Rudbāržus gaida pārmaiņas līdz ar kadetu skolas izveidi bijušajā Oskara Kalpaka Rudbāržu pamatskolā.

Pirms pāris gadiem, 2018.gada 28. februārī, skolēnu trūkuma dēļ te likvidēja Oskara Kalpaka vārdā nosaukto sākumskolu. Tad, nedaudz vairāk kā gadu, skolā darbojās Skrundas bērnudārs “Liepziediņš”. Jo Skrundā tika veikts vērienīgs remonts.

Bet nu te Aizsardzības ministrija plāno izveidot Latvijā pirmo militāro kadetu skolu. Šobrīd jau notiek skolas darbības nodrošināšanai nepieciešamās teritorijas un būvju pārņemšana no Skrundas novada pašvaldības. Ministrija valdībai par šo jautājumu rosinās lemt pēc tam, kad tā būs beigusi darbu pie valsts budžeta, atzina aizsardzības ministrs.

Tā kā Oskara Kalpaka vārds tiks godam nests tālāk, tikai šoreiz saistībā ar kadetiem.

Lēmums ēkas nodot AM tapa saistībā ar to, ka iepriekš Raņķu pagastā novada dome NBS vajadzībām nodeva bijušo Padomju armijas poligonu Mežaine, un infrastruktūras uzlabošanā, arī ceļos, savu naudu iegulda bruņotie spēki.

„Nododot Rudbāržu muižu Aizsardzības ministrijai, izvirzījām prasību,” atklāj domes izpilddirektors Guntis Putniņš. „Vēlamies,lai apkaimes iedzīvotājiem vismaz divas reizes nedēļā, pirms tam saskaņotā laikā, teritorija un zāle būtu pieejama sportam.”

Skrundas novada pašvaldība jau lēmusi

bez atlīdzības valsts īpašumā Aizsardzības ministrijas valdījumā nodot vairākus Rudbāržu pagastā esošus nekustamos īpašumus, viens no tiem 6,4 hektāru platībā, uz kura atrodas sešas būves, arī skolas ēka.

Kā arī vēl divus īpašumus – “Nogāze” un “Atpūtas”, kas kopā ir 28 hektāri. Tā kā arī vietējie iedzīvotāji joprojām izmanto daļu no nodotā īpašuma, piemēram, skolā esošajā Varoņu zālē pa retam notiek koncerti, kustība ir arī sporta zālē un uz stadiona, tad lēmumā paredzēts, kā iedzīvotāji bez atlīdzības varēs turpināt izmantot šos īpašumus.

Rudbāržu skolas ēka ir valsts nozīmes kultūras piemineklis Nr. 8702. Jo šeit 1919. gadā janvāris/marts atradās Oskara Kalpaka vadītā Latvijas atsevišķā bataljona štābs.

Latviešu atsevišķais bataljons (Kalpaka bataljons) tika izveidots 1919.gada 5.janvārī Jelgavā no latviešu vienībām, kas pulkveža O.Kalpaka vadībā bija atkāpušās no Rīgas.

1919.gada 25.janvārī

O.Kalpaka bataljons bez kaujas ieņēma Rudbāržus, un Rudbāržu muižas pils uz laiku kļuva par bataljona un tā štāba uzturēšanās vietu, no kuras līdz 1919.gada marta sākumam tika koordinētas Latvijas Pagaidu valdībai uzticamo spēku militārās operācijas.

Pēc sadursmes pie Airītēm, pils apaļajā zālītē notika atvadīšanās no O. Kalpaka mirstīgajām atliekām un tādēļ to nodēvēja par Varoņa zāli. Varoņa zāles restaurācijas darbus beidza 2016. gadā. Viss tika darīts ļoti nopietni un atbildīgi. Kaut vai tāds fakts ka radiatorus veda no Spānijas. Un lustrai atlika tik daudz nauda lai to vestu no Vācijas.

Kas attiecas uz finansējumu,Varoņa zālei, tad par to gādāja 11. Saeima ar Solvitas Āboltiņas gādīgu roku.

2018. gadā Latvijas militārie izdevumi pirmo reizi sasniedza 2% no IKP – līmeni, kuru iesaka NATO. Kolīdz tas bija noticis, parādījās runas par turpmāku šo griestu celšanu.

ASV prezidents Donalds Tramps vispār paziņoja, ka NATO dalībvalstīm ir jāpalielina militārie izdevumi līdz 4%. Lai arī sākumā Latvijas valdība attiecās pret šo ideju atturīgi, beigu beigās Baltijas valstu aizsardzības ministriju vadītāji parakstīja savstarpēju komunikē par nolūku panākt aizsardzības izdevumu palielinājumu virs 2%

Tā būs Baltijā pirmā kadetu skola.

Šādas skolas dibināšana ļaušot nākotnē sagatavot labus speciālistus virsnieku korpusam, Nacionālo bruņoto spēku instruktoru skolai un kopumā bruņotajiem spēkiem. Tāpat šādas skolas dibināšana būs ieguldījums kopējai izglītības sistēmai, jo jauniešiem tiks dotas labas un kvalitatīvas karjeras iespējas.

Rudbārži ģeogrāfiski izvēlēti, jo turpat netālu, Skrundas tuvumā, ir armijas poligons, kuru varēs izmantot kadetu apmācībai. Tāpat šīs vietas izvēlei ir arī simboliska nozīme, jo no Rudbāržu muižas 1919.gada 3.martā sākās Latvijas atbrīvošana pulkveža Oskara Kalpaka vadībā.

Plānots, ka skolas komandantam jābūt virsniekam vismaz pulkvežleitnanta līmenī, savukārt mācību priekšmetu pasniegšanā būs jāpiesaista ne tikai virsnieki, bet arī civilie pedagogi.

Tāpat plānots, ka

skolā uzsvars tiks likts uz eksaktajām zināšanām – matemātiku, fiziku un ķīmiju, jo nākotnes armijā arvien vairāk tiks izmantotas modernās tehnoloģijas. Skolas beidzēji varēs iestāties Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, kur viņiem pirmais mācību gads jau būs ieskaitīts. Tāpat viņi pēc skolas beigšanas varēs kļūt par profesionālā dienesta instruktoriem.

Skolas beigšana nenozīmēs, ka automātiski jāslēdz profesionālā dienesta līgums. Ja skolas absolventi neizvēlēsies dienestu armijā, viņi būs sagatavoti savā specialitātē un varēs strādāt civilajā jomā, piebilda ministrs.

Ēku pārbūve un teritorijas pielāgošana tiks sadalīta vairākos posmos, izmaksas tiek lēstas starp pieciem un desmit miljoniem eiro. Optimistiskākās prognozes vēsta, ka darbu ar pirmajām klasēm tur varētu sākt 2022. vai 2023. gadā. Taču reālajā dzīvē 2024. gadā nav vēl sākts, pat, skolas remonts.

Šodien ir 2020.gada 20. septembris. Vēl joprojām tiek strādāts pie dokumentu sagatavošanas kā arī visu ēku un zemju pārņemšanas.

Tā līdzko bijušās O.Kalpaka Rudbāržu pamatskolas ēka un viss muižas komplekss nonāks Aizsardzības ministrijas (AM) īpašumā, tad sāksies remonta darbi. Jo tur paredzēts izveidot Oskara Kalpaka vārdā nosauktu militāro kadetu skolu.

Jūnijā, vizītes laikā,

ministrs iepazinās ar topošās Rudbāržu kadetu skolas mājvietu. Lai gan infrastruktūrai vēl ir nepieciešami labiekārtošanas darbi, ministrs apliecināja – Aizsardzības ministrijas vēlme ir sākt kadetu apmācību pirms infrastruktūras sakārtošana tiek pabeigta. Te talkā varētu nākt Skrundas vidusskolas personāls. Pēc ministra domām, šis būtu ieguvums abām pusēm.

“Pagaidām mācības Rudbāržos vēl nenorisināsies. Taču, lai sāktu apmācību, 2021.gada 1. septembrī, mēs vēlamies sadarboties ar Skrundas vidusskolu, kas abām pusēm būtu pieņemams variants. Ieguvumi no šādas sadarbības būtu abējādi.

Pirmkārt, daļēji nodrošinot kadetu apmācību, attīstības stimulu iegūtu Skrundas pilsēta, otrkārt, mēs varētu saturiski virzīties uz priekšu gan ar pašu kadetu apmācību, gan Rudbāržu infrastruktūras sakārtošanu,” norādīja ministrs.

Pēc ministra vērtējuma Kadetu skolas sākotnējā attīstības fāzē vispārizglītojošos priekšmetu pasniegšanu kadetu skolas kursantiem varētu veikt Skrundas vidusskolas skolotāji. Savukārt militārās iemaņas pasniegtu Nacionālo bruņoto spēku instruktori un virsnieki netālu esošajā Skrundas poligonā.

Jau vairākus gadus skolas ēkā ir izvietojusies Kurzemes informācijas un Jaunsardzes centra 1. Novada nodaļa. Četru cilvēku sastāvā. Pirmajā stāvā, pa piecām telpām, ir inventāra noliktavas. Un pats centrs ir izvietojies bijušajā skolotāju istabā, trešajā stāvā.

Kā mums raksta laikraksts “Kurzemnieks” aizsardzības ministrs Artis Pabriks izteicies, ka tiekot domāts, vai viņi paliks tur vai tiks ierādītas citas telpas, kas tiem piemērotas.

Visits: 50