organisma funkcionēšanai 

Minerālvielas ir nepieciešamas dzīvības procesiem. Piemēram, kalcijs ir vajadzīgs gremošanai un muskuļu kontrakcijām, kā arī sirdsdarbības regulēšanai. Savukārt dzelzs piedalās hemoglobīna sintēzē sarkanajos asinsķermenīšos, skābekļa transportēšanā uz audiem. Ja kādu iemeslu dēļ uzņemt nepieciešamo minerālvielu daudzumu organismā nav iespējams, var izvēlēties lietot dažādus uztura bagātinātājus.

No rīta vai vakarā? Pēc ēšanas vai tukšā dūšā? Špikeris, kā pareizi uzņemt vitamīnus!

Nevienam nav noslēpums, ka mūsu organisms nevar pilnvērtīgi funkcionēt, ja tas nav nodrošināts ar visām nepieciešamajām vielām, tostarp vitamīniem un minerālvielām. Jā, daļu no nepieciešamā varam uzņemt ar sabalansētu uzturu, tomēr nereti ir nepieciešama “palīdzība no malas”, un tad talkā nāk līdzekļi no aptieku plauktiem.

Veselā miesā vesels gars, vai ne? Bet, ja neesam nodrošinājuši organismu ar tam nepieciešamo, tad nevaram gaidīt stipru imunitāti, pietiekamu enerģijas līmeni, nemaz nerunājot par faktu, ka ilgstoša dažādu vitamīnu un minerālvielu nepietiekamība var veicināt arī nopietnāku veselības problēmu rašanos!

Bet kā neapjukt, ja papildus uzturam jāuzņem vairāk par vienu vitamīnu? No rīta vai vakarā? Pēc ēšanas vai tukšā dūšā? Ar ko kopā uzņemt, no kā izvairīties? Ir daudz jautājumu, kuri patiesībā ir ļoti būtiski, lai tu aptiekā neatstātu kaudzi naudas par vitamīniem un minerālvielām, kuri nepareizas lietošanas dēļ neuzsūcas pietiekami vai negatīvi ietekmē citu medikamentu vai vitamīnu darbību!!!

Laikā, /rudens, ziema, pavasaris/ kad vitamīnus un minerālvielas uzņemam vairāk, korektai vitamīnu un minerālvielu lietošanai izveidot mazo špikeri, ko der piespraust pie ledusskapja katram, kurš ikdienā uzņem dažādus uztura bagātinātājus (vitamīnus, minerālvielas).

Konsultējies ar ārstu un/vai farmaceitu!

Nē, tas nav sauklis, kurš tiek skandināts atkal un atkal, lai kādam apniktu. Pašrocīga ne tikai medikamentu, bet arī vitamīnu un uzturvielu lietošana vēlamā ieguvuma vietā var nest pretēju efektu!

Nereti cilvēkam ir kāda hroniska kaite vai viņš lieto dažādus medikamentus, tie var būt gan bezrecepšu, gan recepšu vienlaicīgi. Ja papildus ir vēlme lietot uztura bagātinātājus, ir svarīgi saprast, vai cilvēkam tie tiešām ir nepieciešami.

Situācijās, kad cilvēks lieto dažādus vitamīnu kompleksus vienlaikus, pastāv risks tos uzņemt vairāk, nekā tas ir nepieciešams, īpaši, ja runa ir par taukos šķīstošajiem vitamīniem, jo tos organisms uzkrāj.

Viens no populāriem piemēriem, kas uzsver nepieciešamību konsultēties ar ārstu vai farmaceitu – kad pacients lieto medikamentus un vēlas iegādāties nomierinošu līdzekli – daudziem uztura bagātinātājiem nervu sistēmai sastāvā ir asinszāle (Hypericum perforatum), taču asinszāle ir viens no ārstniecības augiem, kuru nav ieteicams lietot kopā ar hormonālo kontracepciju.

Vēl ļoti svarīga pacientu grupa ir grūtnieces un māmiņas, kas baro bērnu ar krūti, jo šajā laikā viņām jākonsultējas gandrīz pirms jebkura uztura bagātinātāja lietošanas.

Ūdenī un taukos šķīstošie vitamīni – kāda atšķirība?

Taukos šķīstošie – K, E, D un A vitamīns obligāti jālieto kopā ar pārtiku, lai tie varētu mūsu organismā uzsūkties. Ūdenī šķīstošajiem vitamīniem nepieciešams ūdens, tos uzņemt vairāk nekā nepieciešams ir grūtāk, jo tie ātrāk izdalās no organisma, līdz ar to organisms nevar arī uzglabāt ūdenī šķīstošos vitamīnus vēlākai nepieciešamībai!

Te gūstam arī vienu vērtīgu atziņu, ka, piemēram, imunitātei nepieciešamais C vitamīns ir jāuzņem regulāri, ja ne ar pārtīku, tad ar uztura bagātinātājiem, jo nav iespējams vasarā saēsties pietiekami daudz augļu un dārzeņu, lai tā pietiktu gada tumšajiem mēnešiem.

Arī vitamīnus var uzņemt pārlieku lielā daudzumā jeb pārdozēt!

Kā jau iepriekš noskaidrojām, ūdenī šķīstošie vitamīni īsti neuzkrājas, tāpēc ar to kaitējumu, ja esam lietojuši mazliet vairāk, problēmām nevajadzētu būt, ko gan nevar teikt par otru vitamīnu grupu jeb taukos šķīstošajiem.

Konsultācijas ar ārstu un farmaceitu, asins analīzes un atbilstoša norādīto devu lietošana ir panākumu atslēga, lai nav par maz un nav arī pārāk daudz, lai nav kā teicienā “kas par daudz, tas par skādi”.

Novecojis uzskats – multivitamīni ir slikti!

Visiem derīgu vienotu norādījumu nav. Taču ir gadījumi, kad labāk lietot multivitamīnu kompleksus, it īpaši tos, kuros ir pārdomātas kombinācijas, lai vitamīni un minerālvielas papildinātu un pastiprinātu viens otra darbību, piemēram, C vitamīns kombinācijā ar nātrija selenātu pastiprina viens otra antioksidatīvās īpašības, taču, ja C vitamīns ir kombinācijā ar nātrija selenītu, tad šie abi antioksidanti inaktivē viens otra darbību.

Ražotāji iegulda līdzekļus un pūles, lai multivitamīni cilvēkam sniegtu maksimāli lielāko efektu, iedziļinās otromolekulārās zinātnes atzinumos un šūnu bioķīmijas procesos.

Svarīgi, lai bez īpaša iemesla un konsultācijas netiktu lietoti vairāki kompleksi vienlaikus, jo var būt tā, ka vairākos no tiem ir vieni un tie paši vitamīni/minerālvielas, kā rezultātā rodas risks kādu no tiem uzņemt vairāk, nekā organismam ir nepieciešams.

Špikeris vitamīnu un minerālvielu lietošanai!

Vairumu vitamīnu un minerālvielu iesaka lietot pēc ēšanas, kas būtu aptuveni 20 minūtes pēc tam, kad šķīvji tukši. Pamatā tās būs brokastis, pēc kurām lietot preparātus, uzdzerot glāzi ūdens, izvairoties no tējas un kafijas, jo šajos dzērienos ir vielas, kas var ietekmēt uzņemto vitamīnu/minerālvielu uzsūkšanos.

Bet paskatīsimies mazliet konkrētāk:

Taukos šķīstošos vitamīnus – A, E, D, K jālieto pēc ēšanas, uzdzerot ūdeni, citi šķidrumi neder, jo tie var ietekmēt vitamīnu uzsūkšanos. Parasti iesaka lietot pēc brokastīm.

Ūdenī šķīstošos vitamīnus – visus B grupas vitamīnus un vitamīnu C, lieto pēc ēšanas, uzdzerot glāzi ūdens. Šiem vitamīniem jo īpaši nav ieteicams uzdzert tēju vai kafiju, jo tie var mijiedarboties ar vielām, ko šie dzērieni satur. Nav noteikts laiks, kad tos lietot, bet ērtāk ir pēc brokastīm.

Mūsdienās cilvēkiem arvien vairāk trūkst dzelzs – uztura izmaiņas, maz uzturā lieto gaļu, gaļas subproduktus, veģetārieši, vegāni. Ar dzelzs preparātiem ir dažādi – pirms ēšanas, ēšanas laikā vai pēc tās. Farmaceiti iesaka šo preparātu lietošanā uzticēties ražotājam – kā tas ir norādījis. Lielākoties dzelzs jau ir kombinācijā ar folskābi. Lietojot folskābi pirms ēšanas, var būt slikta dūša, tāpēc, ja ir šāda blakusparādība, noteikti jālieto pēc ēšanas.

Dzelzs ir tā minerālviela, kuru drīkst lietot tikai ar ūdeni, jo gan kafija, tēja, gan piena produkti var kavēt dzelzs uzsūkšanos. Arī nav konkrētas receptes, kad lietot; ja zini, ka dienas laikā noteikti nevari atturēties no kafijas vai tējas krūzes, tad lieto dzelzi vakarā pēc ēšanas.

Folijskābe (jeb folskābe) ir jālieto no rīta pēc ēšanas, uzdzerot ūdeni, pirms ēšanas nelieto, jo var būt slikta dūša.

Magnijs ir visvienkāršākais lietošanā, pārsvarā lieto pēc vajadzības no rīta, pusdienās vai vakarā pēc ēšanas, uzdzerot ūdeni. Ja magniju lieto krampju mazināšanai miega laikā, tad lieto vakarā, ja pa dienu, lai būtu mierīgāks prāts un enerģija, tad var lietot no rīta vai pusdienas laikā.

Jo vairāk cilvēks uzturā lieto cukuru, jo vairāk viņam nepieciešams magnijs, jo aizkuņģim nepieciešams magnijs, lai ražotu insulīnu un to atbrīvotu asinsritē!

Kalciju lietojam no rīta pēc ēšanas, uzdzerot ūdeni, neiesaka lietot kopā ar dzelzs preparātiem. Kalciju iesaka lietot kopā ar D vitamīnu, jo D vitamīns veicina kalcija uzsūkšanos, tāpēc tas bieži kalcijam jau ir pievienots. 

Visits: 7