Lēmums par ārkārtas stāvokli tika pieņemts ļoti ātri. Sākoties pārejai uz darbu attālinātā režīmā, CERT.LV operatīvi apzināja risinājumus, kādi potenciāli varētu tikt lietoti strādāšanai no mājām, piemēram, videokonferenču rīkošanai vai mācoties skolā.

Kad tas bija izdarīts, tika rīkoti vairāki semināri un praktiskās nodarbības, primāri valsts pārvaldes darbiniekiem, lai informētu par nepieciešamajām darbībām, kas veicamas gan organizācijām. Gan “mājās strādājošajiem”, lai visiem iesaistītajiem būtu vienlīdz liels izpratnes līmenis par jauno situāciju un darbs varētu sekmīgi turpināties.

“Varētu šķist – kas tad tur?

Atnes mājās, vai nopērc jaunu, datoru /ja ir par ko/ un turpini strādāt! Vai arī turpini mācīties, mājas apstākļos. Taču no kiberdrošības viedokļa šādas izmaiņas ietver ļoti daudz nianšu un potenciālu risku.

Scenārijā, kad piekļūšanai tiek izmantota darbinieka privātā iekārta, darba devējs neuzticamai iekārtai, par kuru viņam nav nekādu zināšanu un kontroles, ļauj ienākt savā vidē.

Bieži privātām iekārtām nav atbilstošas konfigurācijas un nav ieviestas pat drošības politikas minimālās prasības, pakļaujot tās īpaši augstam kiberuzbrukumu riskam.

Neapzinoties, ka darba birojs tiek paplašināts, iekļaujot arī katra darba ņēmēja dzīvesvietu, notika vairāki veiksmīgi kiberuzbrukumi, paralizējot organizāciju darbu. Lai varētu cilvēkus sagatavot un valsts iestādes turpināt strādāt, liels darbs tiek ieguldīts rekomendāciju izstrādē, lai pielāgoties varētu iestāžu administrācija, gan darbinieki, gan skolēni” atklāj Teivāns.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem pavasarī, kad tikko bija izsludināts ārkārtas stāvoklis, bija digitālo saziņas rīku prasmīga lietošana.

Un šī raksta tapšanas iemesls arī ir viens no mēģinājumiem palīdzēt izprast un ievērot DROŠĪBU interneta plašumos.
Jo izglītojas un mainās, atbilstoši mūsdienu prasībām, arī noziedznieki.

CERT.LV jau gadiem cenšas vērst uzmanību uz to, ka droši konfigurētas iekārtas un programmnodrošinājums ir jau puse no ceļa uz drošu infrastruktūru – gan darbam klātienē, gan attālināti.

Tiesa, iekārtu un programmnodrošinājuma konfigurācija nozīmē papildu resursus, kas nepieciešami tās izveidei un uzturēšanai. Arī pašam lietotājam ir jāvelta laiks, lai iepazītos ar pieejamo funkcionalitāti, un ne vienmēr tas tiek pienācīgi izdarīts.

Lai varētu īstenot darba mērķi, ir jāiepazīst tehnoloģijas, ar kurām plānots strādāt. Lielākā daļa incidentu notiek tikai tāpēc, ka lietotājs vienkārši nav iepazinies ar digitālo rīku funkcionalitāti. Un pats devis potenciālajam kaitniekam – kiberuzbrucējam vai kādam, kas grib vienkārši paākstīties, – iespēju rīkoties ļaunprātīgi. 

Otrs lielais izaicinājums ir tehniskais aprīkojums un tā pielāgošana attālinātajai strādāšanai.

Ja darbam tiek izmantota darba devēja piešķirta iekārta, risku ir mazāk, bet, ja darbam tiek izmantots personīgais dators – klēpjdators vai stacionārais –, tad drošības riskus organizācijai rada nepieciešamība darbinieka privātajai iekārtai nodrošināt piekļuvi darbavietas tīklam, informācijas sistēmām, datubāzēm utt.

Un ja darba devēji nodrošina darbiniekus ar darba veikšanai nepieciešamajām iekārtām. Kā arī VPN savienojumu (virtuālais privātais tīkls, kas šifrē datu plūsmu, lai nodrošinātos pret datu pārtveršanu), nākas skaidrot, ka šīs ierīces nav paredzētas privātai lietošanai, piemēram, izklaides nolūkos. Jo tādā veidā uzņēmuma iekšējās informācijas sistēmas tiek pakļautas kiberapdraudējuma riskam.

Lai nodrošinātu piekļuvi visiem iekšējiem resursiem no ārpuses, darba devēji ir spiesti padarīt kādu iekšējās infrastruktūras daļu vai funkcionalitāti pieejamāku interneta vidē.

Bez šaubām, to joprojām var kontrolēt, ieviešot atbilstošus drošības un kontroles mehānismus. Bet daudzi steigā, lai darbs turpinātos, mehānismus neievieš, un to, protams, izmanto uzbrucēji. 

Diezgan liela uzmanība no uzbrucēju puses

tiek pievērsta arī mājas maršrutētājiem (rūterim). Tie nereti tiek pieslēgti nedroši, jo to izvēlas darīt pats dzīvokļa saimnieks bez padziļinātām priekšzināšanām. Šādu iekārtu programmnodrošinājums netiek atjaunināts un iekārtai bieži atstāj ražotāja piešķirto noklusēto lietotājvārdu un paroli.

Tas jāņem vērā arī darba devējam, pārrunājot kiberdrošības un kiberhigiēnas nianses ar saviem darbiniekiem.

Bez šaubām, lielākā daļa iedzīvotāju kļūst spējīgāki atpazīt kiberuzbrukumus un reizēm pat paši mobilizējas sociālajos tīklos, cits citu brīdinot, piemēram, par aizdomīgām vēstulēm vai saņemtām SMS ziņām.

Tas, uz ko diemžēl gandrīz katrs var uzķerties, ir šķietami leģitīmi procesi, kas aktualizējās tieši krīzes laikā, piemēram, krāpnieciskas valsts atbalsta pieprasījumu programmas uzņēmējdarbības veicējiem, kas spiesti atrasties dīkstāvē.

Daudzi kibernoziedznieki,

rīkojoties ļoti operatīvi, pielāgoja e-pasta vēstuļu uzrunas pandēmijas tematikai, lai potenciālo upuri trauksmes vai intereses dēļ mudinātu atvērt inficētu e-pasta pielikumu.
Vai arī pateikt savas bankas paroles “bankas darbiniekam”, jo patreiz kāds svešs noņem naudu no tava konta.

Vai var sākt stāstīt par savām problēmām, kas viņu it kā skar, piemēram, nepieciešama nauda dārgai operācijai vai konkrēta summa, lai atbrauktu atvaļinājumā uz Latviju un līdzīgas. Tāpat krāpnieks var minēt par viņam piederošām glabātuvē ievietotām dārglietām, lielu daudzumu dažādu valūtu banknošu, dokumentiem un citām lietām, kurām viņš netiek klāt, jo par to nepieciešams samaksāt. Varianti ir ļoti daudz un tie pilnveidojas ar katru dienu.

Darbinieks vai skolnieks arī rūdās. Ir paredzams, ka attālinātā darba koncepts kļūs arvien populārāks. Daļa sabiedrības vienmēr ir centusies atturēties no tehnoloģiju lietošanas, taču tagad cilvēki ir spiesti pielāgoties un apgūt jaunas prasmes un zināšanas.

Tas zināmā mērā ir ļoti labi – vienalga, vai tas ir valsts sektors, privātais sektors vai skola, bet darba devējs ir ieinteresēts, lai organizācijas darbība turpinās un turpinās drošā vidē.

Interneta krāpnieki

izvēlas arvien rupjāku taktiku upuru “apstrādāšanā” – banku klienti apstiprina maksājumus ar Smart-ID, domājot, ka viņu vārdā tiek veiktas investīcijas.
Taču patiesībā upuris tiek izmantots kā tranzītkonts krāpnieciski iegūtas naudas pārskaitīšanā, tādējādi kļūstot pat par krāpnieku līdzdalībnieku.

Viena no krāpnieku izmantotajām metodēm ir ievilināt upurus ar viltus ieguldījumu shēmām. Piemēram, blēžiem nereti mēdz izdoties pa telefonu pārliecināt upuri, ka viņam ieguldījumu platformā izveidojies ievērojams uzkrājums, ko tagad nepieciešams ieguldīt tālāk.

Tad krāpnieki ieskaita upura kontā citviet krāpnieciski iegūtu naudu, sāk pieslēgties viņu internetbankai, un pa telefonu aicina apstiprināt visas viņu veiktās darbības ar Smart-ID.

Rezultātā krāpnieki ne tikai iekļūst upura internetbankā, bet var arī palielināt maksājumu limitus. Tad upuris, domājot, ka tiek veikts ieguldījums, ar Smart-ID apstiprina arī krāpnieku ieskaitītās naudas tālāku pārskaitīšanu, būtībā kļūstot par līdzzinātāju krāpnieciskā shēmā.

Cita krāpnieku piekopta metode ir

izlikties par bankas darbiniekiem. Piemēram, banku klienti mēdz saņemt zvanus, kuros it kā bankas darbinieks brīdina, ka šobrīd krāpnieki mēģina pārskaitīt naudu no viņu konta.

Savukārt vienīgais glābiņš krāpnieku apturēšanā ir papildu drošības uzstādīšana kontam – upuris nosauc gan internetbankas lietotāja vārdu, gan personas kodu, gan apstiprina pieslēgšanos ar Smart-ID.

Tādējādi viltvārži atkal iegūst pieeju upura internetbankai un var veikt naudas pārskaitījumus.

Pieejas datus nevienam nedrīkst izpaust

Neviena iestāde nedrīkst pieprasīt, lai jūs atklātu savus internetbankas lietotāja datus. Krāpnieki var jums zvanīt, izliekoties par policijas darbiniekiem vai baņķieriem, lūgt nosaukt savu lietotāja informāciju. Bet jūs nedrīkstat nevienam to izpaust,” uzsver SEB bankas kiberdrošības eksperts Oskars Blumbergs.

Tāpat jāuzmanās brīžos, kad kāds lūdz jums lejupielādēt datorā vai telefonā dažādas investīciju lietotnes. Labākajā gadījumā tās jums vienkārši demonstrēs viltus informāciju par jūsu veikto ieguldījumu ienesīgumu. Bet sliktākajā gadījumā krāpnieki šo programmatūru var izmantot, lai gūtu pieeju jūsu ierīcēm.

No peļņas solījumiem līdz parādu jūgam

Medijus arvien biežāk pāršalc stāsti par labticīgiem cilvēkiem, kas, uzticoties svešinieku solījumiem par milzīgas peļņas iespējām bez jebkāda riska, neapdomīgi iesaistās dažādās finanšu shēmās. Apkopošu padomus, kas palīdzēs atpazīt krāpniekus un nosargāt savas finanses.

Šādā izskatā krāpnieki paši ievieto reklāmas visos lielos internerneta portālos. DELFI un TVNET administrātori tos regulāri izdzēš. Bet pārējās mājas lapās: nra.lv, jauns.lv un vēl šur tur šīs reklāmas izgrezno skatu jau daudzus mēnešus.

Tālāk atverot šo ziņu, parādās interneta lapa, kas veidota kā visnotaļ nopietns ziņu portāls – to grezno virsraksts: “Jaunākās ziņas. Atklāta jauna, slepena banku sistēma – ierēdņi šokā.”

Izskatās kā mājas lapa bet tā ir fotogrāfija un uzklikšķinot, jebkurā vietā uz tās, parādās nākošais šedevrs:

Šeit varam reģistrēties un tas jādara ātri (pulkstenis iet …) jo tikai 7 vietas pieejamas. Pēc tam sāksies nemitīgi telefona zvani. Atbildot, dažreiz sarunu iesāk latviski un palūdz pāriet uz citu valodu. Tad sākas gara smadzeņu skalošana vistiešākajā nozīmē. Ja nepiekrīti sadarboties tad zvanīšana turpināsies vesela mēneša garumā no visdažādākām valstīm.

Veids, kādā skaidrota milzu peļņas gūšana, ir pilnīgi murgains ,

un diletantisks, tāpēc, visticamāk, piedāvājuma autori cer uz to, ka potenciālie upuri jau iekritīs uz sākotnēji apsolītajām milzu summām.

Tas strādājot šādi: “Kad cilvēks klasiskajā bankā nogulda 100 eiro, banka naudu apgroza un citam var izsniegt pat 2000 eiro lielu aizdevumu, iekasējot procentus. Tagad ir 2000 eiro īstas naudas, ko iztērēt, sildot ekonomiku, nauda, kas pirms tam neeksistēja.

Banka radīja šo naudu, izmantojot frakcionēto rezervju banku darbību; bankas principā var izsniegt aizdevumu, izmantojot naudu, kas neeksistē. To var darīt ne tikai bankas, bet arī korporācijas, mūsu pašu valdība un citas institūcijas – tieši tāpēc 99% no naudas, kas atrodama pasaulē, patiesībā ir aizdevums, kas pirmīt nemaz neeksistēja.”

Krāpnieku shēma ir gaužām vienkārša – ar vieglas peļņas solījumiem apvārdot cilvēkus, mudinot viņus atvērt norēķinu kontus virtuālās interneta finanšu pārvaldīšanas platformās.

Ko par to saka bankā?

Kaut arī piedāvājums šķietami ir absurds un teorētiski to komentēt būtu tas pats, kas analizēt Buratino manipulācijas ar naudu Muļķu zemes naudas laukā, tomēr joprojām ir cilvēki, kas šādās situācijās iekrīt.

Ir aprēķināts, ka šādu piedāvājumu veidotāji nopelna arī, ja uz viņu piedāvājumu uzķeras kaut vai viens cilvēks no 100 000, jo tos dažādās valodās izsūta miljoniem visā pasaulē.

Redzot, cik sākumā strauji “aug” šķietami nelielais ieguldījums, cilvēki investē arvien lielākas summas. Sākums ir ar 250 $-riem.

Taču brīdī, kad persona vēlas nopelnīto naudu izņemt, sākas dažādas problēmas. Piemēram, jāiemaksā vairāki tūkstoši eiro par komisijas maksu, dažādu nodokļu segšanu vai peļņas procentiem brokerim. Draudot, ka nemaksāšanas gadījumā ieguldītājs zaudēs pilnīgi visu, krāpnieki ievilina labticīgos cilvēkus nebeidzamā ritenī.

Zvans no nezināma numura

Ar īpašu piesardzību jāizturas pret zvanītājiem no nezināmiem numuriem, kuri dēvē sevi par “finanšu speciālistiem”, “brokeriem” vai “profesionāliem ekspertiem”. Krāpnieki visbiežāk iesāk latviski bet grib turpināt krievu valodā, retāk arī angļu mēlē.

Valsts policija līdz šim nav reģistrējusi gadījumus, kad ļaunprāši potenciālos upurus uzrunātu latviski, taču neizslēdz iespējamību, ka tas varētu notikt.

Krāpnieki ir bruņojušies ar pacietību – nereti iedzīvotāji zvanus saņem vairākkārt (15 zvanus diennaktī) un no dažādiem numuriem. Zvana arī naktīs. Un parasti tas ilgst veselu mēnesi. Zvans var pienākt gan no Latvijā reģistrēta telefona numura (sākas ar kodu +371), gan no ārzemju numuriem, kuri sākas ar:
• Igaunijas (+372);
• Lietuvas (+370);
• Itālijas (+39);
• Austrālijas (+61);
• Beļģijas (+32);
• Vācijas (+49);
• Rumānijas (+40);
• Nīderlandes (+31);
• Portugāles (+351).

Ja potenciālais ieguldītājs piekrīt turpmākai komunikācijai,

krāpnieki aicina pārvirzīt sarunu uz dažādām saziņas programmām, piemēram, “Skype” un “WhatsApp”. Viltus brokeri regulāri sazinās ar ieguldītāju, informējot viņu par peļņu, iesakot turpmāko investīciju plānu, kā arī kopumā mēģinot radīt uzticību.

Zvans pa telefonu nav vienīgais veids, kā šādi krāpnieki meklē upurus.

Sociālajos tīklos atrodamas arī mājaslapas un konti, kas vilina ieguldītājus ar tādiem atslēgvārdiem kā “drošas bezmaksas investīcijas”, “pilnībā privāti konti”, “100% droša peļņa”, “nekāda riska”, “piecdesmitkārša peļņa” un citām uzmanību piesaistošām frāzēm. Atgādinām, ka investēšanā vienkārši nemēdz būt simtprocentīgu garantiju.

Nelicencētās platformas – neaizsargāti ieguldījumi

Pirms pieņemt lēmumu par finanšu ieguldīšanu, noteikti jāpārliecinās, vai konkrētais uzņēmums ir licencēts un tiesīgs strādāt Latvijas teritorijā. Šis apstāklis ir būtisks, jo valsts aizsargā tikai tos klientus, kuri ieguldījumus veikuši licencētu tirgus dalībnieku piedāvātajos pakalpojumos.

Licencētu pakalpojumu sniedzēju pienākums ir informēt ieguldītājus par iespējamajiem riskiem un nodrošināt klienta riska profilam atbilstošu piedāvājumu.

Turpretī nelicencētie pakalpojumu piedāvātāji visbiežāk nesniedz ieguldītājiem pilnu informāciju, proti, uzskaita tikai potenciālos ieguvumus, bet riskus nepiemin.

Jāsargā bankas kartes un pase

Valsts policija brīdina, ka krāpnieki mēdz pieprasīt, lai ieguldītāji savās viedierīcēs instalē attālinātas piekļuves programmatūru. Tādējādi trešās personas iegūst piekļuvi upuru ierīcēm un var veikt dažādas ļaunprātīgas darbības.

Nekādā gadījumā nedrīkst sūtīt citām personām attēlus ar bankas kartēm vai personu apliecinošiem dokumentiem. Krāpnieki šādi iegūst visu nepieciešamo informāciju, lai varētu izmantot jūsu kontā esošos līdzekļus.

Bankas kartes informācija var nokļūt negodīgās rokās arī tad, ja kartes informācija tiek ievadīta nedrošā tīmekļa vietnē, kā arī veicot pirkumu no publiska datora vai brīvpieejas Wi-Fi tīkla, piemēram tālsatiksmes autobusā.

Vai pilnīgi visas investīcijas ir riskantas?

SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš neslēpj, ka pilnīgi drošu investīciju nav. Ar investīcijām gandrīz vienmēr ir saistīti šādi riski:

Netieši saistītie riski, piemēram, izmaiņas nodokļu likumos, kā arī dažādi notikumi uz politiskās un ekonomiskās “skatuves”.

Darījuma partnera kredītrisks. Darījuma partneris var krāpties vai slēpt savus patiesos nolūkus, piemēram, neatdodot solīto peļņu.

A. Lāriņš iesaka sadarboties tikai ar Latvijā licencētiem uzņēmumiem, bet investīcijas ārzemēs veikt valstīs, kur ir sakārtota investīciju vide un darbojas uzraugs, kas izsniedz licences un seko līdzi tirgus dalībniekiem.

Tirgus risks. Šis risks ir saistīts ar cenu un procentu likmju izmaiņām. “Neviens nevar prognozēt, kuru vērtspapīru cena kāps. Ja kādam ir šāda informācija, tad viņš ir vai nu gaišreģis, vai arī viņam ir “iekšējā informācija”, kuras izpaušana ir krimināli sodāma.

Solījumi daudz nopelnīt visbiežāk ir tukši, jo tirgus cenu uzvedība nav paredzama un ne vienmēr atkārto to, kas ir noticis iepriekš. Bet, protams, var mēģināt uzminēt,” skaidro A. Lāriņš.

Likviditātes risks. Jebkuras investīcijas vērtību nosaka nevis vēsturiskais, bet gan aktuālais piedāvājums, pieprasījums un apstākļi. Pat ar labām investīcijām jūs varat nonākt situācijā, kad tirgū nav neviena pircēja, kas ļautu jums investīciju pārvērst naudā.

Operacionālais risks. Šo risku rada cilvēki un viņu pieļautās kļūdas. Tās var atgadīties, gan nepievēršot uzmanību visai informācijai par konkrēto investīciju, gan arī darījuma slēgšanas brīdī vienkārši ievadot datorā nepareizus ciparus.

Līdztekus nejaušām kļūdām pastāv arī ļaunprātīga rīcība, kas ir sodāma, piemēram, klientam nepiemērotu investīciju risinājumu ieteikšana.

Juridiskais risks. A. Lāriņš atgādina, ka vienmēr jāpievērš uzmanība tam, kādos tirgos jūs darbojaties, kādos produktos investējat un kāda ir tirgus regulācija.

Līgumos vienmēr jāizlasa arī “maziem burtiņiem” rakstītajam. Tāpat ieteicams pārlasīt visas izmaiņas līguma noteikumos (terms and conditions), nevis automātiski tām piekrist.

Darījumi interneta vidē nu jau kļuvuši par ikdienu – tā iespējams iegādāties gan mēbeles, gan teātra biļetes, gan norēķināties par dažādiem pakalpojumiem. Taču, kā pārliecināties, ka jūsu dati un nauda ir drošībā?

Padomi drošiem pirkumiem internetā

3D Secure sistēma – vislabākais drošības garants

Kā zināt, vai lapa ir vai nav droša? Eksperti ir vienisprātis – visdrošākās ir tās lapas, kurās tiek izmantots 3D Secure aizsardzību, kur papildus kartes datiem jāievada vēl viena parole.

Un vienmēr pārliecinieties, ka, veicot maksājumu vai ievadot kādu sensitīvu informāciju, lapas adrese sākas ar https (kā piemēram manai mājas lapai) nevis parasto http – tas nozīmē, ka dati tiek pārraidīti šifrētā veidā.

Un – veiciet pirkumus tikai mājās no sava datora, kam uzstādīta antivīrusu programma un ir uzticams, ar paroli aizsargāts interneta pieslēgums.

Kur ir mans rēķins?

Iepērkoties populārās un respektablās interneta vietnēs, pēc pirkuma izdarīšanas jūs e-pastā saņemsiet apstiprinājumu un rēķinu. Ja rēķins nav atnācis, noteikti vērts sazināties ar preces/pakalpojuma sniedzēju – varbūt notikusi tehniska ķibele, bet varbūt ir pamats bažām, ka esat iepircies krāpnieku lapā.

Vēl viena pazīme, kas reizēm var liecināt par pārdevēja negodīgumu – apmaksai tiek piedāvāts ievadīt kartes datus, nevis izmantot daudz drošāko internetbanku. Nereti vēlāk no pircēja konta ik pa laikam “pazūd” nauda – tā kā summas parasti ir nelielas, pats kartes īpašnieks to pazušanu var nemaz nepamanīt.

Ja ir šaubas, meklējiet atsauksmes

Dažkārt var pietikt ar pavisam nelielu izpēti internetā, lai konstatētu, ka veikals, kurā grasījāties izdarīt pirkumu, ir saņēmis virkni sliktu atsauksmju – pircēji sūdzas par nesaņemtām precēm vai citām problēmām.

Uzmanieties ar aplikācijām

Ne vienmēr pie vainas ir krāpnieku shēmas – ir gadījumi, kad pašu neuzmanība un steiga izraisa nepatīkamas sekas. Piemēram, ja piekritīsiet kādas lejupielādētas aplikācijas noteiktumiem, tos neizlasot, jūs varat neuzzināt, ka ik mēnesi par aplikācijas lietošanu no jūsu konta tiks novilkta noteikta summa.

Iespējami arī gadījumi, kad zem aplikācijas nomaskējies vīruss, tāpēc, šaubu gadījumā, pirms apstiprināt lejupielādi, vēlams ievākt atsauksmes.

Nodrošinieties pret nejaušībām

Gadījumi, kad bērns piesēdies pie vecāku datora vai viedtālruņa un, pašam to neapzinoties, veicis kādu pirkumu, ir diezgan izplatīti. Diemžēl tieši par šādiem pirkumiem naudu, visticamāk, nebūs iespējams atgūt, jo krāpniecība nav notikusi.

Tāpēc, ja tomēr ļaujat bērnam darboties jūsu datorā vai tālrunī, pārliecinieties, ka esat izlogojies no kontiem, kam piesaistīta jūsu karte (piemēram, vietne ebay.com vai kāda aplikācija ar maksas opcijām), lai bērns nejauši nevarētu iegādāties sev iepatikušos lietu.

Pirkumiem internetā – atsevišķa karte

Labs drošības risinājums ir ieviest atsevišķu karti, kuru izmantosiet tikai pirkumiem internetā un kas nav piesaistīta algas vai uzkrājuma kontam. Pārskaitiet naudu kartes kontā tikai tad, kad plānojat veikt pirkumu, turklāt papildu drošībai varat kartei noteikt dienas limitu.

Runājot par šiem aspektiem, gribu cerēt, ka arī kiberdrošībai tiks pievērsta uzmanība un par apdraudējumiem kibervidē organizācijas un to darbinieki runās un domās laicīgāk, nevis pēdējā brīdī!

Par visiem datu vai naudas izkrāpšanas gadījumiem internetā vēlams paziņot policijai – arī tad, ja summa nav liela.

Papildināts:

14.oktobris 2020. Tele 2 ziņo ka Krasi pieaudzis krāpniecisko zvanu skaits!

Krāpniecisko zvanu skaits pēdējā ceturksnī palielinājies par aptuveni 45%, tostarp mobilo telefonu lietotāji visbiežāk krāpnieciskos zvanus saņem no Āfrikas, Latīņamerikas un Āzijas.

Kompānijas pārstāvji skaidroja, ka krāpnieki iezvanās un gaida, kad atzvanīs, tādējādi izkrāpjot naudu no klientiem. Šo krāpniecības veidu sauc par vangiri (wangiri), un šos zvanus veic robots, kas īsā laikā spēj piezvanīt lielam skaitam numuru.

ja neviens radinieks vai paziņa neatrodas šo reģionu valstīs. Kompānija īpaši aicina par krāpnieciskajiem zvaniem informēt vecākās paaudzes tuviniekus, kuriem risks ciest no krāpniekiem ir daudz lielāks.

“Tele2” pārstāvji aicina iedzīvotājus šiem numuriem nekādā gadījumā neatzvanīt,

“Šis ir krāpšanas veids, kas ir bijis, ir un būs populārs visā pasaulē, jo pret to īsti nevar cīnīties. Neatzvanīt uz nepazīstamiem ārzemju numuriem pašlaik ir vienīgais efektīvais cīņas veids ar šo krāpniecību, ko iesaka eksperti visā pasaulē.

Mēs aicinām iedzīvotājus būt uzmanīgiem, īpaši brīdināt savus vecākus, vecvecākus un citus vecāka gada gājuma cilvēkus neuzķerties uz šādiem zvaniem. Arī mēs rūpīgi sekojam līdzi situācijai un bloķējam šos numurus,” sacīja “Tele2” Klientu apkalpošanas departamenta direktore Marita Romanovska.

Nākošais:

Divu nedēļu laikā kopumā mobilo sakaru operators “Bite” bloķējis vairāk nekā 1000 krāpnieciskus zvanus.

Kā ziņo lielākās Latvijā strādājošās bankas, šobrīd īpaši aktīvi ir krāpnieki, kuri uzdodas par banku darbiniekiem, un kuru mērķis ir no iedzīvotājiem iegūt maksājuma kartes datus un paroles.

Šie krāpnieki, apejot standarta saziņas ceļus, neatļauti pārvada zvanu plūsmu, lai zvana saņēmējam šķistu, ka viņam zvana no bankas, jo mobilajā tālrunī kā ienākošais zvans uzrādās ļoti līdzīgs numurs, kādu izmanto bankas. 

Vēl variants:

banku speciālisti brīdināja par jaunas shēmas parādīšanos klientu maldināšanai: krāpnieki it kā zvana no prokuratūras un pārliecina bankas karšu īpašniekus pārskaitīt naudu uz īpašu kontu “drošības labad”.

Kā ieganstu blēži var minēt, par izmeklēšanas darbību veikšanu, pret bankas darbiniekiem. “Prokuratūras pārstāvis” pierunā klientu pārskaitīt naudu uz “īpašu kontu”, kuru faktiski kontrolē krāpnieki.

Papidināts:

5.novembris 2020.g

SEB bankas vārdā izplata kaitīgus e-pastus. CERT.LV ir izplatījis brīdinājumu, kurā aicina uzmanīties no kaitīgiem e-pastiem, kuri tiek izplatīti SEB bankas vārdā

Kaitīgie e-pasti pielikumā satur ļaunprogrammatūru (par PDF dokumentu maskētu .ISO jeb izpildāmo failu).

Visits: 86