Ar sirdi un saknēm Skrundā, esot tuvu un tālu, domās un darbos, 23. janvārī svinēsim Latvijas jaunākās pilsētas Skrundas 25. jubileju.

Ar Ministru kabineta lēmumu Nr.27 [ Rīgā 1996.gada 23.janvārī (prot. Nr.5 1.§)] Kuldīgas rajona Skrundas pagasta pārveidoja par Kuldīgas rajona Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju. Tā kā jaunākajai Latvijas pilsētai, pēc pāris mēnešiem, 2021. gadā 23. janvārī apritēs 25 gadi!!!

Skrunda ir pilsēta Kurzemes centrālajā daļā, Ventas upes krastos, vienlaikus šī pilsēta ir arī Skrundas novada centrs. Atrodas 151 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas. Pilsēta aizņem 7,9 km² lielu teritoriju, to šķērso autoceļi A9,  P116,  P117 un Rīgas – Liepājas dzelzceļš.

Tagadējais centrs sācis veidoties tikai 1929. g. sakarā ar Glūdas – Liepājas dzelzceļa būvi. Senrakstos, kā apdzīvota vieta, minēta 1253. gadā. Vēsturiskā vieta ir Skrundas pilskalns Ventas upes krastā. Līdz Ziemeļu karam tur atradās Skrundas pils, kurā 1701. gadā neilgu laiku uzturējās Zviedrijas karalis Kārlis XII.

17. gs. Skrundā darbojās manufaktūras: stikla ceplis, pulvera dzirnavas, naglu, lielgabalu un šauteņu darbnīcas  

Līdz mūsdienām no tās nekas nav saglabājies. Pilskalnā izvietota 1987. g. uzceltā estrāde – populāra pasākumu norišu vieta. To ieskauj parks ar tēlnieka Ģ. Burvja veidotajiem kuršu ķoniņu koka krēsliem. Izveidota skatu platforma. Par pilskalnu vēsta teikas – gan par pazemes ejām, gan par balto sievieti, kas iznāk reizi simts gadu laikā.

Skrundā atrodas novada administratīvās iestādes, vidusskola, arodvidusskola Nr.42(reiz bija), mūzikas skola, bērnudārzs, kultūras nams, 2 bibliotēkas, aptieka, ģimenes ārsta prakse, 2 viesu nami, luterāņu baznīca.

Apdzīvotā vieta sāka veidoties

pēc šaursliežu dzelzceļa līnijas Liepāja—Aizpute pagarinājuma Aizpute – Skrunda – Saldus izbūves Pirmā pasaules kara laikā. Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 22. – 29. janvārī pie Skrundas notika smagas kaujas starp Padomju Latvijas armijas 2. strēlnieku pulku un Latviešu atsevišķo bataljonu Oskara Kalpaka vadībā.

Pēc 1920. gada agrārās reformas Skrundas muižas zemes tika sadalītas apbūves gabalos. 1925. gadā Skrundai tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss. Līdz ar platsliežu dzelzceļa līnijas Glūda—Liepāja atklāšanu 1929. gadā Skrundas saimnieciskā attīstība paātrinājās. 1935. gadā Skrundā bija ~50 sīktirdzniecības uzņēmumi, kā arī vairāki rūpniecības uzņēmumi: ūdensdzirnavas, linu apstrādāšanas darbnīca, divas kokzāģētavas, divas mehāniskās darbnīcas.

1950. gadā Skrundai piešķīra strādnieku ciemata, bet 1961. gadā pilsētciemata tiesības. Laika posmā no 1950. līdz 1959. gadam Skrunda bija Skrundas rajona centrs. 1969. gadā Skrundā tika uzcelts rūpnīcas VEF cehs. Padomju laikā darbojās Aizputes kūdras fabrikas iecirknis, ģeoloģiskā un hidroģeoloģiskā ekspedīcija, PMK iecirknis, sadzīves pakalpojumu kombināta darbnīcas, zivsaimniecība «Skrunda», kokapstrādes kombināta «Vulkāns» pārkraušanas bāze.

1996. gadā Skrundai piešķīra pilsētas tiesības.

Skrundas novads ir pašvaldība Kurzemē, Ventas kreisajā krastā. Skrundas novads robežojas ar Kuldīgas novada Snēpeles (pa Ventu) un Vārmes pagastiem, Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastiem. Novada administrācija atrodas Skrundā. Novadā ir 4 Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti un Skrundas pilsēta.

Tāda kā tā ir patreiz, Skrundas novada pašvaldība izveidota 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Nīkrāces pagastu, Raņķu pagastu un Rudbāržu pagastu. Novada administratīvais centrs, porotams, atrodas Skrundā.

Nepilnu gadu pēc padomju armijas atstātā mantojuma, lokatora, nojaukšanas, 1996. gada janvārī, Skrundai tika piešķirts pilsētas statuss. Tolaik pilsētā ar lauku teritoriju dzīvoja 4165 cilvēki. Tāpat kā visā Latvijā, arī Skrundā iedzīvotāju skaits ir sarucis – oficiālā statistika liecina, ka Skrundā uz 2020 gada sākumu dzīvo 1895 cilvēki, bet novadā kopumā ir 4543 iedzīvotāji. 

– Runājot par Skrundu, cilvēkiem pirmā asociācija ir ar lokatoru. 

Kas tad patlaban notiek šajā vēsturiskajā vietā?

– Ir notikušas vairākas izsoles, un bijuši vairāki potenciālie īpašnieki, taču beigu beigās bijušo lokatora pilsētiņu iegādājās Skrundas novada pašvaldība un atdeva Latvijas armijai.

Patlaban, gandrīz 54 hektārus lielo nekustamo īpašumu “Mežaine” Skrundas novada Raņķu pagastā ar avārijas stāvoklī esošajām ēkām pašvaldība bez atlīdzības nodeva valsts īpašumā, valsts funkcijas īstenošanai – Nacionālo bruņoto spēku (NBS) mācību vajadzībām.

Militārā poligona “Mežaine” teritorija ir 53,83 hektāri, pēc paplašināšanas būs 952,5 hektāri. Poligona paplašināšanai Aizsardzības Ministrijas valdījumā paredzēts pārņemt gan Zemkopības ministrijas valsts īpašumā esošos, gan privātpersonām piederošos nekustamos īpašumus Skrundas un Kuldīgas novadā. AM, Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes pārstāvji jau tikušies ar zemju īpašniekiem un Skrundas novada pašvaldību, lai iepazīstinātu ar poligona attīstības plāniem.

No Skrundas novada pašvaldības, bijušās kara pilsētiņas teritoriju, pārņēma pirms diviem gadiem, lai te izveidotu reģionālo militāro poligonu valsts aizsardzības uzdevumu īstenošanai. No tā brīža te ir daudz pārmaiņu. Aizsardzības Ministrija paredz arī, ka topošie kadeti apgūs vidusskolas zināšanas, bijušajā Oskara Kalpaka Rudbāržu pamatskolā. Patreiz notiek dokumentācijas kārtošanas un saskaņošanas darbi. Un drīzumā, tāpat kā Militārajā poligonā “Mežaine”, varētu sākties apjomīgi celtniecības un remonta darbi.

Tagad šo jau sen izdemolēto armijas pilsētiņu neredzēsiet, jo tajā ierīkots NATO mācību poligons, lai karavīrus apmācītu darboties pilsētas apstākļos.

Latvijas jaunākā pilsēta – Skrunda

Var tikai minēt, kāpēc Skrundai pilsētas tiesības nepiešķīra jau agrāk, jo padomju laikā tajā mita vairāk nekā divas reizes cilvēku nekā šobrīd.

Iespējams tādēļ, ka okupanti nevēlējās piesaistīt lieku uzmanību apdzīvotai vietai, kurā bija “Vissavienības nozīmes slepenais objekts” – Skrundas lokators ar armijas pilsētiņu, kurš tā laika autobusu sarakstos tika dēvēts par “pietura Kombināts”.

Katrā ziņa Skrunda ir nozīmīga mūsu valstī arī ar to, ka 1919. gada 22. janvārī tieši no šejienes sākās Latvijas Atbrīvošanās cīņas un Oskara Kalpaka uzvaras gājiens pret boļševikiem, par ko liecina arī pilsētā un apkārtnē esošās piemiņas zīmes.

Skrunda ir skaista un mierīga mazpilsēta, kurā dzīvot un audzināt bērnus. Pilsētā pieejams bērnu rotaļu laukums, āra trenažieri, “sajūtu taka” un atpūtas vieta ģimenei. Pašvaldībā ir daudzveidīgs interešu izglītības piedāvājums – mākslas studija, mūzikas skola un pulciņi, sporta aktivitātes. Ventas upes gleznainajā krastā, kur vienuviet saplūst lauku miers ar pilsētas šarmu, Skrundā atrodas viena no senākajām Latvijas muižām, ko dažādās hronikās un pašvaldības nekustamā īpašuma sarakstos dēvē par Skrundas pili.

Laika gaitā muiža tikusi ievērojami pārbūvēta, jo pēc muižkungu mājvietas un nežēlībā kritušu augstmaņu patvēruma kalpojusi arī kā cietums, nabagmāja, aptieka, skola un internāts.

Lielākie postījumi muižai tika nodarīti 1915. gadā, kad Venta pie Skrundas bija robeža, kur krievu armija gribēja apstādināt vācu uzbrukumu. Savukārt 1931. gada rudenī muižas pilī tika atvērta pirmsskolas klase, 1938. gadā tā bija kļuvusi par pilnu sešu klašu pamatskolu un savu misiju pildīja 30 gadus.

Muižas atjaunošana tika uzsākta 2009. gadā, bet jau 2012. gadā no Latvijas Būvnieku asociācijas tika saņemta bronzas balva nominācijā “Rekonstrukcija”. Skrundas muiža ir pilnībā renovēta un atbilst visaugstākajiem kvalitātes standartiem, kļūstot par nozīmīgu objektu Latvijas kultūras vidē.

Tagad Skrundas muižā visiem ir pieejama viesnīca

ar 12 labiekārtotiem numuriņiem, kā arī banketu zāles un konferenču telpas. Skrundas muižas restorāns apkalpo gan banketus, gan arī individuālos viesus.

Skrundā ir vidusskola. 1968.gadā uzbūvēja tagadējo skolas ēku Rīgas– Liepājas šosejas malā, kuras tapšanā liels nopelns bija ilggadējai skolas direktorei O.Vilnītei.

Skolā ir bagātas kultūras tradīcijas. Darbojas deju kolektīvi, vokālie ansambļi, kori. Jaunieši ar panākumiem piedalās Skolēnu Dziesmu un deju svētkos.

Stacija “Skrunda”

Vēsts par dzlzceļa stcijas būvēšanu uz Skrundu nāca jau deviņpadsmitā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad pagastskolā skolotājs Johans Roperts sāka mācīt augstās pasaules gudrības. Tomēr bija jāpaiet vēl pussimt gadiem, līdz pa īstam vilcienu savām acīm ieraudzīja šo skolēnu mazbērni. Bet vai uzminēsiet, no kuras puses tas Skrundā iebrauca? No Aizputes. Tas piestāja netālu no tagadējās ēdnīcas ” Mežābele”, kur tai bija gan stacija, gan noliktava.

Deviņpadsmitā gadsimta septiņdesmitajos gados  Liepājā sākās liela rosība, jo no visām Krievijas impērijas ostām ši bija vistuvāk Eiropas tirgum. Ventas krastam pie Skrundas vajadzēja kļūt par lielu kokmateriālu pārkraušanas vietu.

Šaursliežu bānītis  uz Liepājas tramvaja tūkstoš milimetru pltuma sliedēm līdz Aizputei sāka braukāt jau 1899. gadā.  Skrundas bānītim nebija lemts ilgs mūžs. 1930. gadā tika konstatēts, ka tam visi tiltiņi ir satrunējuši un šī līnija būtu jaslēdz.

Jaunās dzelzceļa līnijas būvdarbu oficiālā atklāšanas diena ir 1925. gada 8. augustu.Skrundas stacija atradās jaunbūvējamās trases 95,8 kilometrā. Sliedes garām Skrundai no 94. līdz 107. būves kilometram ielika 1928. gada jūlijā-augustā.  Pats lielākais dzelzceļa objekts bija tilts pār ventu. Ja neskaita Ventā iekritušās, Skrundas dzelzs tiltam ir 400750 kniežu.

Skrundas staciju sāka būvēt 1927. gada vasarā. 1929. gada 25. septembrī notika visas dzelzceļbūves atklāšanas svētki.

Stacija ir vienīgā vieta Skrundā, kur uzstādīts piemiņas akmens.  Uz tā iecirstie datumi ” 1941. 14. VI – 1949. 25. III ” atgādina baiso notikumu, kad no Skrundas divas reizes tika uz Sibīriju izvesti iedzīvotāji ar ģimenēm. Kopš 1998. gada marta šeit ir uzstādīts memoriālais vagons. Skrunda ir otrā stacija Latvijā, kur tiek uzstādīts šāda veida piemiņas vieta.

Skrundas slimnīca un autoosta.

Kā jau visās pilsētās arī Skrundā ir Skrundas pilsētas ar lauku teritoriju pašvaldības uzņēmums “SKRUNDAS SLIMNĪCAS VESELĪBAS UN SOCIĀLĀS APRŪPES CENTRS”, kas tika kapitāli atjaunots par lokatora nomas naudu.

Saskaņā ar 1994.gadā parakstīto vienošanos Latvija no Krievijas Federācijas par pagaidu lietošanā nodoto zemi 164,5 hektāru platībā (pārējā RLS teritorija jau bija pārgājusi mūsu valsts īpašumā) ik gadu saņēma piecus miljonus dolāru.

Slimnīcas struktūrvienības:
1. Rudbāržu veselības aprūpes punkts /reiz bija/
Adrese: Jubilejas iela 3-13, Rudbāržu pag. Skrundas novads, LV-3324
2. Nīkrāces veselības punkts
Adrese: Dzelda, Nīkrāces pagasts, Skrundas novads, LV-3320

Kā arī Skrundas autoosta, kura pa šiem gadiem piedzīvojusi gan lielas, gan mazas pārmaiņas. Un tuvākos gados tiks kapitāli remontēta.

Ekonomika un uzņēmējdarbības vide

39% Skrundas novada teritorijas klāj meži, tādēļ novadā attīstās mežsaimniecība, mežizstrāde un kokapstrāde. 58% novada teritorijas aizņem lauksaimniecības zemes, kurās attīstās lopkopība, augkopība un pārstrāde.

Lielākie uzņēmumi:

• SIA “SILDA” – mežistrāde
• Kokapstrāde – SIA “Alpi-K”
• Viesu izmitināšana, ēdināšana – SIA “P Arvi”, SIA “Cepliņi”, SIA “Kalnmuižas viesnīca”, AS “Skrundas muiža”
• Zemnieku saimniecības – Pūcītes, Kalna dzenīši, Valti, Kātiņi, Rūši, Pīlādži VR Rudbāržu zemnieku saimniecība

Novadā attīstās zivsaimniecība – SIA ”Skrunda” zivju dīķos tiek audzētas karpas. Raņķos izplatīta makšķerēšana upē, arī Nīkrācē makšķerēšana attīstās kā tūrisma elements. Skrundā iespējams attīstīt zivju pārstrādi un transportu. Foreļu audzētava atrodas arī pie Lēnu dzirnavām, tajā tiek piedāvātas arī makšķerēšanas iespējas. Novadā ir 19 -Fondi, nodibinājumi un biedrības, 197- pašnodarbinātās personas, 60 – zemnieku un zvejnieku saimniecības, 14- Individuālie komersanti, 115- Komercsabiedrības, 3- pašvaldības iestādes.

Šie dati ir par 2019. gadu. Un vidējā bruto darba alga Skrundas novadā 2019.gadā sastādīja – EUR 659,00.

Skrundas ABC:

1. Ādolfa Grota laikā Skrundas baznīcā iebūvēja jaunu zvanu.
2. Skrundas Dzelzceļa tilts ir būvēts no čehoslovāku metāla un Rudbāržu laukakmeņiem.
3. Skrundas Dzelzceļa stacijas ēku sāka būvēt 1927. gadā.
4. Skrundas ģerbonī attēlots tilts un zobens.
5. Skrundas baznīcas ērģeles 1868. gadā K. A. Hermanis būvēja Liepājā.
6. Skrundas pilsētā ir koka pulkstenis “Laika upe”.
7. Skrundā ir pirmsskolas izglītības iestāde “Liepziediņš”.

Novadu reforma.

Skrundenieki ir par novadu reformu, bet apvienoties vēlas ar Saldus novadu, jo tur gan vairāk strādā, gan mācās, gan dodas pie ārsta nekā uz Kuldīgu.

Pirms gada pie Skrundas iedzīvotājiem viesojās, nu jau no šī amata atbrīvotais – Juris Pūce.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs tikās ar Skrundas novada iedzīvotājiem. Lai diskutētu par gaidāmo pašvaldību reformu. Pašvaldību reforma paredz apvienotā Kuldīgas novada izveidi bijušā rajona teritorijā, apvienojot Alsungas, Kuldīgas un Skrundas novadus. Kuldīgas apvienotais novads būtu devītais lielākais, bet iedzīvotāju skaita ziņā ar 28,6 tūkstošiem – 22. lielākais.

Pa kuru ceļu uz novada centru?

Ministra tikšanās ar Skrundas iedzīvotājiem izvērtās gana emocionāla, jo daļa no sanākušajiem skrundeniekiem izteica skaļi savu galveno iebildi pret pašvaldību reformu, proti, viņi vēlētos novada apvienošanos ar Saldus novadu, ne Kuldīgas, kā iecerējusi ministrija.

Ja salīdzina Kuldīgu un Saldu, tad ar Saldu mūs savieno autobusa reisi 15 reizes dienā, uz Kuldīgu – tikai četrreiz, turklāt ar lielām atstarpēm.

Ja vajag nokļūt uz Kuldīgas poliklīniku, tad no rīta var aizbraukt un tikai vakarā tikt mājās. Kuldīgas slimnīca atrodas ārpus pilsētas, uz to jāiet pusstunda. Slimam cilvēkam vajag ņemt taksometru, lai uz to nokļūtu, bet mēs to nevaram atļauties. Tātad Kuldīgas novads man nesniedz šo labo pakalpojumu, strikti par pievienošanos Saldum iestājās viena no atnākušajām skrundeniecēm.

Ministrs atzina, ka Saldu un Skrundu vieno valsts nozīmes šoseja un tas ir faktors, kas stimulē kopīgo dzīvi. Diemžēl uz Kuldīgu no Skrundas tik laba ceļa pagaidām nav, kaut gan satiksmes ministrs novada vadītājai solījis, ka nākamgad (2020.gadā) šis ceļa posms tikšot uzlabots.

Tas jau arī notiek. Taču .. uzlabo vien mazu gabaliņu pie televīzijas torņa.

Tomēr tieši Kuldīgā ir viena no nedaudzajām Latvijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcām, kas varētu būt noderīga ikvienam – tā J. Pūce

“Veselības pakalpojumu pieejamība ir valsts, nevis pašvaldību atbildība un valsts nosaka, cik un kurā iestādē ir pieejami izmeklējumi, nosaka kvotas vai ārstu apmaksātās stundas. Došanās uz dažādām veselības aprūpes iestādēm pārsvarā noteiks valsts piešķirto kvotu lielums,” situāciju ar veselības aprūpes saņemšanas vietām komentēja ministrs.

Kāpēc braukt, ja var nebraukt!?

Aprēķini rāda, ka šobrīd administratīvās izmaksas Skrundas novadā ir lielākas nekā Kuldīgas. Izvērtējot dažādās izmaksas, radās jautājums, vai pēc apvienošanās lielākas izmaksas nebūs iedzīvotajiem, kuriem uz novada centru būs jābrauc pa sliktu ceļu un tad vairāk naudas tērēsies nevis no budžeta, bet gan no iedzīvotāju kabatas.

Uz šo gan ministram bija strikta atbilde:

Es uzskatītu par lielāko šīs reformas neveiksmi, ja iedzīvotājiem pēc pašvaldības pakalpojumiem būtu kaut kur jābrauc.

Kāpēc esam pesimisti?

Viens no klātesošajiem arī apšaubīja, vai šī reforma risinās vissāpīgāko jautājumu – cilvēku aizbraukšanu un darbavietu neesamību laukos?

Neizpratni raisot arī reformas plānotāju pesimisms, kas prognozē lielu iedzīvotāju skaita samazināšanos visā Latvijā.

Tas radot sajūtu, ka reforma ir tikai administratīva robežu pārbīdīšana.

Ministrs uzsvēra, ka viņš, kopā ar kolēģiem sagatavojot reformu, uz dzīvi un procesiem cenšas raudzīties ar atvērtām, nevis aizvērtām acīm. Proti, skatīt lietas reāli. Un realitātē šobrīd Latvijā ir izveidojusies situācija, ka potenciālo bērnu māmiņu ir divas reizes mazāk nekā deviņdesmito gadu sākumā.

Tātad mums ir jārēķinās, ka Latvijā un arī lauku teritorijās iedzīvotāju skaits turpinās samazināties.

Tāpēc arī šī reforma nepieciešama!

Iedzīvotāju skaita samazinājums Skrundā pa 10 gadiem (uz attiecīgā gada 2. janvāri).

Skrundā iedzīvotāji: Skrundas novadā iedzīvotāji:
2010.g – 2262 iedzīv. \ 2010.g – 5515 iedzīv.
2011.g – 2185 iedzīv. \ 2011.g – 5331 iedzīv.
2012.g – 2143 iedzīv. \ 2012.g – 5274 iedzīv.
2013.g – 2141 iedzīv. \ 2013.g – 5248 iedzīv.
2014.g – 2101 iedzīv. \ 2014.g – 5142 iedzīv.
2015.g – 2081 iedzīv. \ 2015.g – 5082 iedzīv.
2016.g – 2035 iedzīv. \ 2016.g – 4922 iedzīv.
2017.g – 1970 iedzīv. \ 2017.g – 4802 iedzīv.
2018.g – 1958 iedzīv. \ 2018.g – 4747 iedzīv.
2019.g – 1911 iedzīv. \ 2019.g – 4661 iedzīv.
2020.g – 1895 iedzīv. \ 2020.g – 4543 iedzīv.

Sīkāk par notikumiem un to attīstību kā arī vēsturi varat iepazīties internetā: http://www.skrunda.lv

Visvairāk viesu Skrunda gaida maija otrās nedēļas nogalē, kad tiks atzīmēta pilsētas pastāvēšanas 25. jubileja.

Visits: 73