Bankas automāts jeb bankomāts ir pašapkalpošanās iekārta, kurā cilvēki var iemaksāt naudu vai no kuras var izņemt skaidru naudu, izmantojot kredītkarti vai debetkarti.

Bankomāts ir bankas filiālē vai citā publiskā vietā (uz ielas, veikalā, degvielas uzpildes stacijā u.c.) novietota pašapkalpošanās iekārta, kurā glabājas skaidra nauda. Ievietojot tajā savu maksājumu karti un ar klaviatūru ievadot un apstiprinot savu PIN kodu.Tad tu vari izņemt no sava konta (arī iemaksāt) skaidru naudu jebkurā diennakts laikā.

Bankomātos var apskatīt arī kartes konta atlikumu, apmaksāt rēķinus, mainīt PIN kodu u.c., taču tie var būt maksas pakalpojumi. Visas darbības, kas Tev jāveic – jāizvēlas sarunvaloda, jāievada PIN kods, jāizvēlas naudas summa, būs redzamas uz ekrāna.

Katram bankomātam ir sava dialoga programma

– viens vispirms atdod karti, cits – izsniedz naudu, tāpēc esi uzmanīgs un neaizmirsti savu karti bankomātā! Atceries, ja trīs reizes nepareizi ievadīsi savu PIN kodu, bankas automāts Tavu karti nobloķēs un «norīs», un Tev būs nepieciešama jauna karte. Esot pie bankomāta, Tev jāuzmanās, lai kāds nenoskatās Tavu PIN kodu vai citu informāciju uz bankomāta ekrāna.

Dažās valstīs šādu drošības apsvērumu dēļ pie bankomāta uz ietves ir uzvilkta īpaša līnija, kas jāievēro tā lietotājiem. Jābūt uzmanīgam, izņemot skaidru naudu no bankomāta nomaļās vietās un tumšā laikā.

Lielākā daļa bankomātu apkalpo populārākās norēķinu kartes (Eurocard/MasterCard, VISA, American Express), tas parasti ir norādīts uz bankomāta virsmas blakus klaviatūrai. Izņemot naudu citas bankas bankomātā, Tev būs jāmaksā komisijas maksa, taču ja Tava banka ir vienojusies ar šo banku par naudas izsniegšanu bez maksas, tad ne.

Šo informāciju Tu vari iepriekš noskaidrot banku mājas lapās internetā vai piezvanīt savai bankai pa telefona numuru, kas norādīts uz bankomāta.

Ir gadījies arī Latvijā, ka bankomātiem ir pievienoti nelikumīgi karšu magnētiskās joslas datu kopētāji jeb “skimmeri”. Ja ieraugi kaut ko neparastu, nebāz iekšā savu karti, labāk ziņo par to bankai.

Pie skaidras naudas tikt aizvien grūtāk – bankomātu skaits sarūk

Bezskaidras naudas izmantošanas paradumi veicinājuši arī izmaiņas banku bankomātu tīklā un filiālēs, turklāt pandēmija šos procesus vēl vairāk paātrinājusi. Ņemot vērā bezkontakta maksājumu attīstību, nākotnē bankas plāno ieviest arī bezkontakta iespēju bankomātos. Tiesa gan, eksperti prognozē, ka, neskatoties uz to, ka bezskaidra nauda dominē, skaidra nauda aizvien saglabās savu lomu un tik drīz neizzudīs.

Interesanti, ka pirmo reizi ideja par bankomātu ienāca prātā kādam Lielbritānijas iedzīvotājam, kurš savā bankā bija ieradies par vēlu, lai izņemtu naudu. Viņš atcerējās šokolādes izsniegšanas automātus un šo ideju pastāstīja savai bankai. Pirmais bankomāts tika uzstādīts Londonā 1967. gadā.

Katram pa kartei

Maksājumu paradumi būtiski mainās, un, kā uzrāda “Latvijas Faktu” veiktā aptauja, šā gada augustā vidēji iedzīvotāji 68% savu norēķinu veica bezskaidrā naudā, bet 32% – skaidrā naudā. Finanšu nozares asociācijas dati liecina, ka ar maksājumu kartēm šā gada otrajā ceturksnī tika veikti 92,9 miljoni darījumu 2,5 miljardu eiro vērtībā. No šī apjoma skaidra nauda no bankomātiem izmaksāta 8,6 miljonus reižu, kopējai summai sasniedzot 1,13 miljardus eiro. Bet pirkumi veikti 84,3 miljonus reižu, kopējai summai sasniedzot 1,37 miljardus eiro. Salīdzinājumam – pērn kopējais darījumu skaits ar maksājumu kartēm sasniedza 100,5 miljonus, bet kopējā summa – 2,855 miljardus eiro. Skaidra nauda no bankomātiem izmaksāta 11,86 miljonus reižu, kopējai summai sasniedzot 1,399 miljardus. Bet ar maksājumu kartēm veikti 88,6 miljoni pirkumu, kopējam apjomam sasniedzot 1,45 miljardus eiro.

Kopumā līdz šā gada pirmā pusgada beigām izsniegti 2,09 miljoni maksājumu karšu, no kurām gandrīz 1,7 miljoniem ir pieejama bezkontakta funkcija. Kopējais tirdzniecības vietu skaits Latvijā, kur pieņem maksājumu kartes, sasniedzis 30,7 tūkstošus, liecina Finanšu nozares asociācijas dati. Savukārt kopējais karšu pieņemšanas iekārtu skaits ar bezkontakta tehnoloģiju sasniedzis 39,6 tūkstošus.

Sarūk gan skaidras, gan bezskaidras naudas maksājumi

Pandēmija ietekmējusi norēķinus – rūk ne tikai skaidras naudas apjomi, bet samazinājušies arī bezskaidras naudas maksājumu apjomi. Latvijas Bankas (LB) apkopotā informācija liecina, ka vērojama tendence, ka pircēji veic lielākus maksājumus ar norēķinu karti. Taču kopējie apjomi ir samazinājušies, ņemot vērā to, ka daļai iedzīvotāju ir sarukuši ienākumi, kā arī valda lielāka piesardzība.

Pirmais pusgads pagājis Covid-19 pandēmijas zīmē (viss turpinās). Tā ietekmējusi gandrīz visas mūsu ikdienas norises, un maksājumi nav izņēmums. Pirmo reizi bija vērojams maksājumu kopskaita kritums, nevis pieaugums. Kas turpinājās visus pēdējos gadus,” stāsta LB Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs Deniss Fiļipovs.

Kā liecina Finanšu nozares asociācijas dati,

šā gada pirmajā pusgadā tika veikti 265,1 miljons bezskaidras naudas maksājumi 87 miljardu eiro vērtībā. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, maksājumu skaits sarucis par gandrīz 4%, savukārt apjoms – par 15%. Darījumu skaita kritums 1. pusgadā salīdzinājumā ar 2019. gada 2. pusgadu par 6,1% skāra iedzīvotāju vidū vispopulārākos – norēķinu karšu – maksājumus. Vienlaikus būtiski saruka apjoma ziņā dominējošie kredīta pārvedumi: strauji samazinoties ekonomiskajai aktivitātei, maksājumu kopapjoms 1. pusgadā salīdzinājumā ar 2019. gada 2. pusgadu saruka par 14,8%.

Līdzīgu tendenci novēro arī banku pārstāvji. Lai gan maksājumu statistika rāda, ka cilvēku ieradumi pamazām mainās un arvien svarīgāku lomu ieņem bezskaidras naudas norēķini. Skaidra nauda joprojām ir plaši izmantots norēķinu veids,” atzīst “Luminor” klientu apkalpošanas vadītāja Kristīne Dērica.

Runājot kopumā par iedzīvotāju paradumiem, viņa stāsta, ka karšu darījumu apjoms ik gadu pieaug par aptuveni 10–15%. Un arī Covid-19 pandēmijas laikā bezskaidras naudas norēķini tiek izmantoti vairāk – jau pavasarī bija vērojams, ka iedzīvotāji vairāk iepērkas internetā. Savukārt tirdzniecības vietās vairāk norēķinās ar maksājumu kartēm, tostarp viedierīcēm, nevis skaidru naudu, lai iespējami mazinātu fiziskos kontaktus. Tas saglabājas arī šobrīd.

Skaidra nauda paliks

LB Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītāja vietnieks Ģirts Jansons gan neprognozē skaidras naudas izzušanu. Laiku pa laikam man un kolēģiem vaicā, kad pilnībā izzudīs skaidrā nauda? Ir tāds teiciens – nekad nesaki nekad, tomēr šoreiz es gribu skaidri un nepārprotami apliecināt – skaidrā nauda bija, ir un būs, pārskatāmā nākotnē tā nekur neizzudīs.

Jā, arī tik klasiska vērtība kā skaidrā nauda mainās un transformējas, kļūst labāka un drošāka. Tās forma, laikam ejot, mainās nepārtraukti, proti, tālā pagātnē gliemežvākus un akmeņus norēķinos nomainīja monētas, savukārt 20. un 21. gadsimta sākumā noteicošā loma jau ir banknotēm, bet būtība paliek tā pati – ātrs un ērts norēķinu veids, izmantojot materiālas formas vērtību mēru,” uzskata eksperts, piebilstot, ka, neskatoties uz bezskaidrās naudas progresu, arī skaidrajai naudai ir nākotne.

Pēc viņa teiktā, pirmkārt, ir liela sabiedrības daļa, kas dažādu iemeslu dēļ priekšroku dod tieši skaidrās naudas norēķiniem un uzkrājumiem. Skaidrās naudas īpatsvars kopējā maksājumu apjomā samazinās, bet tas notiek saistībā ar bezskaidrās naudas norēķinu straujāku kāpumu. Vienlaikus palielinās arī skaidrās naudas norēķinu apjoms, tikai lēnāk.

Eiropas Centrālās bankas aplēses liecina, ka eiro skaidrā nauda apgrozībā nepārtraukti aug – no aptuveni 225 miljardiem eiro 2002. gada janvārī līdz 1,38 triljoniem eiro 2020. gada jūlijā. Pēdējo piecu gadu laikā eirozonā skaidrā nauda apgrozībā pieauga vidēji par 5% gadā. Turklāt faktiski palielinās visu nominālvērtību naudas zīmju skaits, un tas liecina, ka aug skaidrās naudas izmantošana gan ikdienas norēķinos (naudas zīmes ar mazu nominālvērtību, kuras izmanto ikdienas pirkumiem), gan uzkrāšanai (naudas zīmes ar lielu nominālvērtību).

Otrkārt, pēc eksperta teiktā, būtiska ir diversifikācija, nodrošinot, lai skaidrās un bezskaidrās naudas izmantošana būtu līdzsvarota. Tas ir arī drošības jautājums, kā to izjutām, piemēram, 2020. gada 9. jūnijā, kad uz samērā ilgu laiku nozīmīga Rīgas daļa palika bez elektrības. Šajā laikā, protams, bija apgrūtināti bezskaidrās naudas norēķini, cilvēki nevarēja piekļūt internetbankām. Tāpat nedrīkst aizmirst arī par citiem mūsdienām raksturīgiem riskiem, piemēram, kiberdrošības jautājumiem. Vienlīdz sāpīgi būtu gan palikt bez skaidrās naudas uzkrājumiem, ja mājās uzlauzts tavs seifs, gan bez elektroniskās naudas norēķinu kontā, ja kāds krāpnieks ir pamanījies slepus to aizskaitīt prom, abu veidu pozitīvos un negatīvos aspektus uzskaita eksperts.

Filiālēs skaidru naudu vairs neatradīs

Banku filiāļu apmeklējuma ēra kādu laiku jau ir beigusies, un bankas pamazām samazina to skaitu, straujāk atsakoties no skaidras naudas darījumiem tajās un pārveidojot par sava veida konsultāciju centriem. Šāda tendence vērojama ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, un globālā konsultāciju kompānija “Kearney” prognozē, ka tuvāko trīs gadu laikā Eiropā tiks slēgti 25% no kopējā banku filiāļu skaita. Salīdzinājumam – pēdējo desmit gadu laikā slēgti vien 35% filiāļu, līdz ar to process būtiski paātrināsies. Ņemot vērā šīs tendences, nākamo trīs gadu laikā 70% no visiem kontu atvēršanas darījumiem, noguldījumu veikšanas, kredītu izsniegšanas un kredītkaršu pieteikumiem notiks digitāli. “Kearney” veiktais pētījums liecina, ka, ņemot vērā digitālo attīstību, banku filiāles tiks pārveidotas par konsultāciju centriem, kur klienti varēs tikties un padziļināti diskutēt ar banku ekspertiem par tādām tēmām kā mājokļu kredīts, dzīvības apdrošināšana, investīcijas un citiem jautājumiem.

Kā stāsta “SEB bankas” privātpersonu segmenta komunikācijas vadītāja Elīna Neimane, šobrīd bankai Latvijā ir 25 filiāles. Būtiskākās izmaiņas šogad vairākās filiālēs bijušas saistītas ar pāreju uz bezskaidras naudas apkalpošanu. Kur tas vēl nebija ieviests, piemēram, Rēzeknē, Liepājā, Talsos, Valmierā, Daugavpilī un Jelgavā. Savukārt, sākot no decembra plānots veikt vairākas izmaiņas filiāļu tīklā – Alūksnes, Madonas, Siguldas un Bauskas finanšu konsultāciju centros. Plānots klātienē apkalpot galvenokārt mazos un vidējos uzņēmumus, privātpersonām nodrošinot tikai dažus pakalpojumus, ko nav iespējams saņemt attālināti. Tāpat arī klientiem Saldū vairs nebūs pieejamas klātienes konsultācijas, bet tiks saglabāts pašapkalpošanās centrs, kā arī nebūs pieejama Dārzciema filiāle Rīgā.

Par filiāļu darbības konceptu runājot,

ekonomikā kopumā būtiski palielinās pakalpojumu īpatsvars, ko klienti vēlas saņemt attālināti. Arī banku nozare nav izņēmums – pēdējos gados ir būtiski sarucis klientu skaits, kuri turpina fiziski apmeklēt filiāles,” uzsver Neimane. Salīdzinot ar 2017. gadu, “SEB bankas” filiāļu tīklā vidēji klientu apmeklējumu skaits ir samazinājies pat par 25%, un šobrīd jau 99% norēķinu tiek veikti internetbankā vai mobilajā lietotnē, bet filiālēs – tikai 1%.

Viņai piekrīt arī bankas “Citadele” valdes loceklis Vladislavs Mironovs, kurš stāsta, ka patlaban vairāk nekā 95% “Citadeles” klientu ikdienā izvēlas bankas izstrādātos attālinātos digitālos risinājumus un nedodas uz filiālēm. Kā rezultātā rakstiskās saziņas formas 10 mēnešu laikā pieaugušas par 405%.

Reaģējot uz klientu paradumu maiņu un bankas mērķtiecīgo attālināto pakalpojumu attīstīšanu, šogad vairākas bankas filiāles Latvijā kļuva par konsultāciju centru. Kad bankas speciālists finanšu pakalpojumu sniegšanai ir pieejams konkrētajā vietā un dienā, piemēram, Salacgrīvā un Balvos. Vai pārgājušas uz pilnībā attālinātu klientu apkalpošanu caur Attālināto klientu apkalpošanas filiāli. Banka gandrīz pirms diviem gadiem izveidoja Attālinātās apkalpošanas filiāli jeb Mākoņfiliāli, kurā 24/7 režīmā dažādajos kanālos klientus apkalpo vairāk nekā 100 speciālistu.

Savukārt “Luminor bankai” Latvijā šobrīd ir septiņi klientu apkalpošanas centri un divi uzņēmīgo centri. Kas ir kā pašapkalpošanās un tikšanās telpas, stāsta Dērica, skaidrojot, ka banka regulāri izvērtē klientu paradumus un pielāgo tiem savus pakalpojumus. Šogad pandēmijas dēļ šie paradumi ir strauji mainījušies un ir samazinājies klātienes apmeklējumu skaits. Tāpēc vairāk resursu no klātienes apkalpošanas banka pārvirzījusi attālinātās apkalpošanas kanāliem, viņa skaidro. Šogad banka slēgusi tikšanās telpu Cēsīs, jo pilsētā bija mazs pieprasījums pēc iespējām tikties klātienē.

Swedbank patlaban ir 25 filiāles, no kurām 10 atrodas Rīgā, bet lielākajās Latvijas pilsētās atrodas vēl 15 filiāles, stāsta “Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops. Viņš stāsta, ka bankas filiāļu tīkls šī gada laikā ir pieredzējis dažādas pārmaiņas un arī pielāgojies valstī esošajai situācijai ar dažādiem ierobežojošiem faktoriem. Tāpat izmaiņas ir skārušas filiāļu funkcijas. Piemēram, atsevišķas filiāles ir pārdalījušas atbildības jomas. Papildinot tās ar tiem klientu pieprasījumu rīkiem, kas kļūst aizvien populārāki, bet daļā filiāļu ir ieviestas izmaiņas klientu pieņemšanā. Redzot, ka klientu fizisko plūsmu var sadalīt pa konkrētām pieņemšanas dienām, atbrīvojas iespēja apkalpot klientu pieprasījumus, kas saņemti attālinātā veidā. Tā atsevišķas filiāles pārgāja uz klientu klātienes konsultēšanu 3 dienas nedēļā. Pārējā laikā atbildot rakstiski, virtuālajā asistentā vai pa telefonu. Bankas filiāļu tīklā šobrīd nav plānotas izmaiņas, tomēr, tas pēc Kropa teiktā, lielā mērā atkarīgs no Covid-19 situācijas tālākās attīstības.

Modernizē bankomātus

Bankomātu skaits pakāpeniski sarūk, un, kā liecina Finanšu nozares asociācijas dati, šā gada pirmā pusgada beigās to skaits sasniedza 911. Kā stāsta banku pārstāvji, drīzumā banku klienti varēs bankomātos sagaidīt arī bezkontakta funkciju.

Tā, piemēram, “SEB bankas” tīklā visā Latvijā šobrīd ir pieejami 119 naudas izmaksas bankomāti un 91 naudas iemaksas/izmaksas bankomāts. Un to skaits pēdējo gadu laikā nav būtiski mainījies (biežākās situācijas, ja kāds bankomāts uz laiku nav pieejams, saistītas, piemēram, ar rekonstrukcijas darbiem tirdzniecības centros), stāsta Neimane. Veicot jebkādas izmaiņas bankomātu tīklā, tiek rūpīgi izvērtēts pieprasījums un nepieciešamība konkrētajā vietā un reģionā. Tiek vērtēti dažādi faktori – klientu plūsma, atrašanās vieta, citu banku bankomātu skaits un pieejamība. “SEB banka” pēdējo trīs gadu laikā ir investējusi bankomātu tīkla modernizācijā visā Baltijā, nomainot tos pret jaunām iekārtām, tostarp nākotnē paredzot arī bezkontakta funkcionalitātes ieviešanu.

“SEB bankas” aplēses liecina, ka skaidras naudas izmaksu apjoms no bankomātiem, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, ir samazinājies par aptuveni 15%, liecina “SEB bankas” aplēses. Pandēmijas laikā varam novērot, ka iedzīvotāji retāk izņem skaidru naudu, bet izņem vienā reizē lielāku summu. Lai, iespējams, retāk būtu jāapmeklē bankomāts, kas atrodas sabiedriskā vietā. Vidējā skaidras naudas izmaksas summa bankomātos šī gada deviņos mēnešos ir 133 eiro. Savukārt vidējā skaidras naudas iemaksas summa ir 333 eiro.

Citadeles bankomātu tīklā ir 143 bankomāti, no kuriem 77 ir ar izmaksas un iemaksas funkciju, 66 attiecīgi tikai ar izmaksas funkciju, stāsta bankas “Citadele” valdes loceklis Vladislavs Mironovs. Piebilstot, ka skaidras naudas izmaksa pieejama ne tikai bankomātā, bet arī maksājot ar karti veikalos, kuri aktivizējuši pakalpojumu “naudas izmaksa”. Bankas statistika rāda, ka kopš marta aptuveni par 30% palielinājies pieprasījums pēc skaidras naudas izmaksas veikalos. Latvijā patlaban 236 tirdzniecības vietas piedāvā iespēju izmaksāt skaidru naudu, veicot pirkumu. Viņš novērojis, ka bankomātos klientu aktivitāti un paradumus Covid-19 nav būtiski ietekmējis. Bankomātos izņemtās summas palikušas līdzšinējā līmenī – starp 80 un 90 eiro.

Banka seko līdzi klientu paradumiem

un bankomātu izvietošanā izvērtē klientu plūsmu, kas pārsvarā koncentrējas tirdzniecības centros. Kur arī tiek izvietoti jauni bankomāti. “Citadeles” bankomātu tīkls salīdzinoši nesen tika atjaunots, tādēļ 90% no jau esošajiem bankomātiem bezkontakta funkcionalitāte tehniski jau šobrīd ir iespējama. Un nākamā gada laikā banka ieplānojusi to piedāvāt klientiem.

Šobrīd “Luminor” Latvijā ir 175 bankomāti. Un šī gada laikā banka vairākus bankomātus pārvietojusi un uzstādījuši četrus jaunus – Saulkrastos, Rēzeknē un Rīgā. Nākamgad bankomātu skaits varētu palikt nemainīgs. Taču, sekojot jaunākajām tehnoloģiju tendencēm, nākamgad plānots ieviest arī jaunus bankomātus ar bezkontakta funkciju.

“Luminor” bankas dati liecina, ka Covid-19 dēļ pavasarī transakciju skaits bankomātos Latvijā samazinājās par 23%, bet izņemtās naudas apjoms saruka par 15-17%. Tas nozīmē, ka cilvēki naudu izņem retāk, bet lielākas summas, raksturo Dērica. Vasaras vidū jau bankomātu izmantošanas biežums un izņemtās naudas apjoms atgriezās ierastajā līmenī. Šobrīd, kad atkal izsludināta ārkārtējā situācija, pamazām iezīmējas tendence samazināties transakciju skaitam. Taču būtisku kritumu bankomātu transakcijās vai izņemtajās summās vēl neredzam.

Vasaras mēnešos vidējā no bankomātiem izņemtās naudas summa bija līdzīga kā gadu iepriekš – vidēji mēnesī skaidrā naudā tika izņemti 163 eiro.

Vidējām summām, ko cilvēki izņem no bankomātiem, raksturīgas arī sezonālas tendences. Piemēram, vasaras atvaļinājumu laikā no bankomātiem izņemtās naudas apjoms pieauga par aptuveni 18%. Kas galvenokārt skaidrojams ar to, ka iedzīvotāji vairāk ceļoja pa Latviju un lietoja skaidru naudu, lai varētu iepirkties dažādos tirdziņos, lauku veikaliņos un citur. Arī septembrī, kad atsākas skola, bija vērojams neliels pieaugums.

“Swedbank” patlaban ir 366 bankomāti, no kuriem iemaksas funkcija ir 148. Pēc Kropa teiktā, bankomātu lietošanas paradumi jau pēdējo gadu laikā liecina, ka aizvien biežāk klienti izmanto digitālos banku pakalpojumus. Tā klientu daļa, kas izmanto bankomātus, lielākoties mēneša laikā izņem skaidru naudu līdz 100 eiro. Tikai 20% izņem skaidru naudu summās no 300-500 eiro. Bet aptuveni 15% vispār neizņem skaidru naudu – veic maksājumus tikai ar karti, viedierīcēm vai caur internetbankas/mobilās lietotnes pārskaitījumiem.

Runājot par bezkontakta bankomātu izvietošanu, Krops saka, ka “Swedbank” bankomātu tīklā tāda funkcija netiek masveidā apsvērta. Jo klientu paradumi apliecina, ka nepieciešamība izmantot bankomātu samazinās. Šobrīd galvenā uzmanība bankomātu tīkla pilnveidošanas jomā ir veco bankomātu nomaiņa pret jaunajiem – ar skārienjutīgajiem ekrāniem. Kā arī šo jauno bankomātu pielāgošana tiem klientiem, kam ir redzes traucējumi.

Ja grib izņemt vairāk – jāmaksā

Jāseko gan līdzi, cik lielas summas tiek izņemtas no bankomāta. Jo, kaut arī pagaidām, no bankomāta ņemot ārā mazākus naudas apjomus, komisijas maksa netiek piemērota, pārsniedzot konkrētu limitu, nākas šķirties papildus naudas summas.

Lai veicinātu bezskaidras naudas izmantošanu, vairākas bankas piemērojušas komisijas maksu, mēnesī pārsniedzot noteikto limitu. Tā, piemēram, “Swedbank” par skaidras naudas izņemšanu bankomātā, summai pārsniedzot 750 eiro mēnesī, iekasē 0,5% no summas. Banka nesen šo komisijas maksu palielināja, jo pirms tam tā bija 0,2%, bet limits – 715 eiro.

AS “SEB bankai” šāds limits ir 600 eiro, un, pārsniedzot to, būs jāšķiras no 0,29% no darījuma summas.

Savukārt ar “Citadele” pamata norēķinu karti bankomātos iespējams izņemt līdz 800 eiro mēnesī bez maksas, no 800,01 eiro tiek iekasēti 0,29% no summas.

Papildināts!

23.augusts 2021.g.

Digitālais eiro pārskatāmā nākotnē nav paredzēts, lai aizstātu skaidro naudu, bet gan lai izmantotu jaunās tehnoloģiskās iespējas, intervijā aģentūrai LETA pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

“Digitālais eiro būs, bet vismaz pārskatāmā nākotnē tas nav domāts, lai aizstātu skaidro naudu. Abi dzīvos blakus. Līdz ar to iedzīvotājiem nevajag bažīties, ka skaidra nauda pazudīs. Jā, tās īpatsvars mazināsies, jo tehnoloģijas tiks izmantotas arvien plašāk, bet mēs nodrošināsim gan skaidru naudu, gan digitālo eiro. Digitālais eiro ir domāts, lai izmantotu jaunās tehnoloģiskās iespējas, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem vidi un ikdienu padarītu ērtāku, kā arī lai centrālajai bankai krīzes laikā būtu labākas iespējas atbalstīt ekonomiku,” sacīja Kazāks.

Viņš arī pauda gandarījumu, ka digitālā eiro projekts virzās uz priekšu. “Digitālais eiro nav jautājums “Vai?”, digitālais eiro ir jautājums “Kad tas būs un kāds tas izskatīsies?”,” teica Kazāks.

Latvijas Bankas prezidents norādīja, ka pašlaik tiek domāts par digitālā eiro dizainu. “Es mudinātu gan iedzīvotājus, gan uzņēmumus paust savu viedokli, kādu digitālo eiro viņi grib redzēt, kādas funkcijas tam ir nepieciešamas,” atzīmēja Kazāks. Viņš arī minēja, ka Eiropā ekonomikas ir ļoti dažādas, tostarp ir valstis, kurās skaidra nauda joprojām tiek izmantota ļoti plaši, kā arī ir ekonomikas, kurās, līdzīgi kā Latvijā, skaidras naudas loma būtiski samazinās, taču digitālā valūta ir nākotne, un tā ir nepieciešama.

Lieta, pie kuras mēs Latvijas Bankā ļoti aktīvi strādājam, ir, lai tajā brīdī, kad ir skaidrs dizains un principi, kāds digitālais eiro precīzi būs, ar sabiedrību un privāto sektoru varētu aktīvi runāt, kā digitālo eiro izmantot un palīdzēt rast risinājumus, lai uz digitālā eiro bāzes varētu sniegt dažādus pakalpojumus. Tādēļ pirmais mērķis ir digitālo eiro pēc iespējas ātrāk ieviest, otrais – palīdzēt radīt infrastruktūru, kas digitālo eiro ļauj pārvērst pakalpojumos, līdz ar to gan samazināt izmaksas, gan pelnīt, sacīja Kazāks.

Visits: 186