Grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja. Sākumā kā tāda liela komēdija, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, jaunzelandietis kukaiņu pētnieks, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam un varētu noķert pēc iespējas vairāk kukaiņu. Nu, labi – pēc tam viņa ieteikumus sāka izmantot Vācija, lai 1. Pasaules kara laikā taupītu ogles, bet tie jau ir sīkumi. Galvenais …vairāk kukaiņu!

Eiropā laika grozīšana tika plaši ieviesta, lai ekonomētu ogles Pirmā pasaules kara gados, kad trūka visu izejvielu. Pēc Pirmā pasaules kara šī prakse iznīka, taču atdzima septiņdesmito enerģētiskās krīzes ietekmē, kad šī pati ideja tika attiecināta uz nepieciešamību taupīt elektrību. Ideja bija, ka šie resursi tiek tērēti mazāk, ja cilvēki efektīvāk izmanto saules gaismu.

Mūsdienās, tas ir 2021. gadā

no šīm idejām vēl aizvien aktuāla varbūt ir vienīgi tā, kas attiecas uz vaboļu kolekcionāriem. Kas attiecas uz visu pārējo, tad nekādu pārliecinošu pierādījumu, ka pāreja uz vasaras laiku ekonomētu jel kādus resursus, padarītu dzīvi lētāku vai būtu dabai draudzīgāka, no ekoloģiskā viedokļa nav. Tādu patiesībā nekad nav bijis, jo, ja jau ziemas laiks ir tas, kurš ir optimāls no resursu taupīšanas viedokļa, tad nav skaidrs, kāpēc no tā ir jāatsakās pavasarī, lai pēc tam atkal atgrieztos vēlā rudenī.

Vasaras laiks Latvijā pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Kopš 1997. gada vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.

Stundu agrāka vai vēlāka celšanās vasarā taču acīm redzami nekādā veidā neietekmē elektrības vai ogļu patēriņu, – vienīgais, ko tā it kā dod, ir vienu stundu vairāk vaboļu vākšanai pēc darba. Taču šis arguments ir visai apšaubāms, ņemot vērā, cik ilgi vasaras periodā ir gaišs.

Sociālajos tīklos es lasīju anekdoti par to, kā vecs indiāņu virsaitis groza galvu un secina, ka vienīgi baltais cilvēks var izdomāt: ja segai vienā galā divus centimetrus nogriež un piešuj otrā galā, tad sega kļūst garāka.

Argumentu par labu pulksteņa rādītāju grozīšanai vai nu nav vispār, vai tie ir ļoti apšaubāmi. Toties ir zināms, ka pulksteņa grozīšana nevajadzīgi sarežģī daudzu jomu funkcionēšanu, sākot no starptautiskajiem norēķiniem un transporta un IT sistēmu darbības, beidzot ar nevajadzīgu nepieciešamību regulāri pārregulēt visdažādākās ierīces – no sarežģītām medicīnas diagnostikas iekārtām, līdz pat automašīnām un cepeškrāsnīm.

Vēl svarīgāk ir tas,

ka laika grozīšana negatīvi ietekmē cilvēka miega kvalitāti, kas ir būtiski, īpaši, ja cilvēki jau citādi cieš no kādām veselības problēmām. Nerunāsim nemaz par dažādiem sadzīviskiem pārpratumiem un neērtībām, kuri tāpat vienmēr pavada šo bezjēdzīgo valsts noteikto kārtību.

Naktī uz svētdienu, 28. martu, pulksten 3 pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu uz priekšu. Kārtējo reizi ceļojam no tā dēvētā ziemas laika uz vasaras laiku, jo Eiropas Savienības dalībvalstis nespēj vienoties par sezonālās laika maiņas termiņu.

Jau tad, kad Eiropas Komisija 2018. gadā izstrādāja priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko pārtrauc sezonālo laika maiņu 2019. gadā, bija skaidrs, ka uz papīra viss izskatās daudz gludāk nekā dzīvē. Eiropas Savienības dalībvalstis iebilda, ka termiņš ir pārlieku sasteigts, lai visas vienotos gan cita ar citu, gan kopumā. Tāpēc pagaidām sezonālās laika maiņas atcelšanas termiņš ir pārbīdīts uz 2021. gadu. Tas nozīmē, ka 2021. gadā sezonālā laika maiņa Eiropas Savienībā notiktu pēdējo reizi, bet dalībvalstis saglabātu tiesības izvēlēties savu laika zonu.

Latvijas valdība jau ir lēmusi, ka Latvija kopumā atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas un pēc jaunās direktīvas pieņemšanas ir gatava pāriet uz vasaras laiku (GMT+3) un tajā palikt pastāvīgi. Tomēr, tā kā Eiropas Savienības dalībvalstīs turpinās diskusijas par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā, šobrīd ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība, kas nozīmē, ka svētdien Latvijā notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika uz ziemas laiku un šogad 28. martā – pāreja uz vasaras laiku.

2019. gadā Eiropas Komisija veica Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju aptauju,

kurā lielākā daļa iedzīvotāju pauda viedokli, ka pastāvošā kārtība būtu atceļama. Tiešsaistes apspriešanā tika saņemti 4,6 miljoni atbilžu no visām 28 dalībvalstīm, un tas ir visu laiku vislielākais Eiropas Komisijas sabiedriskajās apspriešanās saņemto atbilžu skaits. Tas arī liecina, ka cilvēkiem šis jautājums šķitis nozīmīgs, lai kā viņi pirms tam ir tikuši pārliecināti par sezonālās laika maiņas efektivitāti. Aptaujas rezultāti liecina, ka 84 procenti no aptaujātiem atbalsta sezonālās laika maiņas atcelšanu, savukārt par laika joslas izvēli – 56 procenti atbalsta vasaras laiku, 32 procenti – ziemas laiku. Galvenais iemesls, kāpēc eiropieši vēlas neceļot no vienas laika zonas uz citu, ir veselība, labsajūta, kā arī fakti, ka nav būtiska enerģijas ietaupījuma.

2019. gadā Eiropas Parlamenta (EP) Transporta un tūrisma komiteja nobalsojusi, ka pulksteņa grozīšana ES jāpārtrauc 2021. gadā.

Laika maiņas ieviešana nenesa gaidītos rezultātus, piemēram, elektroenerģijas ietaupīšanu. Tā vietā saņemti nopietni brīdinājumi no ārstiem par riskiem veselībai, ko izraisījusi laika maiņa divreiz gadā, sacīja EP deputāts no Čehijas Pāvels Svoboda (Eiropas Tautas partija).

Šogad marta pēdējā svētdienā dalībvalstīm pašām bija jāizvēlas: palikt ziemas laikā vai pāriet uz vasaras laiku un tad palikt tajā. Latvijas valdība pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma iestājas par pastāvīgu vasaras laiku. Tomēr šī pozīcija palika gaisā karājoties,, jo Baltijas valstu premjeri nevarēja vienoties par kopīgu laika zonu, jo Igaunija vēlējās būt vienā laika zonā ar Somiju. Bet Somijas valdība izteikusies par palikšanu ziemas laikā.

5 iemesli, kāpēc vienreiz vajadzētu beigt māžoties ar pulksteņu griešanu

Pulksteņu griešana ietaupa ļoti niecīgu elektrības daudzumu.

Tās sākotnējais mērķis – ietaupīt resursus, lai maksimāli izmantotu saules gaismu – mūsdienās īsti nestrādā, jo lielā daļā biroju un rūpnīcu tiek izmantots mākslīgais apgaismojums. Gan ASV, gan Austrālijā veikti pētījumi apliecina, ka ietaupītās elektroenerģijas daudzums nepārsniedz 1 procentu, salīdzinot ar negrozīto laiku.

Ne visi saprot laika maiņu.

Šī ir pazīstama lieta visiem vecākiem, kam ir īpaši grūti piecelt mazuli uz bērnudārzu. Vai suņu saimniekiem, kuriem nu jāpārmāca savs mīlulis iet rīta pastaigā citā laikā. Nemaz nerunājot par lielām fermām laukos – iedomājies, ka tev ir jāizslauc 30 govis, kurām pie astes tavs pulkstenis?

Starp citu, kad pagājušā gadsimta vidū valstis pulksteņa griešanu sāka pārņemt masveidā, zemkopji un fermeri bija vienīgie, kas vienbalsīgi protestēja pret šīm izmaiņām. Viņiem ietaupījuma vietā šis jaunievedums sagādāja vienas vienīgas problēmas, un turpina sagādāt arī šobrīd.

Haoss un anarhija.

Kāds ir mūsdienu bizness? Starptautisks. Un tas ir atkarīgs no pulksteņa. Taču, ja dažas valstis pāriet uz vasaras laiku, bet citas nē – turklāt, katra to dara tad, kad uzskata par labāku – tas rada pamatīgu jūkli ne vien biznesa cilvēkiem, bet arī ceļotājiem. Kā lai saprot, cikos lidmašīna ielido un izlido nākamā, ja papildus laika joslām ir arī šis, atvainojiet, sviests?

Satiksme kļūst štruntīgāka.

Diezgan loģiski – ja neesi lāga pamodies, tad auto vadīšana ir tikpat bīstama kā braukšana reibumā. Un nav jau tā, ka visiem tā tikai šķiet – to apliecina arī pētījumi. Pirmdienā pēc pulksteņu griešanas CSNg skaits pieaug pat par 17%. Jā, pat auto ir noguruši no tās grozīšanas!

Pulksteņu griešana var būt ne tikai neērta, bet arī bīstama.

Viens no pētījumiemhttps atklāj, ka sirdstrieku daudzums pieaug par veseliem 10 procentiem pirmdienā un otrdienā, kas seko pavasara laika maiņas nedēļas nogalei. Zinātniekiem nav līdz galam skaidrs, kāpēc tas notiek, taču viņi to saista ar neizgulēšanos, miega režīma izjaukšanu un imūnsistēmas atbildes reakcijām. Pie līdzīgiem rezultātiem nonākusi arī Zviedrija. Vai tā stunda gaismas ir vērtīgāka par veselu sirdi? Nez, nez.

Nobeiguma vietā – biologs Tills Ronebergs stāsta par to, cik ļoti mūsdienās sabiedrībā pieņemtais pulkstenis nesakrīt ar cilvēka organisma bioloģisko pulksteni un rada tā saucamo “sociālo džetlagu”. Pulksteņu grozīšana šo padara vēl ļaunāku, jo, tā vietā, lai ietu gulēt laicīgi, cilvēki gaišajos vakaros paliek augšā vēl ilgāk, tāpēc viņu miega režīms reāli atpaliek no organisma vajadzībām. Tā rezultātā cilvēki ir mūžīgi noguruši, viņiem samazinās produktivitāte un dzīves kvalitāte. Vai mums to vajag? Mums to nevajag.

Diemžēl jāteic,

ka iniciatīvu portālā manabalss.lv tika savākts nepieciešamais parakstu skaits par vasaras laika atstāšanu visu cauru gadu, iniciatīva tika iesniegta Saeimā, un Saeimas gudrās galvas to noraidīja. Taču nezaudēsim cerību! Ja kāds šo rakstu lasa no Jēkaba ielas – padomājiet, lūdzu, vēlreiz!

2018. gadā Eiropā tika aktualizēts jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību. Tāpēc Eiropas Komisija (EK) veica Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iedzīvotāju aptauju, kurā lielākā daļa iedzīvotāju pauda viedokli, ka pastāvošā kārtība būtu atceļama.

Līdz ar to 2018. gada 12. septembrī EK iepazīstināja ES dalībvalstis ar jaunas direktīvas projektu, rosinot pārtraukt sezonālo laika maiņu visā ES. Arī Latvijas valdība iepriekš lēma, ka Latvija kopumā atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas un pēc jaunās direktīvas pieņemšanas ir gatava pāriet uz vasaras laiku (GMT+3) un tajā palikt pastāvīgi.

Līdz šim notikušās diskusijas liecina, ka piemērotākais laiks sezonālās laika maiņas atcelšanai būtu 2021. gads, tomēr diskusijas ES līmenī vēl turpinās, un patlaban nav arī indikāciju par iespējamo pārmaiņu apstiprināšanas laiku.

Tādēļ «Bauskas Dzīve» Eiropas Parlamenta deputātei Inesei Vaiderei vaicāja, vai ir zināms, kad tiks pielikts punkts pulksteņa grozīšanai.  I. Vaidere pauda, ka patlaban esot daudz nozīmīgākas lietas risināmas. «Pašlaik Eiropas Parlaments ir ārkārtīgi noslogots. Mūsu darbs notiek attālināti, līdz ar to tām funkcijām, ko klātesot var veikt ātrāk, tagad vajag vairāk laika. Patlaban aktualitāte ir atjaunošanas fonds un daudzgadu budžets, darba ir pilnas rokas, lai neteiktu vairāk, līdz ar to tāds jautājums kā pulksteņa laika grozīšana pašlaik ir mazsvarīgs,» akcentē I. Vaidere. Viņa pieļauj, ka šis temats aktualizēsies, līdzko nebūs svarīgāku jautājumu, kurus risināt.

«Es pati vairāk nekā 20 gados, kopš intensīvi lidoju dažādām laika zonām pāri, nekad neesmu jutusi, ka mani ļoti negatīvi ietekmētu, ka Briselē nav tas pats pulksteņa laiks, kas Rīgā. Es teikšu, ka tā ir tāda kā nedaudz pseidoproblēma, jo paziņot, ka pulksteņa grozīšana divreiz gadā varētu ietekmēt cilvēka veselību, ir ļoti populistiski. Skaidrs, ka no rīta pavasarī bērniem nāk miegs vēl vairākas dienas, jo pieraduši celties citā laikā. Teikt, ka tas ietekmē veselību, vai citādas briesmas zīmēt, tas ir tāpēc, ka laikā, kad šis jautājums parādījās, nebija milzīgu aktualitāšu pasaulē. Cilvēki izsvēra, ko varētu aktualizēt, un pievērsās pulksteņa grozīšanai,» bilst I. Vaidere.

Viņa pati neesot nedz grozīšanas, nedz negrozīšanas aktīviste. Gadījumā, ja tik tiešām parādītos nopietni pētījumi, ka ar pulksteņa grozīšanu iespējams ievērojami taupīt elektrības resursus, kas atbilstu arī ES virzītajam zaļajam kursam, I. Vaidere viennozīmīgi piekristu, ka jāatstāj situācija, kāda tā ir. Savukārt, ja tiktu pierādīts, ka efekta nav, Vaideresprāt, laika maiņa neesot nepieciešama. «Man nevajag, lai pulkstenis tiktu grozīts. Mana stingra pozīcija saskan ar Latvijas valdības noteikto, kas paredz atstāt vasaras laiku, jo mūsu cilvēkiem, kuriem siltais gadalaiks ir tik īss, ir svarīgi garie, gaišie vasaras vakari. Diez vai daudzi celsies trijos, lai baudītu gaismu. Otrs princips – visām dalībvalstīm jāpieņem kopīgs lēmums,» uzskata I. Vaidere.

Viņa neapņemas prognozēt, kad Eiropas Parlaments pie šī jautājuma varētu atgriezties.

«To tiešām nevar paredzēt. «Covid-19» apkarošana ir tikai viena problēma, mums ļoti svarīgs ir zaļais kurss, kas saistīts ar daudzgadu budžetu, kur trešdaļa līdzekļu  paredzēta videi draudzīgām aktivitātēm, digitālajai ekonomikai. Kad pulksteņa grozīšana būs dienas kārtībā, mēs noteikti to izskatīsim, taču vēlreiz uzsveru, ka ir daudz nozīmīgākas lietas, kas tagad jānolemj,» teic I. Vaidere.

Kad nākamnedēļas sākumā tu celsies uz darbu stundu agrāk, dzersi otro kafijas krūzi pēc kārtas un jutīsies noguris jau pusdienlaikā, atceries – tam īstenībā nav tā jābūt. Pulksteņu griešana, izrādās, ir visai bezjēdzīgs pasāciens.

.

Visits: 41